Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Otrdiena, 2020. gada 20. oktobris
Leonīda, Leonīds
Ludza
Mostly cloudy
6°C
 
A A A

Triju novadu folkloristi satiekas „Gorūzā”

Goruza_2016 (1)Svētdienu, 17. jūliju, Ludzā skanīgāku padarīja starpnovadu folkloras festivāls „Gorūza 2016”, kas notika Novadpētniecības muzeja teritorijā.

Festivāls „Gorūza” iedibināts jau sen – kā toreizējā Ludzas rajona folkloristu kopā sanākšanas pasākums. Festivāla idejas autors ir toreizējais kultūras nodaļas vadītājs Andrejs Baiža. „Gorūza” nav notikusi katru gadu. Tā ir bijusi Ludzā, Ņukšos, Ciblā, Malnavā, bet, piemēram, pagājušajā gadā lielākais saiets bija starptautiskais festivāls „Baltica”, kas notika arī Ludzā, muzeja brīvdabas nodaļā.  Šajā gadā bijušais rajona festivāls notika kā starpnovadu pasākums vecā rajona robežās. Pasākumu organizēja Ludzas novada pašvaldība. Svētkus sagatavoja un vadīja Karīna Demko-Senkāne.  Tēma: Jauneibas luste. Karīna atzīst, ka apzināti izvēlējusies šādu tematu, lai svētkos valdītu jautra noskaņa.  Tas arī izdevās. Laiks bija saulains un silts. Muzeja senatnīgā gaisotne palīdzēja iejusties tautasdziesmu saturā. Visi apmeklētāji jutās brīvi: baudīja divas ar pusi stundas garo koncertu, sēžot uz soliņiem, pastaigājoties pa teritoriju vai pat atrodoties ezera otrā krastā.

Folkloras kopas un etnogrāfiskie kolektīvi ir jau labi zināmi, jo darbojas vairākus gadu desmitus, daži – pat pussimt gadu.  Klausītājus priecēja Mežvidu folkloras kopa, Zvirgzdenes folkloras kopa „Saime”, Mērdzenes etnogrāfiskais ansamblis „Mārga”, folkloras kopa „Isnauda”, Ņukšu folkloras kopa „Rīkšova”, Blontu folkloras kopa „Madara”, Nirzas pagasta etnogrāfiskais ansamblis „Raipole”, Salnavas etnogrāfiskais ansamblis, Pušmucovas etnogrāfiskais ansamblis „Olūti”, Bozovas etnogrāfiskais ansamblis, Ludzas TN folkloras kopa „Dzeipori”.  Saviesīgajā daļā folkloras draugus priecēja Zvirgzdenes kapela.

Goruza_2016 (2)Programmā bija ne tikai dziesmas, bet arī interesanti stāsti, rotaļas. Visiem patika talantīgā stāstnieka mērdzenieša Jura Bondara priekšnesums. Juris droši varētu piedalīties lielos stāstnieku konkursos: viņa raitā valoda, humors, tautas teicienu un vecvārdu iedzīvināšana interesantā sižetā nevienu neatstāj vienaldzīgu.  Tika plašai publikai ar humoristisku intermēdiju  pirmo reizi uzstājās brāļi Šromi no Ņukšu TN teātra kopas.

Folkloras ansambļu sastāvs parasti ir stabils. Tie, kuri iesākuši dziedāt, to dara visu mūžu. Patīkami, ka ģimenēs, kurās dzied vecmamma, dzied arī jaunākās paaudzes, un daudzos kolektīvos kopā ar pieaugušajiem dzied arī bērni.  Piemēram, Ludzas „Dzeiparos” kopā ar vecmammu braši dziedāja četrgadīgā Monta, kura tikai uz mēnesi atbraukusi ciemos no Vācijas un ikdienā runā vācu valodā.

Folklorai ir brīnumains spēks, kas vieno paaudzes un nodod mums senču gudrības. Paldies visiem, kas darbojas folkloras ansambļos un īpaši to vadītājiem1

Nākamā „Gorūza” nākamgad notiks Zvirgzdenē.

Vanda Žulina,

korespondente

coloring.cool