Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Sestdiena, 2020. gada 24. oktobris
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Ludza
Intermittent clouds
8°C
 
A A A

Par aktuālo izglītībā pie apaļā galda

Otrajā apaļā galda diskusijā Ludzas novada pašvaldībā aicinājām diskutēt par izglītības kvalitātes, interešu izglītības, skolu optimizācijas jautājumiem.

Vispārēju situāciju izglītības jomā novadā diskusijas sākumā iezīmēja Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja S. Gutāne.

Ludzas novadā ir 7 pirmsskolas izglītības iestādes, kuras apmeklē 547 bērni. Darbojas 4 diennakts grupas – divas pilsētā, divas – laukos. Rindu kā lielpilsētās uz bērnudārziem lauku teritorijā nav. Tās izsīkst arī pilsētā.

Novadā ir 8 vispārizglītojošās skolas ar 1689 skolēniem (4 pamatskolas, 4 – vidusskolas un vakara vidusskola), divi skolu internāti – Ludzā un Istrā ar pašvaldības finansējumu. Ar 1. novembri reorganizēta Briģu pamatskola. Visās skolās ir finansētas arī pagarinātās dienas grupas 1. – 4. klašu skolēniem.

Novadā strādā 310 pedagogi. Visiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība. Lielākajās skolās un bērnudārzos tiek nodrošināts arī atbalsta personāls – logopēds, psihologs, sociālais pedagogs. Pašreiz būtu nepieciešams logopēds PII “Namiņš”. Novadā strādā tikai viens sociālais pedagogs (PII “Rūķītis”). Istras un Nirzas pamatskolu apmeklē audzēkņi no bērnunamiem “Ābelīte” un “Oāze”.

Šogad samazinājies ilgstoši slimojošo skolēnu skaits, tikai sešiem skolēniem novada izglītības iestādēs tiek nodrošināta mājapmācība. Samazinājies arī no valsts pārbaudes darbiem atbrīvoto skaits.

Runājot par izglītības kvalitāti, izvērtējot visas valsts centralizēto eksāmenu rezultātus, Ludzas novads ir vienlīdzīgā līmenī ar valsts vidējo līmeni.

Uz kritiskās robežas ir samaksa 5-6gadīgo bērnu apmācībai un profesionālās ievirzes izglītībai. Šajā mācību gadā novadā mācību grāmatu iegādei ir piešķirti Ls 1244, kas ir gaužām nepietiekami, tāpēc skolas pārsvarā strādā ar tiem mācību līdzekļiem, kas iegādāti iepriekšējos gados.

Problēma, kas bijusi aktuāla visos laikos, ir neattaisnotie stundu kavējumi. Šajā virzienā valsts līmenī tiek strādāts pie jauniem MK noteikumiem, kuros atrunāta kārtība, kā skola un vecāki sazinās, lai skaidrotu bērna neierašanos skolā.

Protams, skolās aizvien aktuālāka kļūst disciplīnas, visatļautības, necieņas problēma, tāpēc šeit liels darbs darāms visiem kopā – skolotājiem, audzinātājiem, psihologiem un vecākiem; diemžēl pēdējo atbalstu un sapratni bieži vien skolās nesagaidām.

Būtiska ir arī novada skolu modernizācija un informatizācija, kas lielā mērā ir panākta pilsētā, tāpēc jāpievēršas šai jomai arī lauku skolām, jo bez tās izglītības standarta prasības izpildīt nevarēsim. Šai sakarā Ludzas 2. vsk. direktore Z. Buliga nāca klajā ar priekšlikumu novada lauku skolām apmeklēt Ludzas 2. vidusskolas informatizētos un modernizētos kabinetus nodarbībām fizikā, ķīmijā, dabaszinībās, matemātikā. Skolā ir pieejamas 7 interaktīvās tāfeles, portatīvie datori ar bezvadu interneta pieslēgumu, iekārtas, kas ļaus skolēniem iepazīties un ar aizrautību strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām. Kā tas tehniski būtu izdarāms, un kurās dienās šāda pieredzes apmaiņa varētu notikt, jālemj priekšmetu skolotājiem un skolu vadībai. Pašvaldība nodrošinās arī autotransportu bērnu nogādāšanai uz nodarbībām.

Interešu un profesionālā izglītība

Atšķirībā no daudziem Latvijas novadiem, Ludzā esam spējuši saglabāt diezgan plašu interešu izglītības piedāvājumu. 520 audzēkņi apmeklē BJC.

BJC vadītāja E. Obrumāne “Esam lepni, ka esam saglabājuši interešu izglītību, kas nodrošina bērnu brīvā laika piepildījumu. No 520 minētajiem skolēniem, kas apmeklē BJC, daudzi piedalās vairākos pulciņos. Mūsu specifika ir tā, ka strādājam pēcpusdienās, vakra stundās, sestdienās, svētdienās. 70% bērnu apmeklē kultūrizglītības programmas (dejas, sporta dejas, balets). Pieprasītas ir modernās dejas, taču mēs nevaram visus interesentus uzņemt savos pulciņos. Būtiska risināma problēma ir tehniskā jaunrade, ko pagaidām saviem bērniem nevaram piedāvāt. Vairākus gadus esam meklējuši pedagogu, kam noteikti būtu jābūt vīrieša cilvēkam. Neskatoties uz to, ka līdzekļi tiek piešķirti tikai skolas vecuma bērniem, strādājam ar cilvēkiem no 4 līdz 25 gadu vecumam. Esam gatavi un gribam piedāvāt radošās darbnīcas lauku skolām, sadarbojamies ar partneriem Krievijā un Lietuvā, virzamies uz lielā Mazpulku projekta īstenošanu. Atšķirībā no skolām, kur ir problēmas atgriezeniskajā saiknē skola-bērns-vecāki, mums ir lielisks kontakts un atbalsts no mūsu vecākiem.”

Ludzas novada sporta skolas direktore E. Fjodorova izklāstīja par iespējām realizēt sevi sporta jomā. Novada sporta skolā nodarbojas 519 audzēkņi. Skola piedāvā 4 profesionālās ievirzes programmas. Vispopulārākā ir handbola programma (235 audzēkņi, 4 treneri); vieglatlētika (158 audzēkņi, 4 treneri); futbols (73 audzēkņi, 1 treneris); svarcelšana (53 audzēkņi, 2 treneri). Skola piedāvā arī interešu pulciņus – volejbols meitenēm, atlētiskā vingrošana, cīņas nodarbības.

Ņukšu skolas nākotne

Smagākā un aktuālākā gan šajā tikšanās reizē, gan tuvākajā mēnesī risināmā problēma ir Ņukšu pamatskolas tālākais liktenis. Šodien Ņukšu skolu apmeklē 41 skolēns. Šajā mācību gadā tie ir 4 klašu komplekti ar apvienotajām klasēm, nav 1. un 6. klases. 18 bērni ir no Ņukšiem, 11 – no Pureņiem, 8 – no Ludzas, 3 – Isnaudas bērni un 1 no Zilupes novada, skolā mācās septiņi 5-6gadīgie bērni. Skolā strādā 12 pedagogi. Kā atzīst skolas direktore I.Romanova, nākamā gada aina nav cerīga. Kaimiņu pagastos un Ņukšos dzimuši pa 1-2 bērniem attiecīgajos gados, un tie ir nepielūdzami skaitļi, kas liek domāt par skolas tālāko nākotni.

Neraugoties uz visu skolas labo slavu, labvēlīgo emocionālo gaisotni, kas valda skolā, bez papildus finansiālā atbalsta skolai turpmāk neizdzīvot. Tāpēc reāli izprotot situāciju, skolotāji griezās novada pašvaldībā ar iesniegumu, kurā lūdz reorganizēt skolu.

Kaimiņos, 7 km attālumā esošajā Pildas pamatskolā, mācās 67 skolēni. Skolas direktors V. Buļs ar lepnumu stāsta, ka 62 ir vietējie Pildas pagasta bērni. Skolā ir arī sporta un vokālā ansambļa nodarbības. Skolā strādā 14 skolotāji.

Diskusijas laikā izkristalizējās trīs iespējamie Ņukšu pamatskolas tālākās pastāvēšanas varianti:

1.Ņukšu un Pildas pamatskolas skolas reorganizācija, rezultātā izveidojot vienu pamatskolu uz abu skolu bāzes. Iekšējā konkursā tiks nokomplektēts arī pedagogu kolektīvs.

2. Ņukšu pamatskolas pievienošana Pildas pamatskolai.

Iespējams, ka abos šajos gadījumos nebūtu apvienoto klašu, arī skolotājiem slodze tiktu nodrošināta.

3. Ņukšu skolas slēgšana. Šajā gadījumā skolēnu un vecāku pašu ziņā būs, kuru skolu turpmāk izvēlēties.

Novada domes priekšsēdētāja A. Gendele lūdz skolu direktorus uzrunāt vecākus, lai izteiktu savu viedokli, visos trīs gadījumos būtisks ir vecāku lēmums par skolas izvēli, jārosina vecāki bērnus apmācīt sava novada skolās. Domes priekšsēdētāja solīja tuvākajā laikā doties uz abām skolām, lai runātu ar pedagogiem un vecākiem, jo lēmums par abu skolu likteni jāpieņem līdz šī gada beigām. Nupat kļuva zināms, ka domes vadība uz ņukšu un Pildas pamatskolu dosies 3. decembrī (pl. 13:30 Ņukšu skolā tikšanās ar skolas vadību un vecākiem, pl. 15:00 – tikšanās Pildas skolā)

Jauniešu iniciatīva

Uz diskusiju ieradušies bija arī LPĢ 7. klases skolēni, lai paustu savu vēlmi par skeitparka ierīkošanu. Skolēni esot bijuši Alūksnē, kur uzbērts līdzīgs laukums, kas reizē arī varētu būt BMX trase. Vecāku pārstāvis J. Pomerancevs skaidroja, ka nepieciešama būtu pašvaldības ierādīta asfaltēta teritorija laukumam, kurā varētu uzstādīt rampu, tam jābūt zem jumta, ar apgaismojumu. A. Gendele atbalsta šo iniciatīvu, jo pašvaldībā jau ir apsvērta šāda iespēja. Finanses ir jāmeklē kādos projektos, jo pašreiz pašvaldība nevarēs piešķirt līdzekļus.

Ēdināšana skolās

Pildas pamatskolas direktors V. Buļs vērsās ar priekšlikumu pārskatīt kārtību, kādā maznodrošinātajiem tiek piešķirta pusdienu 50% apmaksa. Daļa vecāku tāpat nevar atlikušos daļu – 50% piemaksāt (kas ir Ls 2 nedēļā), īpaši, ja ģimenē ir vairāki bērni. Tāpēc izdevīgāk būtu piešķirt konkrētu summu, ar kuru skolas pavāri rēķinātos un gatavotu atbilstošu ēdienkarti. Diemžēl, šāda kārtība radīs sarežģījumus pilsētas skolās, kur ēdināšanu veic komercfirmas, kārtība ir atrunāta arī attiecīgajos Saistošajos noteikumos, par izmaiņām kuros var lemt Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja.

Par ēdināšanas kvalitātes problēmu ieminējās arī LPĢ direktore Dz. Dukšta. Nākamgad gaidāmais energoresursu sadārdzinājums atstās iespaidu arī uz skolas pusdienu cenām. Direktore rosina atgriezties pie jautājuma par vienota kompleksa izveidošanu pilsētas skolās. Tāpat direktore lūdza pašvaldību veikt skolā piedāvāto porciju kontroli, jo bieži vien skolas vadības un ēdinātāju priekšstati par kvalitāti atšķiras. A. Gendele piebilda, ka visām firmām, kas nodarbojas ar ēdināšanu skolās, ir piešķirta būtiska atlaide īres maksai ar nosacījumu, ka netiek paaugstinātas cenas. Tāpat arī – nākamgad ar vienu no ēdināšanas uzņēmumiem beidzas līgums, tad arī varēs spriest par to, uz kura uzņēmuma bāzes nodrošināt siltas pusdienas skolām.

coloring.cool