24. februārī Ludzas TN uz apaļā galda diskusiju bija aicināti mūsu pensionāri. Diskusijas mērķis – informēt par iespējām, ko piedāvā pašvaldība, un uzklausīt problēmjautājumus, lai meklētu tiem risinājumu.
Diemžēl uz sarunu ieradās nedaudz interesentu. Varbūt informācija par šo notikumu nebija visus sasniegusi, bet varbūt ir jāmeklē jaunas diskusijas formas. Agrāk šādās tikšanās reizēs bija daudz jautājumu par daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas problēmām, bet pašlaik tas notiek uz vietas SIA „Ludzas apsaimniekotājs”, kur iedzīvotājus reizi mēnesī pieņem domes priekšsēdētāja un uz tikšanos tiek aicināti māju vecākie.
Šoreiz diskusijā svarīgākie bija sociālās palīdzības jautājumi, iespējas iesaistīties kultūras dzīvē un biedrības „Līdzdalībai nav vecuma” aktivitātes.
Sociālā dienesta informācija
Sociālā dienesta darbinieces Ilona Bondarenko un Sanita Dalibo informēja par pieejamajiem pabalstiem.
Vislielākā interese bija par jauno pabalstu, ko iespējams saņemt no šā gada sākuma – 50 eiro gadā veselības aprūpei . To var saņemt pensionāri un personas ar invaliditāti, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 250 eiro. Precīzāku skaidrojumu par tā piešķiršanu lasiet LNV pirmajā lappusē.
Te gan jāatceras, ka personām, kurām piešķirts maznodrošinātās ģimenes statuss (ne vairāk kā 200,- eiro uz katru ģimenes locekli), jau agrāk bija iespējams saņemt 40 eiro gadā veselības uzlabošanai. Abus pabalstus viens cilvēks saņemt nevar: ir jāizvēlas viens no šiem pabalstiem. Kad iesniegti nepieciešamie dokumenti, veselības pabalstu pārskaita uz kontu vai izmaksā pašvaldības kasē. Ja ir nepieciešamība, pabalstu var atnest arī uz mājām. Dokumentus par pabalsta piešķiršanu var atnest arī cits cilvēks , piemēram, aprūpētājs.
Vai gadījumā, ja pensija ir 251 eiro liela, pabalsts vairs nepienākas? Noteikumi paredz, ka nē. Bet, kā piebilda domes priekšsēdētāja Alīna Gendele, katrs gadījums jāizskata individuāli: ja ir būtiska nepieciešamība, radusies krīzes situācija vajag meklēt iespēju palīdzēt cilvēkam. Ārkārtas gadījumos pabalstu var piešķirt ar domes lēmumu.
Aprūpe mājās
Arvien pieprasītāks pakalpojums ir aprūpes nodrošināšana mājās tiem cilvēkiem, kuriem nav apgādnieku. Ir trīs aprūpes līmeņi: katrs no tiem paredz veicamos darbus un laiku – no 20 līdz 40 stundām mēnesī. Aprūpētājs var būt arī radinieks. Vienīgais nosacījums: tai jābūt apmācītai personai.
Aizvien vairāk ir tādu situāciju, kad bērni vai citi pirmās pakāpes radinieki nevar paši parūpēties par savu tuvinieku, jo dzīvo tālu. Tādā gadījumā ar pašvaldību tiek noslēgts trīspusējs līgums: Sociālais dienests piešķir aprūpētāju –sniedz aprūpes pakalpojumu. Rēķinu par pakalpojumu apmaksā radinieki.
Sociālā rehabilitācija
Bija jautājums, kā var iegūt iespēju par valsts līdzekļiem uzlabot savu veselību rehabilitācijas centrā (pierastāks jēdziens – sanatorija).
Pirmkārt, jāzina, kas uz to var pretendēt: tās ir strādājošās personas, pensionāri, kuri strādā, cilvēki ar invaliditāti darbspējas vecumā, Černobiļas atomavārijas seku likvidēšanas dalībnieki, politiski represētās personas.
Pirmais un svarīgākais dokuments ir izziņa no ģimenes ārsta par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nepieciešamību un medicīnisko kontrindikāciju neesamību sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai. MK noteikumi nosaka, kādos gadījumos sociālā rehabilitācija vajadzīga. Tie var būt kustību traucējumi, sekas pēc mugurkaula traumām, pēcoperācijas periodi u. tml.
Ar šo izziņu jādodas uz Sociālo dienestu un jāuzraksta iesniegums. Iesniegtie dokumenti tiks izvērtēti, kā arī tiks novērtēta personas pašaprūpes, mobilitātes un funkcionālo traucējumu smaguma pakāpe. Sociālais dienests pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu. Lēmums un dokumenti tiek aizsūtīti Sociālās integrācijas valsts aģentūrai. SIVA divdesmit darbdienu laikā pieņem lēmumu par uzņemšanu rindā vai atteikumu uzņemt rindā un informē Sociālo dienestu un iesnieguma rakstītāju. Pieredze rāda, ka parasti pakalpojumu var saņemt divu – triju gadu laikā, ja vien nav nepieciešama steidzama rehabilitācija.
Nebūsim vienaldzīgi
Ja jums kaimiņos dzīvo kāds cilvēks, kurš ir vientuļš un pats nespēj par sevi pienācīgi parūpēties, paziņojiet par to sociālajiem darbiniekiem. Savukārt sociālie darbinieki aicina bērnus un mazbērnus neaizmirst par saviem tuviniekiem, nebūt vienaldzīgiem.
Iespēja iesaistīties jaunā kolektīvā
TN vadītāja Valentīna Razumovska informēja, ka bez jau populārajiem senioru pašdarbības kolektīviem „Priecīgās vecmāmiņas” un „Sarmas zieds”, „Atvasara” šajā sezonā ir nodibināts vokālais ansamblis, kas dzied dažādu tautu – krievu, poļu, ukraiņu—dziesmas. Ansambli vada Vera Doreiko – Sinkeviča.
Ja vēlaties darboties kādā amatierkolektīvā, bet neesat uzdrošinājušies to darīt, nāciet uz TN pie Valentīnas un painteresējieties.
Par jautājumiem, kas saistītas ar pensijām, stāstīja VSAA darbinieces. Ja jums ir kādas neskaidrības, labāk tās būtu skaidrot uz vietas. Speciālistes labprāt jums palīdzēs.
Pensionāru biedrībā – joprojām aktīva un radoša noskaņa
Vera Putāne informēja par biedrības „Līdzdalībai nav vecuma aktivitātēm”. Pašlaik biedrībā ir 92 biedri, no tiem ap 70 aktīvi piedalās dažādās radošajās darbnīcās.
Ja nodarbībās vēlas piedalīties cilvēki ar kustību traucējumiem, ir jāpiesakās, un tad attiecīgās nodarbības tiks paredzētas telpās, kur iespējams viegli nokļūt.
Veselības diena
28. februārī notika kārtējā Veselības diena. Parkā Gaļinas Iļjenkovas vadībā notika iesildīšanās vingrojumi, nūjošana (vienu stundu). No plkst. 12.00 sporta kompleksa “Vārpa” angārā
fizioterapeita Andra Mutuļa vadībā notika praktiskās nodarbības. Pēc tam visi pulcējās uz tējas pauzi un Aizgavieņu pankūku ēšanu. Šī tikšanās raisīja atmiņas par Aizgavēņu svinēšanu agrāk – senioru bērnībā un jaunībā. Visvecākā dalībniece šajās aktivitātēs jau ir sasniegusi 90 gadu slieksni, bet tas netraucē viņai būt aktīvai un optimistiskai. Kopā nodarbības apmeklēja 27 aktīvās ludzānietes. Laiks bija pavasarīgi jauks un visām dalībniecēm – labs noskaņojums.
Vanda Žulina, korespondente