Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Svētdiena, 2020. gada 29. novembris
Ignats, Virgīnija
Ludza
Cloudy
-1°C
 
A A A

Nozaru sociālā dialoga stiprināšana ļauj uzlabot uzņēmējdarbības vidi un mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru

LDDKPagājušās nedēļas nogalē Rīgā norisinājās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) organizēta diskusija, kuras mērķis bija apzināt līdzšinējo sociālā dialoga praksi Latvijā un rast risinājumus tā stiprināšanai. Diskusijas dalībnieki atzina – efektīvs nozaru sociālais dialogs ir vienīgais veids, kā veicināt konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā un pakāpeniski izskaust ēnu ekonomiku.

LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Kaut arī sociālais dialogs faktiski Latvijā pastāv jau 20 gadu, līdz šim īstenotās aktivitātes nozaru līmenī var uzskatīt vien par atsevišķiem mēģinājumiem un eksperimentiem šajā jomā. Taču realitātē vēl aizvien sociālā dialoga puses – darba devēji, darba ņēmēji un valsts pārvalde – viena otrai līdz galam neuzticas un neredz, ka labi domātas vienošanās īstenotos reālos darba vides, sociālo jautājumu un valsts ekonomiskās izaugsmes uzlabojumos. Tādēļ nepieciešams veicināt sociālo dialogu valsts līmenī, attīstot nozaru ģenerālvienošanās slēgšanas praksi, proti, – strādāt pie biznesa vides uzlabojumiem, lai sadarbības partneri justos droši un uzticētos viens otram. Turklāt valsts pusei būtu nepieciešams izsvērt motivējošu instrumentu, piemēram, nodokļu atvieglojumu, piemērošanu tām nozarēm, kas noslēdz ģenerālvienošanos, tādējādi piedaloties nozaru sociālā dialoga attīstībā Latvijā.”

Diskusijas laikā savā pieredzē nozaru ģenerālvienošanos slēgšanā dalījās Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizācijas pārstāvis Andris Zorgevics. Šīs nozares darba devēji un darba ņēmēji ir vienojušies par kopējiem principiem, kā nozarē tiek noteikts atalgojums, darba kārtība un darbinieku tiesības u.c. būtiski pamatprincipi. Arī Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs dalījās savas nozares pieredzē par ģenerālvienošanās noslēgšanu un problēmām ģenerālvienošanās nosacījumu izpildei krīzes gados, kuru dēļ ģenerālvienošanās netika turpināta.

Tiesa, diskusijas dalībnieki atzina, ka nozaru vienošanos slēgšanu bremzē ne vien atturīga valsts pārvaldes pozīcija šai jomā, bet arī tas, ka daudzās jomās ir sarežģīti definēt, kas ir „nozare”. Ja dzelzceļa jomā tas ir salīdzinoši vienkārši, tad, piemēram, pārtikas jomā rodas jautājums, vai nozari veido tikai pārtikas ražotāji vai arī tās tirgotāji un citas iesaistītās puses. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka šis dalījums būtu jādefinē nacionālā līmenī.

Turklāt, balstoties uz uzņēmēju aptaujas rezultātiem, LDDK arī akcentēja, ka efektīvai sociālā dialoga attīstībai būtisks ir „taustāms” atbalsts – piemēram, nodokļu atvieglojumi, kas motivētu darba devējus uzņemties papildu saistības attiecībā pret saviem darbiniekiem. Tam piekrita arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, kurš uzsvēra – jāmotivē ir abas puses, un, ja darba devējs izpildījis visas prasības un pat ir gatavs darīt vairāk nekā obligāti prasīts, nodokļu atlaides ir efektīvs veids, kā to veicināt.

 

Kontaktpersona

Anna Pavlina, Latvijas Darba devēju konfederācijas projektu vadītāja

Tālrunis: 371 26706738

E-pasts: [email protected]

coloring.cool