Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Trešdiena, 2020. gada 28. oktobris
Ninona, Ņina, Antoņina, Oksana
Ludza
Cloudy
11°C
 
A A A

Mūsdienu inovācijas Ludzas Novadpētniecības muzejā

Logo

Terps

Ludza ir senākā pilsēta Latvijā. 837 gadu garumā vēstures līkloči atstājuši neizdzēšamas pēdas pilsētas veidolā. Pastaigājoties pa pilsētas ielām, var pamanīt, kā no dažādu laikmetu fragmentiem kā kaleidoskopā veidojas pilsētas dzīves mozaīka. Viduslaiku pilsdrupas, ebreju kvartāla koka apbūve, baznīcu torņi un kupoli ir mēmi vēstures liecinieki.IMG_1419

Ludzas Novadpētniecības muzejs jau 96 gadus vāc un rūpīgi saglabā Austrumlatgales visdažādākās vēstures liecības. Lai ietu kopsolī ar laiku, muzejs savās ekspozīcijās izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas, tādējādi atspēkojot pazīstamo stereotipu „muzejs – senatnīgo mantu glabātuve”. Pārkāpjot vēstures ekspozīcijas slieksni, apmeklētājam ir iespēja nevis pasīvi vērot artefaktus vitrīnās, bet pārvērsties par ceļotāju laikā.

Foto: Muzeja speciāliste A. Loseviča sagaida apmeklētājus viduslaiku tērpa atdarinājumā

 

Foto: Muzeja speciālists V. Dzevaltovskis viduslaiku tērpa atdarinājumā

Aizmirstais arods

IMG_4157

Mūsu trauksmainajā laikmetā aizvien vēl vērojama tendence „skatīt vīru no cepures”. Mūsu vecvecmāmiņas un vectētiņa tērpi vēstīja par tā īpašniekiem krietni vairāk nekā mūsdienu fabrikā ražots kostīms. Vēl gadus 100-200 atpakaļ pēc lakata ornamenta, brunču krāsu gammas un jostas mustura varēja noteikt, no kura novada cilvēks nācis. Tas ir viegli izskaidrojams, jo ar aušanu tai laikā nodarbojās katra sieviete, veidojot ar koka steļļu palīdzību neatkārtojamu auduma rakstu. Tradicionālais latgaļu arods – aušana – mūsdienās ir gandrīz aizmirsts. Muzeja ekspozīcijā „Senie latgaļi” katrs apmeklētājs var pastrādāt pie vertikāliem aušanas stāviem un mēģināt paša rokām izgatavot audumu. Varbūt jūs uzreiz nekļūsiet par prasmīgu audēju, toties velku un audu nītis nekad nesajausiet.

Foto: Katrs muzeja apmeklētājs var pastrādāt pie vertikāliem aušanas stāviem

 

Savas laimes kalējs

Pamēģiniet pārbaudīt veco teicienu „katrs pats savas laimes kalējs” ticamību, izkaļot monētu stilizētajā viduslaiku smēdē, kas nesen kļuvusi par daļu no muzeja ekspozīcijas. Protams, jums būs jāparāda spēkavīra cienīgs dzelzs āmura sitiens. Toties jūs un jūsu ceļabiedri izbaudīs pozitīvas emocijas, baudot Ludzas novada un muzeja simbolus izkaltajā vara monētā.

IMG_0998Foto: Lai izkaltu monētu jums būs jāparāda spēkavīra cienīgs dzelzs āmura sitiens

 

Aicinām ceļojumā pa viduslaiku pili

Virtuālo ekskursiju cienītājus gaida ceļojums par Livonijas viduslaiku ordeņa pili, kura uzcelta Ludzā 1399.gadā. Lielajā ekrānā ekskursantiem paveras ar informācijas tehnoloģiju palīdzību radīta varenās citadeles panorāma. Bruņās tērpti viduslaiku karavīri mūs ielaiž pa pils galvenajiem vārtiem, un mēs nonākam priekšpilī. Digitālā ekspozīcija mūsu priekšā uzbur Livonijas ordeņa ziedu laikus, kad pils akmens nocietinājumi aizsargāja Livonijas valsts austrumu robežas.

IMG_1633Foto: Livonijas pils digitālās panorāmas veidotāji – SIA Piligrim XXI darbinieki

 

Dalība projektā – muzeja otrā elpa

Multimediju tehnoloģiju izmantošana vēstures ekspozīcijā kļuva iespējama pateicoties Ludzas Novadpētniecības muzeja dalībai starptautiskajā projektā „Arheoloģija, vara, sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai” Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007.-2013. gadam ietvaros. Projekta ietvaros tika izgatavots aužamo stāvu atdarinājums, kādu izmantoja Latgalē līdz 12.gadsimtam, iekārtota viduslaiku monētu kaltuve, izgatavoti Latvijas Nacionālā teātra speciālistes V. Rudzītes veidotie viduslaiku sievietes un vīrieša tērpa atdarinājumi. Sagatavojot jauno piedāvājumu, muzeja darbinieki domājuši par jums, muzeja apmeklētāji!IMG_1726

Foto: Ziemassvētku dekors Ludzas Novadpētniecības muzeja teritorijā

Rita Kučāne,

Ludzas Novadpētniecības muzeja komunikāciju

un sabiedrisko attiecību vadītāja

coloring.cool