Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Otrdiena, 2020. gada 27. oktobris
Lilita, Irita, Ita
Ludza
Cloudy
9°C
 
A A A

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Ludzā

123Pēc Ludzas novada pašvaldības uzaicinājuma Ludzā ieradās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Uz tikšanos ar ministru pašvaldībā ieradās Kārsavas un Ludzas pašvaldību vadītājas un speciālisti, bet vēlāk Mūzikas skolas zālē ministrs atbildēja uz lauksaimnieku jautājumiem.

Alīna Gendele īsumā informēja par situāciju lauksaimniecībā Ludzas novadā:

-Novadā ir 147 SIA, zemnieku saimniecības un piemājas saimniecības, kas nodarbojas ar lauksaimniecību. 47 no tām darbojas kā zemnieku saimniecības. Lielākas un aktīvākas – 10 no tām.

-Vairāk nekā 30% novada zemes pieder ar ārvalstīm saistītām firmām.

-Zemes auglība salīdzinoši zema.

-Tomēr lauksaimniecībā manāmas pozitīvas tendences: pakāpeniski tiek apstrādātas arvien lielākas platības, saimniekot iesāk jauni cilvēki. Ināra Silicka par Kārsavas novadu: Mūsu novadā senas lauksaimniecības tradīcijas, Malnavas koledža gatavo jaunos lauksaimniekus. Darbojas daudzas spēcīgas saimniecības: 12 lielākās no tām nodarbojas ar graudkopību, 2 – ar lopkopību. Daži problēmjautājumi, par ko pašvaldībā pienāk sūdzības.

Kaimiņiem jāsadarbojas

Ir gadījumi, kad pēc lauku miglošanas biškopjiem, kuru dravas atrodas blakus, aiziet bojā bites. Tas rada konfliktu starp biškopjiem un lauksaimniekiem. Ministrs atbildēja, ka konflikts neradīsies un bites neaizies bojā, ja kaimiņi sadarbosies un lauksaimnieks dienu pirms lauku miglošanas paziņos to biškopim, lai tas var aiztaisīt skrejas un bites vairākas stundas neizlidos no stropa. Parasti pietiek ar dažām, vismaz 3 stundām. Miglo visā Latvijā, tās ir lauksaimnieka tiesības, bez tā neiztiks. Te var līdzēt tikai savstarpēja vienošanās. Ja ir aizdomas, ka miglošanai izmanto neatļautus ķīmiskos līdzekļus, jāziņo augu aizsardzības dienestam. Ja pārbaudē atklās pārkāpumus, sankcijas ir ļoti bargas. Z/s noņem visus Eiropas maksājumus, ir liels naudas sods. Tādi gadījumi ir bijuši, tomēr to skaits samazinās. Cilvēki labāk saprot viens otru un rēķinās ar kaimiņa interesēm. Meliorācijas projektus apstiprina tikai būvvalde Meliorācijas jautājumi kļūst aizvien aktuālāki. Vai nebūtu racionālāk, ka meliorācijas sistēmas renovācijas projektus varētu apstiprināt Meliorācijas pārvalde, nevis būvvalde. Ministrs atbildēja, ka tiesības apstiprināt projektu ir tikai būvvaldei, bet Meliorācijas pārvalde varētu sniegt atzinumu un ieteikumu projekta apstiprināšanai. Ministrs atgādināja arī to, ka pašreizējā atbalsta programma paredzēta tikai sistēmas renovācijai, rekonstrukcijai, nevis jaunu sistēmu būvniecībai.

Vissarežģītākā situācija piena lopkopībā

Uz tikšanos ar ministru Mūzikas skolas zālē ieradās daudz interesentu. Sarunas sākumā Jānis Dūklavs īsi informēja par nozares aktualitātēm.

-Pašlaik lielākās problēmas ir piena nozarē. Sarežģītā situācijā nonākušas daudzas saimniecības. Vairākām saimniecībām jāizšķiras, kā plānot savu darbu. Latvija šai ziņā ir tādā pašā situācijā kā ES valstis. Problēmas radušās ne tikai Krievijas embargo rezultātā, bet arī tāpēc, ka tika atceltas piena ražošanas kvotas. Daudzas valstis strauji palielināja piena ražošanu. Radās pārprodukcija.

-Es domāju, ka pie kvotām jāatgriežas. Par to diskutēs EK.

-Pašreizējā prognoze ir tāda, ka vasarā piena cenai nevajadzētu pazemināties. Tai būtu jākāpj. Pašlaik sākusi darbu Bauskas piena pārstrādes rūpnīca, kas iepirks līdz pat 400 tonnām dienā. Bauskā ražo proteīnu, un tas viss tiek eksportēts. Latvijā mēs varam patērēt tikai pusi n o saražotā piena, tāpēc eksports ir ļoti svarīgs. Tukuma kombināts lielu daļu savu preču eksportē. Ir daži kooperatīvi, kas spējuši atrast noieta tirgus ārpus Latvijas. Jauni tirgi kopumā ir atrasti 16 valstīs.

-Krievija mīkstina embargo noteikumus, tā ka attiecībās ar kaimiņvalsti ir jau redzama gaisma tuneļa galā.

-Cūkgaļas cena nostabilizējusies un pakāpeniski kāpj uz augšu.

-Analizējot situāciju graudkopībā, ministrs atgādināja par pērnā gada rekordražu. Liela daļa no izaudzētajiem graudiem pārdota ārzemēs. Arī šogad nav lielu bažu par rapša un graudu ražu, bet prognozēt cenas pašlaik nav iespējams.

Lauksaimnieku intereses atšķiras

Sarunā atklājās arī, kā atšķiras lielo zemnieku un mazo platību īpašnieku problēmas.

Ēriks Kondrāts: Uz tikšanos vairāk ieradušies lielie zemnieki. Mazie – 10 -15 ha – apsaimniekotāji nemaz nenāk, jo par šīm saimniecībām intereses nav. Nekas nenotiek. Rezultāts: pārdod savu zemi zviedram un aizbrauc. Jāievieš integrētās subsīdijas, lai cilvēki ir ieinteresēti sakopt, saglabāt savu zemi, tradicionālo lauku vidi. Ir daudzas valstis, kas mazajām saimniecībām maksā vairāk, piemēram, kalnu reģionos, lai vidi saglabātu. Ministrs J. Dūklavs: Tas nenotiek visās, bet tikai bagātajās valstīs. Ja būtu, no kā maksāt, tad varētu to atļauties. LAD nepārvērtīsies par sociālo pabalstu maksātāju. Savukārt lielās z/s nav apmierinātas ar to, ka uz viņiem attiecas noteikti maksājumu ierobežojumi, kas arī neesot taisnīgi.

Nopļautais jānovāc

No auditorijas izskanēja aktuāls jautājums par platību appļaušanas kārtību. Novācam sienu. To sarullējam. Lopu saimniecībā nav. Ruļļus nav, kur likt, pavasarī tie jādedzina. Kāpēc es nevaru pļavas pļaut un zāli smalcināt? Tā taču arī augsne bagātinās.

Ministrs: Likums visiem ir vienāds. Ja gribat saņemt tiešmaksājumus, noteikumi ir jāizpilda. Jums ir tiesības tā nedarīt un tiešmaksājumus nesaņemt.

Zaļie ir kategoriski pret smalcināšanu. Viņi uzskata, ka pēc 3-4 gadiem tādā veidā kopta zeme vairs nav labā lauksaimniecības stāvoklī. Arī lauksaimniekiem pašiem šai ziņā viedokļi atšķiras.

Latvija iesniedza priekšlikumu par to, lai atļauj daļā platību pieļaut smalcināšanu, bet tas tika noraidīts. Tiešmaksājumi un platību maksājumi 100% ir ES nauda. Ja esam iestājušies ES, tad pastāvošie noteikumi ir jāpilda.

Subsīdijas ar nodokļiem neapliks

Ar nodokļiem apliks saimniecības peļņu. Ja strādā ar peļņu, tad to apliek ar peļņas nodokli. Subsīdijas netiek pieskaitītas peļņai un ar nodokli netiks apliktas.

Kā kopj papuvi

Daudz pārpratumu, kas nesa līdzi arī finansiālus zaudējumus, pagājušajā gadā bija par to, kā jākopj papuve. Publiskajā telpā bija izskanējis skaidrojums, ka papuvi drīkst tikai appļaut. Tomēr prasības izrādījās stingrākas un tehnoloģija – citāda. Ministrs atbildēja, ka Zemkopības ministrija nekad nav apgalvojusi, ka papuvi drīkst tikai appļaut: –Jā appļaut drīkst, bet tad nopļautā zāle jāiestrādā augsnē. Zemnieku ierosinājums šai ziņā ir objektīvs un pamatots: Laicīgi, nepārprotami un skaidri definēt visas prasības, Bija vēl jautājums no bioloģiskajām saimniecībām, kāpēc var strauji mainīties preču kodi, piemēram sinepes, kas tika uzskatītas par garšaugiem, vairs nav garšaugi un tml. Kāpēc pieredzējis A kategorijas traktorists bez kursiem nedrīkst kārtot B kategorijas tiesības? Viņa prasmes taču ir augstāk vērtējamas nekā traktoristam, kurš beidzis kursus un nokārtojis tiesības, taču strādājis nav.

Kāpēc ir tik atšķirīgas piena iepirkuma cenas?

Vairākus jautājumus ministrs teicās noskaidrot un atbildēt personīgi, bet tāds jautājums kā par piena cenām nav ministrijas kompetencē. Tikšanās pierādīja: problēmu un strīdīgu jautājumu lauksaimniecībā ir daudz, tāpēc tādas sarunas ar amatpersonām “pa tiešo” ir nepieciešamas, kaut arī problēmas uzreiz neatrisina.

Vanda Žulina

coloring.cool