Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Piektdiena, 2021. gada 15. janvāris
Fēlikss, Felicita
Ludza
Mostly cloudy
-17°C
 
A A A

Restaurēta muzeja Rija

Picture7Ludzas Novadpētniecības muzeja Brīvdabas un etnogrāfijas nodaļa atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Ludzas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7441) teritorijā, kas iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 128. Muzeja Brīvdabas un Etnogrāfijas nodaļas veidošana uzsākta 1957. gadā. Brīvdabas un Etnogrāfijas ekspozīcijā izvietotie lauku celtniecības objekti – “Dūmistaba”, “Zemnieku māja”, “Vējdzirnavas”, “Rija”, “Jaunsaimnieka māja” un “P.Vilcāna keramikas darbnīca” raksturo Latgales galvenās lauku celtniecības tradīcijas 19.gs.b. – 20.gs.v. Objektos iekārtotās ekspozīcijas ļauj iejusties zemnieku ikdienas ritumā, sadzīvē un ir latgaļu saimes rakstura un sadzīves tradīciju atspoguļotājas.
Eiropas ziemaļaustrumos mitrā klimata dēļ jau izsenis tika meklēti risinājumi kā pienācīgi izžāvēt un izkult labību, izmantojot uguns siltumu. Latvijā pirmās norādes par rijām ir atrodamas kādā 1240. gada vācu krustnešu rīkojumā, kur teikts, ka desmito tiesu ražas var nomērīt vai nu uz lauka, vai rijā pie kulšanas. Senākās rijas ir bijušas vientelpas guļbaļķu celtnes ar pavardu, kur notika gan labības žāvēšana, gan kulšana. Vēlāk rijām piebūvēja vēl vienu telpu (piedarbu), kur tika kulta rijā izžāvētā labība. Dažkārt rijas papildināja arī ar trešo telpu (gubeni), kur sakrāva labību pirms kulšanas un novietoja darbarīkus. Latviešu tradicionālajā viensētā rija līdz pat 19.gs. beigām bija viena no svarīgākajām ēkām. Rijas no latviešu tradicionālās viensētas sāka izzust pašas pirmās jau 19.gs. beigās, kad aizvien lielāku lomu sāka iegūt kuļmašīnas. Ar rijas vārdu tautas apziņā saistās grūta darba priekšstati, bet arī prieks par darba augļiem. Rijā ne tikai strādāja, bet arī dzīvoja. Tā bija arī viena no senajām sakrālajām celtnēm. Rijā tikuši novietoti mirušie pirms izvadīšanas uz kapiem, veļu laikā tika rīkota veļu mielošana.
Ludzas Novadpētniecības muzeja Brīvdabas un Etnogrāfijas nodaļas objekts “Rija” celts 1927. gadā Ludzas rajona Mērdzenes pagasta Šmatu ciemā. Uz muzeja teritoriju pārvests 1970. gadā. Zem kopējā jumta atrodas divas galvenās telpas: rija labības žāvēšanai un kuls labības kulšanai un vētīšanai, kā arī piebūve ar piedziņu linu kuļmašīnai. Vairāku gadu garumā objektu “Rija” apmeklētājiem bija iespējams aplūkot tikai no ārpuses, jo tā atradās sliktā tehniskā, pat avārijas, stāvoklī. Teritorijā, kur atrodas Rija, ir ļoti augsts gruntsūdeņu līmenis, līdz ar to gandrīz cauru gadu grīdas bija slapjas, klona grīda bija pārvērtusies par māla masu un bez gumijas zābakiem ieiet iekšā nebija iespējams. Bija satrupējusi apaļkoku guļbūves sienu lielākā daļa, kā arī jumta nesošās konstrukcijas. Pateicoties Ludzas novada pašvaldībai, kura pieņēma lēmumu veikt Ludzas Novadpētniecības muzeja Brīvdabas un Etnogrāfijas nodaļas objekta “Rija” renovāciju, lai saglabātu un popularizētu Latgales reģiona lauksaimniecības tradīcijas, veicinātu kultūras vērtību izplatīšanu un to pieejamību plašai sabiedrībai, 2013. gadā tika sagatavots, un Lauku atbalsta dienestā iesniegts un atbalstīts projekts “Ludzas Novadpētniecības muzeja objekta “Rija” renovācija”. Projekts realizēts Lauku attīstības programmas (ELFLA) pasākuma “Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana” finansējuma ietvaros, līguma Nr. 13-00-L32300-000007. Būvdarbus veica SIA “Warss+”. Projekts tika īstenots 2014.-2015. gadā un plānojam, ka 2015. gada rudenī tiks atklāta ekspozīcija. Kāpēc tikai rudenī? Tāpēc, ka visiem eksponētajiem priekšmetiem jāveic preventīvā apstrāde un konservācijas pasākumi.
Saskaņā ar izstrādāto tehnisko projektu ir veikti šādi objekta “Rija” renovācijas darbi: maksimāli saglabājot esošos guļbaļķus, protezējot bojātās vietas, ir atjaunotas sienu konstrukcijas, statņu sienas apšūtas ar vertikāli trinītī liktiem neapzāģētiem dēļiem, atjaunotas pārseguma sijas ar daļēju esošo baļķu izmantošanu. Rijai ierīkotas jaunas jumta konstrukcijas – apaļkoka spāres ar spāru pagarinājumu paspārnēm, pielīdzinātas apaļkoka latas un trīskāršu apses koka skaidu iesegums, pielietojot tradicionālus būvniecības paņēmienus un vēsturiskus detaļu risinājumus. Visās telpās izgatavotas jaunas vertikālu dēļu durvis, ir atjaunotas kaltās kāšu eņģes. No jauna ierīkotas māla klona grīdas. Rijas atjaunošanas darbi veikti Latvijas Etnogrāfiskā muzeja pieredzējuša vēsturisko koka ēku atjaunošanas speciālista Dr.hist. Mārtiņa Kuplā uzraudzībā, kā arī konsultējoties ar VKPAI KMuRM daļas ekspertu Pēteri Blūmu. Paldies visiem atbalstītājiem!

Milāna Bule,
Ludzas Novadpētniecības muzeja direktore

coloring.cool