Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Ceturtdiena, 2021. gada 21. janvāris
Agne, Agnese, Agnija
Ludza
Mostly cloudy
2°C
 
A A A

Muzejā notika seminārs “Holokausta izglītības jautājumi darbā ar bērniem un jauniešiem reģionos”

110. februārī Ludzas Novadpētniecības muzejā notika Ludzas, Zilupes, Ciblas vēstures, kultūrvēstures un sociālo zinību pedagogiem, kā arī kultūras darbiniekiem paredzēts seminārs “Holokausta izglītības jautājumi darbā ar bērniem un jauniešiem reģionos”.
Semināru “Holokausta izglītības jautājumi darbā ar bērniem un jauniešiem reģionos” atklāja Ludzas novada domes priekšsēdētājas vietnieks attīstības jautājumos Aivars Meikšāns un LR Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta vispārējās izglītības eksperte Olita Arkle.
Lekciju par “Vecumposmu pieeju izglītības darbā ar Holokausta tēmām” nolasīja Noa Sigal (Holokausta memoriālā kompleksa un izglītības centra „Jad Vašem” (Izraēla) vēsturniece un lektore, kas jau vairāk kā desmit gadu ir koordinējusi arī seminārus izglītības darbiniekiem no Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas un Baltijas valstīm) un Karīna Barkane, LU Jūdaikas studiju centra izpilddirektore (lekcija – „Ebreju kultūras mantojums Latvijā un tā lomu izglītībā”). Visiem semināra dalībniekiem bija iespēja uzdod jautājumus lektorēm un pārrunāt jautājumus par dažādu vecumposmu specifiku izglītības darbā ar Holokausta tēmu.
Izraēlas vēstniecības Kultūras, izglītības un sabiedriskās attiecības nodaļas vadītāja Marika Piņķe semināra dalībniekiem uzdāvināja ar Izraēlas un Vācijas vēstniecības Latvijā, Rietumu Bankas labdarības fonda un Holokaustā Latvijā izdzīvojošo ebreju apvienības Ņujorkā atbalstu biedrība “Kultūras un atbalsta centrs – ICEJ Latvija” izdoto Frīdas Mihelsones grāmatu “Es izdzīvoju Rumbulā”.
Grāmatā apkopotas Holokaustu izcietušas un izdzīvojušas jaunietes Frīdas Mihelsones atmiņas, tā ataino vienas no diviem Rumbulas nežēlību izdzīvojušiem cilvēkiem dzīvesstāstu. Tas ir stāsts par brīnumaino izglābšanos un dzīvi baisajos Holokausta gados. Tā ir skaudra liecība par Holokausta noziegumiem un vienlaikus atgādinājums par visaugstākajām morāles vērtībām. Frīda Mihelsone spēja izdzīvot, vēl vairāk, liecināt par savu brīnumaino izglābšanos, pierakstot atmiņas, kas kalpo kā atgādinājums katram no mums par cilvēcisko atbildību, lai nekas līdzīgs pasaulē neatkārtotos.
Visiem semināra dalībniekiem bija iespēja apmeklēt restaurēto Ludzas Lielo sinagogu!

Milāna Bule,
Ludzas Novadpētniecības muzeja direktore

coloring.cool