Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Svētdiena, 2020. gada 25. oktobris
Beāte, Beatrise
Ludza
Mostly cloudy
9°C
 
A A A

Par pilsētas apsaimniekošanas problēmām

Droši vien visos laikos visvairāk kritizētā sfēra ir pilsētas saimniecība – dzīvojamā fonda stāvoklis, tīrība, ūdens un siltuma apgāde u.c. lietas pilsētas apsaimniekošanā.

Arī Ludzas novada domes un SIA Ludzas apsaimniekotājs (SIA LA) organizētajā tikšanās laikā ar ludzāniešiem par šiem jautājumiem tika runāts, veltot skarbus vārdus un kritiku gan SIA LA speciālistiem, gan pilsētas vadībai.

Uz 17. jūnija tikšanos ieradās nedaudz interesentu, bet tā jau ir mūsu pilsētā ierasta lieta – to, kas uztrauc izrunāt virtuvēs, uz klaču soliņa vai pašausmināties ar kolēģiem darba vietās, nevis nākt uz konstruktīvu sarunu un risinājuma meklējumiem ar speciālistiem.

Kritiski, bet patiesi vārdi no māju vecāko puses tika veltīti SIA LA speciālistu attieksmei pret īrnieku un māju vecāko lūgumiem un iesniegumiem, par ping- ponga paņēmieniem sūtīt no viena speciālista pie otra, par solījumiem un to nepildīšanu. Plaša diskusija starp novada domes priekšsēdētāju un Raiņa ielas mājas iedzīvotājiem par konteineru izvietojumu, par atkritumu konteineru stāvokli, vizuālo izskatu un smakām, kas virmo ap tiem.

Par gatavošanos jaunajai apkures sezonai, par iespēju samazināt tarifus un pārdalīt maksu par siltumu visa gada garumā, par sarunām un domes priekšlikumiem Bio – Enerģijai stāstīja domes priekšsēdētāja J. Kušča. Tomēr atkal kritika skanēja no Lauktehnikas mikrorajona iedzīvotājiem, kas nav mierā ar augsto maksu un nekvalitatīvo siltumu. SIA LA valdes loceklis F. Filimonovs solījās šeit meklēt risinājumu, uzstādot padeves regulācijas iekārtas. Viņš arī klātesošajiem pauda bažas par pieaugošo ludzāniešu parādu par apkuri, kas šobrīd pārsniedz pus miljonu latu. Uzņēmums cīnās ar parādniekiem gan nododot lietas tiesā, gan griežoties parādu piedziņas firmās. Savukārt nenomaksātā īres maksa ir iemesls tam, ka neveidojas mājas uzkrājums. Mājai savu līdzekļu nav, tāpēc arī nav iespējams veikt mājas vecākā pasūtītos darbus.

SIA LA tehniskais direktors V. Dibaņins skaidroja, kāds iesniegumu kvantums ir sakrājies, ka ir sastādīti darbu veikšanas grafiki, un tikai vadoties pēc tiem, mājām tiks veikti plānotie darbi. Māju vecākie iestājās par to, ka jāizstrādā noteikts nolikums vai noteikumi, kas skar mājas vecākā pienākumus, atbildību un kārtību, kādā veidā māju vecākie strādā ar uzņēmumu. Tad arī beigtos bezgalīgā solīšana un staigāšana no viena speciālista pie otra.

Tika skarts arī jautājums par klaiņojošo dzīvnieku problēmu. Pilsētā un novadā šobrīd nav līguma ar uzņēmumu, kas nodarbojas ar šādu dzīvnieku izķeršanu, vienīgā izeja situācijās, kad suns apdraud drošību – vienošanās ar Rēzeknes namsaimnieku, kur viena suņa izķeršana pilsētai izmaksā Ls 150.

SIA LA speciālisti iepazīstināja arī ar Ūdenssaimniecības projekta gaitu Ludzā, par plāniem projektam par atkritumu šķirošanu. Izskanēja arī pozitīvs viedoklis par to, ka pilsēta tomēr tiek sakopta, par krāšņajām puķu dobēm, par asfaltētajiem ielu posmiem.

Tātad, visām pusēm ir par ko padomāt. Pilsētas vadībai un SIA LA par attieksmi, konstruktīvākiem un operatīvākiem risinājumiem, gan pašiem iedzīvotājiem, dzīvokļu īpašniekiem, visiem pilsētniekiem – kas paši ir gan atkritumu radītāji, gan savas pilsētas saimnieki ne tikai ar tiesībām, bet arī ar pienākumiem.

coloring.cool