Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Ceturtdiena, 2020. gada 22. oktobris
Irīda, Īrisa
Ludza
Mostly cloudy
11°C
 
A A A

Labdarības akcija “DOSIM CERĪBU!” noslēgsies 24. decembrī (+ jauns video)

Tuvojas Ziemassvētki, kas atkal dod mums jaunas cerības: diena uzvarēs tumsu un arvien gaišākās stundas tuvinās mūs jaunam pavasarim.  Pirmssvētku laikā  mums īpašu prieku sagādā dāvanu gatavošana: domājam par to, kā iepriecināt sev tuvos cilvēkus. Ik gadus notiek arī desmitiem labdarības akciju, kas rosina katru no mums palīdzēt, dot cerību kādam līdzcilvēkam, kuram šobrīd ļoti vajag mūsu atbalstu. Tas liek mūs aizdomāties par to, cik dažādi ir likteņa pagriezieni cilvēka dzīvē, par to, ka katrs no mums var nonākt tādā situācijā, kas pilnīgi izmaina dzīvi.

Ja mēs šobrīd varam palīdzēt, tad darīsim to!
Ludzas Bērnu un jauniešu centrs sadarbībā ar Sarkanā Krusta Ludzas komiteju un Ludza TV rīko labdarības akciju „Dosim cerību!”. Visi kopā mēs varam palīdzēt!

Pateicības vārdi LABDARĪBAS AKCIJAS “DOSIM CERĪBU!” dalībniekiem (video)

screenshot_1

Palīdzēsim Kirilam sākt staigāt!

kirils-15_apgrLudzānietim Kirilam ir seši gadi. Kopā ar savu māmiņu Inu un vienpadsmitgadīgo māsiņu Ēriku viņi īrē dzīvokli Ludzas centrā. Ludzā ģimene dzīvo sešus gadus.

– Kad gaidīju bērniņu, nekas neliecināja, ka viņš piedzims ar smagām veselības problēmām. Ģimenē visi esam veseli, gaidīšanas laikā pati jutos labi. Bērnu cerebrālā trieka – diagnoze, ko noteica Kirilam, protams, bija liels šoks  un pārdzīvojums. Četrus mēnešus pēc dēla piedzimšanas pavadījām slimnīcā, vēlāk bija rehabilitācijas process, vairākas operācijas. Mājās atbraucot, apzinājos, ka Kirils mums ir un vienmēr būs  īpašs bērns, bet ne man, ne Kirila māsām, ne vecmammai mūsu puisītis nekad nav bijis apgrūtinājums. Mēs visi viņu ļoti mīlam, un katrs mazs solītis viņa attīstībā sagādā prieku.

Es ļoti ceru, ka Kirilam izdosies iemācīties staigāt, spert kaut dažus soļus. Ārsti tādas cerības dod. Viņš var patstāvīgi sēdēt. Lai attīstītu muskulatūru, ir vajadzīgas biežākas fizioterapijas nodarbības. Daļa no tām  ir valsts apmaksāta, bet tas ir daudz par maz. Viena nodarbība pie fizioterapeita maksā 6 eiro. Ja mēs varētu atļauties trīs nodarbības nedēlā, tas būtu ļoti labi, bet pašiem tik daudz līdzekļu nav, – stāsta Kirila mamma Ina Kromāne.

Mazais Kirils dzīvo savā pasaulē. Problēmu ir ļoti daudz: viņš neredz, sajūt tikai gaismas un tumsas maiņu, saskata siluetus. Savējos viņš atpazīst pēc dzirdes un reaģē uz svešinieka ienākšanu. Vismīļākās Kirilam ir rotaļlietas, kas spēlē kādu melodiju, izstāsta pasaku. Tas viņu nomierina. Puisītis nerunā, var izteikt tikai patskaņus. Kad māsiņa vai mamma paņem viņu rokās, zēns laimīgi smejas.

Var tikai apbrīnot mammu, kura šai situācijā saglabā mieru un pozitīvu noskaņojumu. Ģimene dzīvo ļoti pieticīgi, bet nezaudē prieku par dzīvi. Mamma ir strādājusi vienkāršus darbus un tad, kad mazo Kirilu varēja pieskatīt vecmamma, strādāja kokzāģētavā.

Mūsu saulīte! – tā mazo Kirilu sauc ģimenē un ļoti cer, ka izdosies iemācīt Kirilam staigāt.

Ziedot naudu Kirila rehabilitācijai var uz kontu: LV11PARX0012567840006 (biedrība „Latvijas Sarkanais Krusts”, reģ.Nr. 40008002279), ar norādi “Ziedojums Kirilam”.

 

Raimonda sapnis – īpašais trenažieris

raimonds_apgrRaimondam pašlaik ir 25 gadi. Viņš ir optimists, garīgi stiprs puisis, kura dzīve apmeta kūleni pirms trīsarpus gadiem, kad ārsti konstatēja saslimšanu ar multiplo sklerozi. Šīs slimības cēloņi joprojām medicīnā nav precīzi skaidroti un arī slimības gaita ir neprognozējama.

Jautrais, aktīvais un fiziski spēcīgais puisis pašlaik nevar staigāt, atveseļošanās progresu, kas jau bija panākts, pārtrauca straujš slimības paasinājums, kas piesaistīja Raimondu gultai.

Raimonda ģimene dzīvo Raipolē. Viņa vecāki ir stipri un uzņēmīgi cilvēki, paši cenšas tikt ar visu galā, palīdzību neprasa un no sirds  pateicas visiem draugiem un kolēģiem, kas jau ir atbalstījuši un atbalsta Raimondu morāli un materiāli..

Savākt  līdzekļus Raimonda  sapņu trenažierim, kas palīdzētu atjaunot kustības,  aicina Raimonda draugi.

Terapeitiskais trenažieris Moto med Viva 2 maksā ap pusotru tūkstoti (cenas pie dažādiem izplatītājiem un atkarībā no trenažiera sarežģītības pakāpes atšķiras). Raimonds ar tādu trenažieri ir darbojies sanatorijā  un panācis labus rezultātus.

Kad Raimonds vēl mācījās Nirzas skolā, viņš sapņoja kļūt par veiksmīgu uzņēmēju.

 – Tad es noteikti jums uzdāvināšu ceļazīmi interesantam ārzemju ceļojumam!  – viņš solīja savai klases audzinātājai Nirzas pamatskolā Inārai Seidarei.  Kā atzīst skolotāja Ināra, viņa solījumi un apņēmība nāca no sirds. Ne katrs pusaudzis līdz kam tādam aizdomājas.

– Raimonds vienmēr ir bijis ļoti aktīvs, drošs un atsaucīgs puisis. Es ticu, ka viņam izdosies uzvarēt slimību!  Ceru, ka aicinājumam savākt līdzekļus trenažierim atsauksies daudzi jaunieši un citi līdzcilvēki.

Raimonda sapni atbalsta un aicina palīdzēt ludzānietis Dagnis Tihovskis: – Raimonds ir manas bērnības draugs.  Draudzējās mūsu tēvi, un mēs arī bieži bijām kopā. Atceros, kā mani savulaik pārsteidza skats, kad redzēju, ka automašīna pa lauku ceļu  brauc pati, bez šofera. Izrādījās, ka pie stūres ir Raimonds, bet viņš toreiz bija vēl tik mazs, ka viņu pie stūres nevarēja pamanīt. Raimonds vienmēr ko interesantu izdomāja, piemēram, uzbūvēja štābiņu mežā, pagatavoja koka ieročus. Mēs makšķerējām, nakšņojām teltīs pie ezera. Raimonds ir par mani divus gadus vecāks. Viņa ietekmē es aizgāju mācīties uz Rēzeknes Valsts ģimnāziju. Mēs spēlējām futbolu, darījām daudz ko atraktīvu un interesantu.

Es zinu, ka Raimondam ir stipra griba. Ticu, ka viņam izdosies uzvarēt slimību. Galvenais – arī Raimonds tic un nepadodas. Bieži sapnī redzu, ka mans draugs staigā, ir spēcīgs un visu var.  Lai tas piepildās!

Palīdzēsim Raimondam piepildīt viņa sapni!  Neviens no mums nav pasargāts no tādiem skarbiem dzīves pagriezieniem.

– Tagad man ir daudz laika domāt. Daudz ko esmu pārvērtējis. Gribu aizmirst kļūdas, ko agrāk esmu pieļāvis. Esmu ticīgs cilvēks un paļaujos uz Dievu. Sanatorijā un slimnīcā esmu saticis daudz stipru cilvēku, kuri mani ir iedvesmojuši. Dod, Dievs, man tikt uz kājām, tad es realizēšu idejas, kas man ir. Tagad lielāko daļu laika pavadu gultā, bet, ja būtu šis trenažieris, tad es mītu pedāļus un pamazām ietu uz priekšu. Man vajag diedziņu, aiz kā aizķerties, lai es atkal varētu piecelties, — tā Raimonds.

Jautāts par labākajiem draugiem, Raimonds negrib nosaukt tikai vienu: – Ja nosaukšu vienu, tad jāsauc arī citi. Jā, ne visi, ar ko kādreiz bijām kopā, tagad mani atceras, bet daudzi ir palikuši, īpaši no Rēzeknes ģimnāzijas laikiem, arī bērnības draugi.

Raimonds bija iesācis studijas, ir pastrādājis arī ārzemēs, Holandē. Darbs bija grūts, bet nopelnīt varēja labi. – Jā, tur ir skaista dzīve, labi ceļi, pārtikuši cilvēki, bet mani vienalga vilka uz mājām. Es mīlu savu zemi.

Raimonds ir ļoti gaišs puisis, ar viņu interesanti sarunāties. Viņš ir apņēmības pilns piecelties un apturēt slimības attīstību, viņam ir cīnītāja raksturs. Atbalstīsim viņu!

Ziedojumi Raimondam pārskaitāmi uz kontu: LV11PARX0012567840006 (biedrība „Latvijas Sarkanais Krusts”, reģ.Nr. 40008002279), ar norādi “Ziedojums Raimondam”.

Vanda Žulina

Video

coloring.cool