Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Sestdiena, 2020. gada 24. oktobris
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Ludza
Intermittent clouds
9°C
 
A A A

Suņu īpašnieku ievērībai

Vai esat kādreiz pilsētā sastapušies aci pret aci ar svešu suni, kurš pats ar saviem spēkiem vai saimnieka atļauju devies “brīvsolī”? Arī autovadītājiem ir gadījies piedzīvot tādus apstākļus, kad suns vai suņu bars izskrien uz ielas braucamās daļas. Tāpat arī no tiem suņu saimniekiem, kuri ved savus mīluļus pastaigā pavadā, gadījies dzirdēt par situācijām, kad uz ielas pavadā esošajam sunim klāt pienāk sveši, brīvi klīstoši sugas brāļi. Suņa, tāpat kā jebkura cita dzīvnieka uzvedība nav paredzama. Pat tad, ja saimniekam šķiet, ka viņa mīlulis ir pats draudzīgākais un labsirdīgākais, tas neizslēdz situāciju, ka kādā brīdī šis mīlulis spēj apdraudēt savus sugas brāļus vai cilvēku.
Ludzas novada pašvaldība lūdz suņu īpašniekus neatstāt savus mīluļus bez uzraudzības un īpaši pieskatīt tos ziemas – pavasara mēnešos.
Saskaņā ar “Dzīvnieku aizsardzības likuma” 8. Panta 1. daļu bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot savvaļas dzīvnieku) uzskatāms par klaiņojošu dzīvnieku. Par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā.
Klaiņojoši suņi tiks izķerti, to īpašnieki tiks saukti pie administratīvās atbildības.

Ikvienam cilvēkam, kurš savās mājās pieņem mājdzīvnieku, konkrēti šajā gadījumā – suni, ir jāapzinās, kādu atbildību viņš līdz ar to uzņemas par dzīvnieku un tā aprūpi. Ja saprotat, ka nevarēsiet veltīt laiku un varbūt arī līdzekļus, lai suni uzturētu atbilstoši dzīvnieku turēšanas prasībām, vestu to pastaigās un nodrošinātu apkārtējiem drošību, tad varbūt labāk izvēlēties citu mājdzīvnieku vai arī iztikt bez tā pavisam. Katram, kurš tomēr ir izšķīries par labu suņa turēšanai mājās, būtu jāapzinās arī savi kā mājdzīvnieka saimnieka pienākumi.
Atgādinām, ka Dzīvnieku aizsardzības likums gan dzīvnieku īpašniekiem, gan to turētājiem nosaka par pienākumu nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus un citus dzīvniekus.
Par suņu un arī citu dzīvnieku atrašanos ārpus to teritorijas runā 2006. gada 4. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”. Tie nosaka, ka mājas (istabas) dzīvnieka, tātad arī suņa īpašnieka un turētāja pienākums ir uzticēt dzīvnieka vešanu ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas tikai tādai personai, kas spēj kontrolēt un savaldīt dzīvnieku, un nodrošināt, lai tas neapdraudētu cilvēkus un dzīvniekus.
Sunim uzturoties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.
Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns ir jāved pavadā un tam ir jābūt uzliktam uzpurnim, ja suns ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
Suni vienu tā īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt vienu, ja dzīvnieks ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai citu dzīvnieku drošību.

coloring.cool