Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Pirmdiena, 2020. gada 26. oktobris
Kaiva, Amanda, Amanta
Ludza
Intermittent clouds
9°C
 
A A A

Sagatavota Ludzas igauņu valodas ābece

Par Ludzas igauņiem jeb luciem kas savulaik dzīvojuši Mērdzenes, Pildas un Nirzas apkaimē, daudzi no jums ir lasījuši vai zina vismaz to, ka virkne mūsu puses uzvārdu (piem. Buļs, Mekšs) ir ar igauņu valodas cilmi. 2015. gadā Ludzas galvenajā bibliotēkā mums bija iespēja piedalīties grāmatas „Ludzas igauņu pasakas” atvēršanas svētkos. Pasakas no igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš, ievadu krājumam rakstījis filoloģijas zinātņu doktors Uldis Balodis, kas tolaik strādāja Helsinku Universitātē.

Ludzas igauņi te ieceļojuši pirms vairākiem gadsimtiem un ir saglabājuši savu valodu ļoti ilgi. Pēdējais zināmais Ludzas igauņu valodas pratējs ir aizgājis mūžībā 2006. gadā. Tagad tikai daži cilvēki atceras atsevišķus vārdus no savas senču valodas.

Igauņu valoda pieder somugru valodu saimei, līdz ar to būtiski atšķiras no latviešu valodas. Ludzas igauņi savukārt sazinājās valodā, kas bija tuva, tomēr ne gluži igauņu literārā valoda. Tā nedaudz līdzinās setu valodai, ko runā Dienvidigaunijā.  Laika gaitā to ir ietekmējusi  latgaliešu un krievu valoda. Uldis Balodis stāstīja interesantu notikumu, kas bijis 20. gadsimta vidū, kad kāds vietējā kolhoza šoferis, braucot uz Igauniju, paņēmis līdzi vīru, kas pratis Ludzas igauņu valodu. Liels bijis abu pārsteigums, kad atklājies, ka igauņi savu tautieti nesaprot. Pirmās brīvvalsts laikā  bija vairāki entuziasti, īpaši Pauloprīts Volaine, kuri centās saglabāt Ludzas igauņu valodu, pat mācīt to pamatskolā igauņu apdzīvotajās vietās, bet šie centieni apstājās K. Ulmaņa valdīšanas laikā.

Uldis Balodis turpina Ludzas igauņu valodas un vēstures pētīšanu. Jūlijā viņš pabija visos 53 Ludzas apkaimes ciemos, kuros, pēc 19. gs. ziņām, ir dzīvojuši igauņi. Pašlaik vairāki nosaukumi jau izzuduši, daudzos ciemos nav iedzīvotāju. Vismazāk informācijas par igauņiem ir Mērdzenes pusē, kur igauņu valoda ir izzudusi jau 19. gadsimtā. Vairāk savas saknes apzinās daži Barisu un Greču, un Pildas iedzīvotāji.

Uldis Balodis ir jau sastādījis Ludzas igauņu valodas ābeci, papildinājis to ar vēsturiskām fotogrāfijām, kartēm, aprakstu par Ludzas igauņiem. Ābecē izmantoti vienkārši piemēri. Izveidota vārdnīca iesācējiem.

Šai valodā neviens vairs nerunā. Jautājums – ko dod šāda ābece?

  • Man ir cerība, ka tā daudziem dos savu identitātes apziņu, saistību ar senčiem. Tā saglabās šo unikālo valodu. Varbūt par Ludzas igauņu valodu un vēsturi ābece radīs lielāku interesi, varēs sarīkot, piemēram, vasaras kursus vai līdzīgas izziņas aktivitātes. Turklāt šī unikālā valoda tādējādi tiks saglabāta nākamajām paaudzēm.
  • Lībieši, kas arī ir somugri, tam ir labs piemērs. Viņi savu valodu sāk mācīties no jauna, vāc un apgūst folkloru, tradīcijas, – uzskata Uldis.

Finansiālu atbalstu ābeces izdošanai Uldis cer rast Tartu Universitātē. Ludzas galvenās bibliotēkas vadītāja Inta Kušnere solīja atbalstīt unikālās grāmatas izdošanu un rakstīt projektu Kultūrkapitāla fondam.

Uldis Balodis ir unikāla personība: viņš ir mūsu novadnieka Jezupa Soikāna mazmazdēls, dzimis Arizonā, doktora grādu ieguvis Kalifornijā.  Viņš ir mācījies 30 valodas, daudzas no tām zina ļoti labi, ir pētījis indiāņu valodas. Ulda uzņēmību un pārliecību par zudušo valodu saglabāšanu var tikai apbrīnot.

Vanda Žulina

Foto: Uldis Balodis kopā ar Valdi Buļu, kurš viņu pavadīja ceļojumā pa Latgales sādžām

coloring.cool