Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Trešdiena, 2020. gada 28. oktobris
Ninona, Ņina, Antoņina, Oksana
Ludza
Cloudy
11°C
 
A A A

Turpinās projekta “Gaismas dārzs Ludzai” aktivitātes

Ziemas saulgrieži ir pagājuši un arī ziema maziem solīšiem sāk atkāpties, gandrīz klāt Meteņdiena, kas ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki.

Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas. Visas paražas liecina, ka Metenis visticamāk bijis Jauna gada sākums. Cilvēku dzīve sākas no mazotnes un bērnības, arī dabā gada sākums ir laiks, kad drīzi jo drīz dienas kļūs garākas, daba pēc garā ziemas miega modīsies un no jauna veiks jaunu auglības ciklu gada garumā. Un te nu dabai steidzās palīgā cilvēks – ar domām un darbiem, ar auglību veicinošo enerģiju, tā palīdzot Saulei sākt sildīt spožāk un ilgāk.

Ticot, ka ikviena veiktā darbība palīdzēs gūt labāku ražu. Saprotot, ka cilvēks ir tikai dabas sastāvdaļa, kurš ar savu darbību var veicināt saskaņu un auglību. Jā, daudzi no mums ir atrauti no dabīgās vides, jo, pilsētās dzīvojot, neredzam to, ko redz laucinieks. Bet ne par to būtu tik daudz jābēdā. Bēdīgāk ir tas, ka neatliek laika iedzīvināt mūsdienās daudzas jaukas, mazliet piemirstas, latviešu tradīcijas. Atrodam laiku, lai svinētu Valentīndienu, Helovīnu un vēl citas dienas, bet neko daudz nezinām paši par savu Meteņdienu. It kā tas būtu kas nemoderns un neinteresants.

Varbūt neieineteresētība rodas, jo pārāk maz zinām par šīm tradīcijām? Tieši tādēļ, lai atdzīvinātu un saglabātu tradīcijas, nododot jaunajām paaudzēm senču vērtības, neļaujot tās aizmirst, tiek veidots jauns interesants dabas objekts – Gaismas dārzs.

Iepirkuma procedūra par Gaismas dārza ierīkošanu Ludzā ir noslēgusies. Izvērtēti konkursa pretendenti un noskaidrots uzņēmējs, kurš tad veiks būvdarbus Gaismas dārzā. Februāra beigās tiks parakstīts līgums ar pilnsabiedrību „Austrumu būvnieks Plus”, kas arī palīdzēs realizēt ideju un  izveidot interesantu objektu Ludzā.

Pašlaik notiek darbs pie tehnisko specifikāciju izstrādes Latvju rakstu zīmēm, kuras tiks novietotas katra celiņa alejas noslēgumā. Latvju rakstu zīmes ir Latvijas vēstures liecinieki, kas neļauj aizmirst pagātni, to ienesot tagadnē un ar tradīcijām to, nododot nākamajām paaudzēm. Gadskārtas svinības uzskatāmas par senās laika skaitīšanas svarīgāko elementu, jo caur tām saules ritma nemainīgā noteiktība ir pārnesta uz seno kalendāru. Latvju rakstu zīmes simbolizēs ne tikai gadskārtu svētkus, bet arī atgādinās par kaimiņu novadu dalību šajā projektā.

Projekts „Gaismas dārzs Ludzai!” veltīts Latvijas simtgadei un tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu

Projekta vadītāja

Ilona Mekša

 

coloring.cool