Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Trešdiena, 2020. gada 28. oktobris
Ninona, Ņina, Antoņina, Oksana
Ludza
Cloudy
11°C
 
A A A

MKK atbalsta ieceri arī turpmāk no valsts maka segt Ludzas un Kuldīgas slimnīcas kredītus

Valdības komiteja pirmdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) ierosinājumu arī turpmākajos gados no valsts budžeta segt lielu daļu maksājumu par valsts galvotajiem aizdevumiem Ludzas un Kuldīgas slimnīcai, paredz Ministru Kabineta komitejā izskatītais informatīvais ziņojums.

VM ziņojumā skaidro, ka abas slimnīcas ir pašvaldību veselības aprūpes iestādes, kas pārsvarā sniedz valsts apmaksātos medicīniskos pakalpojumus. Iestāžu iespējas nopelnīt papildu līdzekļus, kurus varētu novirzīt valsts galvoto aizdevumu atmaksai, ir ļoti ierobežotas, it sevišķi, ņemot vērā esošo finansiālo situāciju un iedzīvotāju zemo maksātspēju, norāda ministrija.

Analizējot slimnīcu bilances un prognozējot to finanšu plūsmas līdz aizdevuma termiņa beigām 2027.gadā, valsts ierēdņi un pašvaldību pārstāvji secinājuši, ka abās slimnīcās izdevumi vēl daudzus gadus pārsniegs ienākumus, līdz ar to nav cerību, ka tās varētu pašas uzņemties aizdevuma pamatsummas un procentu atmaksu.

Ludzas rajona slimnīca ir aktualizējusi biznesa plānu un naudas plūsmas prognozi, paredzot jaunus slimnīcas darbības virzienus, kas paplašinās iespējas piesaistīt finansējumu. Taču tas vienalga neļaus medicīnas iestādei no saviem līdzekļiem pilnā apjomā segt uzņemtās valsts galvotā aizdevuma saistības. Nav iespējams īstenot arī plānu par Ludzas un Rēzeknes slimnīcu apvienošanu, jo pēdējā to nevēlas tieši Ludzas slimnīcas lielo parādsaistību dēļ. Tomēr Ludzas slimnīca plāno, ka no saviem līdzekļiem katru gadu tā varēs novirzīt 30 000 latu aizdevuma atmaksai, kas šogad jau ir izdarīts.

Līdzīga situācija ir Kuldīgas rajona slimnīcā – tās bilances analīze un nākotnes prognozes liecina, ka līdz 2013.gadam slimnīca strādās ar zaudējumiem un tikai no 2014.gada naudas plūsma kļūst pozitīva. VM uzskata, ka slimnīca no saviem līdzekļiem pirmo valsts galvotā aizdevuma maksājumu varētu veikt tikai 2016.gadā.

Taču Kuldīgas slimnīca ir apņēmusies no saviem līdzekļiem katru gadu valsts galvotā aizdevuma saistību izpildei novirzīt 30 000 latu. Tāpat oktobra beigās ir izveidota darba grupa SIA “Kuldīgas rajona slimnīca” un SIA “Kuldīgas slimnīca” apvienošanai, kā tas bija plānots biznesa plānā, kas bija pamats valsts galvotā aizdevuma saņemšanai.

Lai abas slimnīcas varētu šogad norēķināties par aizdevumiem, VM ir iesniegusi Finanšu ministrijā pieprasījumu naudas pārdalei nozares budžetā.

Savukārt turpmāk VM rosina daļu aizdevuma maksājumu segt no valsts budžeta līdzekļiem. Ministrija rosina SIA “Kuldīgas rajona slimnīca” valsts galvotā aizdevuma saistību izpildei nākamgad piešķirt 67 854 latus, bet turpmākajiem gadiem līdz 2016.gadam kopumā paredzēt ilgtermiņa saistības 259 416 latu apjomā, ikgadējo piešķiramo summu nosakot katra konkrētā gada budžetā atbilstoši RIGIBOR un EURIBOR mainīgajām likmēm.

Savukārt SIA “Ludzas rajona slimnīca” VM rosina nākamgad piešķirt 167 500 latu, bet turpmākajos gados līdz 2038.gadam ilgtermiņa saistībās paredzēt 3 489 662 latus.

Jau ziņots, ka 2006.gadā SIA “Ludzas rajona slimnīca” tika piešķirts valsts galvotais aizdevums 4 miljonu latu apjomā jaunā korpusa būvniecībai. Līdz 2008.gadam slimnīca spēja norēķināties par aizdevumu, taču kopš 2009.gada, kad mainījās valsts apmaksāto pakalpojumu profils un skaits, tā vairs nespēja pildīt uzņemtās saistības. Slimnīcas parādu atmaksai tika piešķirti 195 142 lati no Zāļu valsts aģentūras ietaupītajiem līdzekļiem no maksas pakalpojumu ieņēmumiem.

Savukārt SIA “Kuldīgas rajona slimnīca” 2006.gadā piešķirts valsts galvotais aizdevums 1,8 miljonu latu apjomā slimnīcas būvniecības un aprīkošanas projektam. Līdz 2009.gadam slimnīca spēja norēķināties par aizdevumu, taču kopš šā gada janvāra neveic nekādus maksājumus par aizdevumu “DnB Nord bankai” un kopš jūlija arī Finanšu ministrijai.

2006. un 2007.gada budžetā desmit veselības aprūpes iestādēm un Rīgas Stradiņa universitātei infrastruktūras pilnveidošanai tika piešķirti valsts galvoti aizdevumi par kopējo summu 155,5 miljoni latu. Konkursa rezultātā tiesības izsniegt slimnīcām kredītus uz 40 gadiem ieguva Ziemeļu investīciju banka un Īrijas banka “DEPFA Bank”.

Bažījoties par slimnīcu spēju krīzes apstākļos atmaksāt apjomīgos kredītus, Finanšu ministrija pērn vasaras sākumā apturēja vairākus ar valsts galvotajiem aizdevumiem saistītus iepirkumus, tā izpelnoties Veselības ministrijas un vairāku slimnīcu vadītāju neizpratni.

Šogad janvārī valdība septiņām slimnīcām atļāva turpināt valsts galvotā kredīta apgūšanu iepriekš plānotajā apjomā, bet attiecībā uz Ludzas un Kuldīgas slimnīcām VM sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 25.februārim bija jāizstrādā turpmākās darbības modelis, lai nodrošinātu turpmāko valsts galvotā aizdevuma procentu un pamatsummas maksājumu saistību izpildi.

Valsts galvotos kredītus turpina apgūt Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Daugavpils Psihoneiroloģiskā slimnīca, slimnīca “Ģintermuiža”, Aknīstes Psihoneiroloģiskā slimnīca, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs. Par valsts galvotajiem aizdevumiem slimnīcas īsteno vērienīgus infrastruktūras projektus – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas daudzfunkcionālais korpuss, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Staru un ķīmijterapijas centra rekonstrukcija, Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ēka, vairāku reģionālo slimnīcu rekonstrukcija un citus.

Avots: www.delfi.lv

coloring.cool