Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Ceturtdiena, 2020. gada 22. oktobris
Irīda, Īrisa
Ludza
Cloudy
13°C
 
A A A

Tik neprognozējami kā šogad, lauksaimniecībā sen nav gājis

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt. Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd, ar informāciju dalījās biedrības „Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7. septembrī.

Edīte Strazdiņa, biedrības „Zemnieku saeima” valdes locekle un KS „Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: „Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas  lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām  vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords.”

Mareks Bērziņš, biedrības „Zemnieku saeima” valdes loceklis un z/s „Lojas” saimnieks no Mazsalacas novada: „Manu saimniecību šogad izglāba tehnika, kas aprīkota ar kāpurķēdēm. Šajā sezonā visā Vidzemes reģionā sāpīgi izjuta kaltēšanas jaudu trūkumu, būtu novākts vairāk un augstākas kvalitātes graudu un rapšu. Problēmas būs ar vasarāju sēklas kvalitāti. Savas saimniecības vajadzībām esam izveidojuši nelielu sēklu rezerves fondu, ko saglabājām no pagājušā gada, kad sēklas kvalitāte bija izcila. Graudu audzētāji šo gadu kaut kā pārdzīvos, taču nozares attīstība noteikti nobremzēsies. Piensaimniekiem klājas krietni sliktāk, tuvākajā apkārtnē jau vairākas saimniecības ir pārtraukušas nodarboties ar piena lopkopību, un daudzi vēl apsver šādu variantu. Arī kaimiņos Igaunijā kāda liela ferma ir pārtraukusi savu darbību, un viss tiek izpārdots.”

Gints Gžibovskis, biedrības „Zemnieku saeima” biedrs un z/s „Lācīši” saimnieks no Gulbenes novada: „Šobrīd ražas novākšana ir finiša taisnē, uz laukiem nenovākti palikuši galvenokārt vairs tikai  vasaras rapšu lauki, kas daudzviet vēl nav pilnīgi nogatavojušies. Ražība šogad graudaugiem ir ļoti pieticīga, piemēram, vasaras kviešiem no 2,5 līdz 3,5 tonnām no hektāra. Tiem lauksaimniekiem, kam nav sava kalte, darbi ir iekavējušies. Esam uzsākuši ziemāju sēju. Ziemas rapši ir apsēti, bet nepiemēroto laikapstākļu dēļ, mazākos apjomos, kā bija iecerēts. Mūsu pusē ir liels pieprasījums pēc kvalitatīvas sēklas materiāla. Liela daļa sēklai paredzēto sējumu tika sabojāti spēcīgajās lietavās, tādēļ sēklas materiālam ir zemāka dīgtspēja, kā ierasts. Runājot par piena lopkopību, pamazām pieaug piena iepirkuma cenas, jo Polijā ir pieprasījums pēc svaigpiena. Mūsu pusē piena iepirkuma cena dažviet sasniedz jau 0,24 euro par kilogramu.  Kopumā lauksaimniekiem noskaņojums nav optimistisks, jo ražas šogad novāktas krietni  mazākas, nekā ieguldīts un cerēts.”

Arnis Burmistris, biedrības „Zemnieku saeima” valdes loceklis un z/s „Vilciņi-1” saimnieks no Jelgavas novada: „Jelgavas pusē graudaugus sāka kult laicīgi, un līdz lielajām lietavām puse jau bija novākta. Tās saimniecības, kas laicīgi nenokūla, vēlāk varēja nokult tikai lopbarības kvalitātes graudaugus. Lauksaimnieki šobrīd vēl apstrādā augsni un sēj ziemāju kultūras. Rapsim un graudaugiem bija labas ražas, kā rezultātā  naudas trūkumu vēl nejūt. Tomēr graudu cena šogad ir ļoti zema, kam papildus nāk lielās kaltēšanas izmaksas. Tādēļ pavasarī sējumu kopšanas darbiem un pārējiem ražošanas nodrošināšanas maksājumiem naudas līdzekļi varētu trūkt. Zemniekiem šobrīd ir svarīgi izvērtēt izmaksu pozīcijas un laikus meklēt apgrozāmos līdzekļus.” 

Juris Cīrulis, biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietnieks un z/s „Mežacīruļi” saimnieks no Jelgavas novada: Lai samazinātu piena pašizmaksu, savā saimniecībā esam pārtraukuši govīm pirkt dažas barības piedevas, kuras ir ļoti dārgas. Rezultātā ir samazinājies izslaukums, bet pie šīm zemajām piena iepirkuma cenām tas attaisnojas. Uzskatu, ka ir vesela virkne ar barības piedevām, kuras ir jāizvērtē – pirkt vai nepirkt, jo cenas šiem produktiem nav samazinājušās, un uzcenojums ir iespaidīgs. Neskatoties uz piena iepirkuma cenas atšķirību Latvijā un Vācijā, dažiem barības piedevu produktiem cenas ir identiskas. Un tad ir retorisks jautājums: kāpēc šāda situācija izveidojusies? Joprojām, aicinu katru saimnieku rūpīgi izvērtēt situāciju savā saimniecībā un neiekrist uz vilinošiem piedāvājumiem.”

zemnieku_saeimaPar biedrību „Zemnieku saeima”

Biedrība „Zemnieku saeima” ir ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Mūsu biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido 9 kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares. Biedri kopā apsaimnieko  vairāk kā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.

Informāciju sagatavoja

ZSA sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Norkārkle

coloring.cool