Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Ceturtdiena, 2020. gada 22. oktobris
Irīda, Īrisa
Ludza
Cloudy
12°C
 
A A A

Sievietes retāk nekā vīrieši uzskata, ka uz viņām attiecas darba aizsardzības prasības

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un tās partneru – “Inspecta Prevention” un “TNS Latvia” – veiktajā pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā 2010” noskaidrots, ka pēdējo gadu laikā novērota jauna tendence – samazinās nelaimes gadījumos darbā cietušo vīriešu skaits, bet sieviešu skaits palielinās. Iespējams, viens no iemesliem ir tas, ka sievietes bieži vien uzskata, ka darba aizsardzības prasības un to ievērošana uz viņām neattiecas.

Pētījuma dati rāda, ka kopš 1996. gada nodarbināto vīriešu skaits Latvijā ilgstoši bijis lielāks nekā sieviešu, taču Centrālās statistikas pārvaldes statistika liecina, ka ekonomiskā krīze ievērojami ietekmējusi nodarbinātības tendences un 2009. gadā pirmo reizi nodarbināto sieviešu īpatsvars pārsniedzis nodarbināto vīriešu skaitu.

Tāpat pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā darba vidē uz katru sievieti bojā gājuši 7,72 vīrieši. Arī nelaimes gadījumos cietušo vīriešu īpatsvars ir lielāks nekā sieviešu – attiecīgi 2,19 vīrieši uz katru sievieti. Visbiežāk tas noticis tādās nozarēs kā būvniecība, apstrādes rūpniecība, mežizstrāde, transports, karjeru izstrāde; sievietes biežāk ir nodarbinātas apkalpojošajā sfērā, kur nelaimes gadījumi notiek retāk.

Taču svarīgi uzsvērt, ka pēdējo 10 gadu laikā drošāku ražošanas iekārtu un sekmīgāku sabiedrības informēšanas kampaņu dēļ letālo nelaimes gadījumu skaits vīriešu vidū uz 100 000 nodarbinātajiem ir gandrīz divas reizes samazinājies, un pēdējo trīs līdz četru gadu laikā šāda tendence ir īpaši izteikta. Arī nelaimes gadījumos cietušo vīriešu skaits pakāpeniski samazinās, taču satraukumu rada tendence, ka aizvien straujāk pieaug cietušo sieviešu īpatsvars.

Meklējot iemeslus minētajām tendencēm, noskaidroti galvenie riska faktori, kuru dēļ reģistrēts aizvien vairāk arodslimību un nelaimes gadījumu. Gan vīriešu, gan sieviešu veselību darba vidē visbiežāk apdraud smagu priekšmetu nešana un pārvietošana, darbs neērtā pozā, vienveidīgas kustības, izgarojumu, dūmu, putekļu vai ķīmisku vielu ieelpošana, kā arī tiešs kontakts ar cilvēkiem, kuri nav attiecīgā uzņēmuma vai iestādes darbinieki – pacienti, pasažieri, pircēji u.c. (psiholoģisks riska faktors). Par riska faktoriem, kuru dēļ radušies veselības traucējumi, respondenti nosaukuši arī azbesta klātbūtni materiālos, pastiprinātas plaukstu, roku un visa ķermeņa vibrācijas, saskarsmi ar ķīmiskām un bioloģiskām vielām, kas izraisa ļaundabīgus audzējus, paaugstinātu atmosfēras spiedienu vai temperatūru un citus faktorus.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle norāda: “Interesanti, ka sieviešu un vīriešu atbildes par darba vides riskiem lielākoties sakrīt, turklāt vīrieši tās nosauc biežāk, taču paradoksālā kārtā lielākā daļa arodslimību tiek reģistrētas un diagnosticētas tieši sieviešu vidū. Tas varētu liecināt, ka sievietes ir mazāk informētas par darba aizsardzības jautājumiem, darba vides riska faktoriem vai arī labāk pārzina, kādos arodslimību gadījumos ir tiesības saņemt sociālās garantijas.”

Tāpat pētījumā “Darba apstākļi un riski Latvijā 2010” noskaidrots, ka bieži vien apmācība un instruktāža darba aizsardzībā notiek formāli, par ko liecina respondentu atbildes – nedaudz vairāk nekā ceturtdaļa respondentu nav informēti par darba vides riskiem savā darba vietā vai to ietekmi uz veselību. Ievērojama daļa aptaujāto sieviešu uzskata, ka šāda informācija uz viņām nemaz neattiecas (62% sieviešu norādījušas, ka viņām nav nepieciešamības zināt drošas darba metodes, bet 50% atzinušas, ka uz viņām neattiecas informācija par individuālās aizsardzības līdzekļiem). Iespējams, šis ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ nelaimes gadījumos cietušo sieviešu skaits pieaug.

Interesanti, ka, lai arī darba devēji rūpējas par darbinieku veselības stiprināšanu un uzlabošanu ar dažādu preventīvu pasākumu starpniecību, paši darbinieki gandrīz neiesaistās savas darba vides uzlabošanā – 71% sieviešu un 66% vīriešu atzinuši, ka pēdējā gada laikā nav snieguši ieteikumus savu darba apstākļu uzlabošanai. Pētījuma autori arī šo vienaldzību akcentē kā vienu no iemesliem pieaugošajam nelaimes gadījumu skaitam.

LDDK eksperti norāda – ja darba devēji vēlas izprast problēmas, kādas var rasties, nodarbinot cilvēkus nepiemērotos darba apstākļos, vai saņemt ieteikumus atbilstošas darba vides iekārtošanā un dokumentācijas sakārtošanā, kas dotu pozitīvu ietekmi uzņēmuma darbībā, LDDK konsultatīvajos centros visā Latvijā iespējams saņemt šādas konsultācijas. Turklāt ir iespējama arī ekspertu vizīte darba devēja uzņēmumā, lai izvērtētu reālos darba apstākļus un nepieciešamos uzlabojumus.

“Darba apstākļi un riski Latvijā 2010” ir jau otrais pētījums par apstākļiem un riskiem Latvijas darba tirgū – pirmais pētījums tika veikts 2005.-2007.gadā pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma. Jaunākajā pētījumā piedalījušies 1044 darba devēji, 2455 nodarbinātie un 210 darba aizsardzības speciālisti.

Jāpiebilst, ka LDDK jau kopš 2008. gada īsteno dažādus pasākumus, lai paaugstinātu izpratnes līmeni par darba aizsardzības un darba tiesību jautājumiem, tostarp piedāvā pastāvīgu bezmaksas konsultāciju iespējas darba devējiem visā Latvijā, seminārus un apmācības, kā arī darba vides risku novērtēšanu un nepieciešamo risinājumu izstrādi. Visi minētie pasākumi darba devējiem pieejami bez maksas līdz pat 2013. gadam.

Uzziņai:

Latvijas Darba devēju konfederācijas īstenotā Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta “Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” (Nr. 1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/002) mērķi ir sekmēt darba tiesisko attiecību un darba drošības normatīvo aktu prasību praktisku ieviešanu un ievērošanu uzņēmumos, samazināt darba attiecību pārkāpumu un nelaimes gadījumu darba vietās skaitu, veicināt sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, mazināt nelegālo nodarbinātību un kopumā paaugstināt darba devēju informētības līmeni un izpratni par prasībām darba tiesisko attiecību, darba drošības un arodveselības jomā.

Informāciju sagatavoja:

Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte

[email protected], 67225162

coloring.cool