Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Sestdiena, 2020. gada 24. oktobris
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Ludza
Intermittent clouds
9°C
 
A A A

Ludzas novada zemnieki apgūst z. s. “Ezermuiža” gaļas lopu audzēšanas pieredzi

Ludzas novada dome 9. novembrī organizēja novada lauksaimniekiem pieredzes apmaiņas braucienu uz gaļas lopkopības saimniecību Dagdas novada Bērziņu pagastā Alberta Pauliņa z. s. “Ezermuiža”. Saimniecības lepnums ir vidēji 200 dzīvnieku liels gaļas lopu ganāmpulks. Saimniecība šobrīd apsaimnieko 600 ha zemes, kurā saimnieko ar bioloģiskām metodēm. Jāatzīmē, ka lielākā daļa zemes platības saimniekošanas sākumā bija pilnīgi aizaugusi ar krūmiem. Namatēva sākotnējā iecere bija izveidot lielisku dīķu saimniecību un audzēt zivis. Turklāt “Ezermuiža” atrodas blakus ezeram. Vairāki dīķi ir arī iekārtoti, bet dēls ierosinājis uzsākt nodarboties ar gaļas lopu audzēšanu. Zemnieku saimniecībai pieder gateris un nereti, nodarbojoties ar kokmateriālu realizāciju, namatēvs izveidoja kontaktus ar sadarbības partneriem Vācijā, kā arī atrada iespēju iegādāties šķirnes gaļas lopus. 2007. gadā namatēvs no Vācijas pārveda 36 grūsnas un 60 nelecinātas gaļas šķirnes teles. Lecinātās teles tika iegādātas par 1800, bet nelecinātās – 1200 eiro par vienu dzīvnieku. Pārsvarā iegādāti četru šķirņu gaļas lopi: Šarolē, Angusa, Sīmentāles un Limuzīna šķirnes gaļas teles.

Pēc izglītības namatēvs ir agronoms, beidzis Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju un pēc norīkojuma 25 gadus nostrādājis Valkas pusē. Sabrūkot kopsaimniecību sistēmai tomēr atgriezies dzimtajā pusē un sācis iegādāties zemes platības un plānot par saimniecības attīstību.

Namatēvs atzinās, ka Vācijā iegādātie lopi sākumā slikti barojās un PVD dienests bija konstatējis dzīvniekiem dažādus vīrusus. Tomēr laikam ejot ganāmpulks pārvarēja vīrusus un šobrīd jūtas labi. Ganāmpulku papildinājuši iegādātie četri sertificēti vaislas buļļi.

Ludzas novada lauksaimnieki “Ezermuižas” saimnieku iztaujāja par dažādām gaļas lopu uzturēšanas problēmām. Protams, viena no svarīgākajām – lopu realizācija. Gaļas lopu realizāciju saimnieks uztic divām firmām: “Vorners” (Holande) un “Baltik alvis” (Vācija), kas diemžēl nav Latvijas uzņēmumi. Vidējo iepirkuma cenu namatēvs spējis nokaulēt līdz Ls 1.50 par dzīvsvara kilogramu, ja dzīvnieku realizē 300 – 350 kg dzīvsvarā. Šādu dzīvsvaru dzīvnieks sasniedz 7 – 8 mēnešu vecumā, bet ja dzīvnieku nobaro līdz pusotra gada, tas sasniedz 700 – 800 kg dzīvsvaru. Diemžēl tas nav izdevīgi, jo naudas izteiksmē saimnieks par šādu gaļas lopu saņem vidēji tikai 0.65 santīmi par dzīvsvara kilogramu. Realizācijas cenu lielā mērā nosaka arī apstāklis, vai dzīvnieku pārvietojamais transports mēro ievērojamu teritoriju līdz tiek savākts nepieciešamais dzīvnieku skaits, vai arī furgonu var piepildīt vienā saimniecībā. Pēc pieredzes namatēvs zināja stāstīt, ka vislabākā gaļas kvalitāte esot Limuzīna šķirnes lopiem, to labprātāk iegādājas ārzemju firmas.

Šobrīd ganāmpulkā ir 200 gaļas lopi un tikai par 20 dzīvniekiem saimnieks saņem subsīdijas, jo pārējie dzīvnieki nav tīršķirnes lopi. Iegādājoties dzīvniekus, subsīdijas tika maksātas par jebkuru zīdītājgovi, tāpēc saimnieks nav īpaši piedomājis, lai iegādātos tīršķirnes lopus. Pēc dzīvnieku iegādes saimnieks sāka domāt arī par novietnes būves nepieciešamību, jo līdz tam nekas nebija būvēts. Pirmais tika uzbūvēts siena šķūnis un pagaidu mītne gaļas lopu ganāmpulkam. Pērn tika uzbūvēta jauna ietilpīga kūts, kas sadalīta četrās daļās, lai dzīvniekus būtu iespēja sagrupēt. Piemēram, jaunās telītes nošķirt atsevišķi un bullīšus, kas sasnieguši 8 mēnešu vecumu, ievietot citā kūts daļā.

Parasti bargā ziemas salā gaļas lopu ganāmpulku iesaka nodrošināt ar kūti vai vismaz nojumi, taču namatēvs pārliecinājies, ka pērn bargajā ziemā, kad sals sniedzās pāri – 30 grādiem, dzīvnieki tomēr negāja kūtī, bet izvēlējās nakšņot turpat laukā. Savukārt novembrī, decembrī, kad līst lietus un temperatūra ir + 2 grādi, lopi labprātāk izvēlējās nakšņot kūtī. Tātad jāsecina, ka dzīvniekus nebiedē lielais aukstums, bet viņiem nepatīk mitrs un drēgns laiks.

Lopu barošanu Ezermuižā saimnieks organizē turpat uz lauka. Ziemā no pārpalikušā siena izveidojas bieza kārta siena, kur dzīvnieki atpūšas un nakšņo.

Zāles barība gaļas lopiem jāsagatavo ievērojami vairāk salīdzinot ar piena lopiem, vidēji 22 lielie siena ruļļi uz vienu dzīvnieku, ieskaitot gan teļus, gan lielos dzīvniekus. Šogad namatēvs savam ganāmpulkam sagatavojis 4 tūkstošus siena ruļļu. Zāles barības nepieciešamība atkarīga no daudziem faktoriem, tai skaitā no rudens, ziemas ilguma un barguma. Ja lopi ir labi paēduši, neskatoties uz šķirni, visi dzīvnieki atnesas ļoti labi. Ganāmpulkā bija 5 Angusa šķirnes teles un neraugoties uz izmēros lielajiem dažādu šķirņu vaislas buļļiem, teles atnesās samērā labi, tikai pāris nācās nedaudz piepalīdzēt. Pirmajos gados dzīvnieku papildēdināšanai biju iegādātas arī 20 tonnas spēkbarības, bet šobrīd dzīvnieku pamatbarība ir siens.

Tiek gatavots arī skābsiens, bet ar tā gatavošanu ir viens knifs. Tikko nopļautai zaļajai masai ļauj nedaudz apžūt un tikai tad tin ruļļos, jo zaļajai masai tādejādi zūd mitruma procents un palielinās cukura daudzums, kas uzlabo rūkšanas procesu un savukārt uzlabo kvalitāti. Kas saistās ar zaļbarības barošanu, tad – 5 grādos ar tās izbarošanu problēmu nav, bet jau – 10 grādos to barot nav ieteicams, jo barība ir auksta un kaitē dzīvnieka veselībai. Arī telpu atbilstošu skābbarības ruļļu atkausēšanai nav. Visoptimālākais laiks skābbarības barošanai ir rudens, kad dzīvnieki uzņem bagātīgi barības vielas. Ziemā labāk izbarot sienu. Savukārt pavasarī, kad dzīvnieki novājējuši, atkal var atsākt skābbarības barošanu. Pirmajā gadā lopu dzirdināšanai ūdens tika pievests klāt, bet vēlāk ganībās tika izrakti dīķi. Ziemas periodā dzīvnieki dzer no āliņģa. Ūdens no āliņģa ir arī siltāks.

“Ezermuižas” saimnieks saviem viesiem izrādīja jauno novietni un iegādātos modernos svarus, kuros dzīvnieki ne tikai tiek nosvērti, bet arī veiktas nepieciešamās veterinārās manipulācijas, piedzimušajiem teļiem tiek ielikti numuri un notiek dzīvnieku apsekošana, jo saimniecībā tiek veikts arī pārraudzības darbs.

Visinteresantākā ekskursijas daļa viesiem bija iepazīšanās ar pašu gaļas lopu ganāmpulku. Daudzi no ieradušies lopkopjiem bija vienisprātis, ka šāds lopu ganāmpulka izveidošanas modelis ir pats ideālākais variants zemniekam, bet ar nosacījumu, ja pietiek līdzekļu ganāmpulka iegādei. Diemžēl vairumam zemnieku tas ir nereāls sapnis. Lielākā daļa gaļas lopu saimnieku izvēlējušies to grūtāko, bet arī vienīgo iespēju – gaļas lopus audzēt no jau īpašumā esošajām govīm, to sēklošanai izmantojot gaļas šķirnes vaislas materiālu. Daži no zemniekiem ar gaļas lopu audzēšanu nodarbojas jau vairāk kā 10 gadus, bet palielināt savu ganāmpulku izdodas ļoti lēni. Tas nav noslēpums, ka pārsvarā piedzimst bullīši. Iegūt un izaudzēt labu telīti ir liela veiksme.

Arī namatēvs atzina, ka svarīgs nosacījums gaļas lopu audzēšanā ir nodrošināt teļu dzimšanu piemērotā laika periodā, vislabāk pavasara mēnešos. Par to namatēvam nācies pārliecināties no paša pieļautajām kļūdām. To pierādīja arī pērnā gada bargā ziema, kad dažos ganāmpulkos bargajā salā jaundzimušie teļi vienkārši nosaluši. Ārzemēs nereti tiek piekopta prakse sēklošanai izvēlēties biomateriālu, kas dod iespēju iegūt telīti. Šāds pakalpojums, protams, izmaksā dārgāk, bet tā ir viena no iespējām ātrāk attīstīt savu gaļas lopu ganāmpulku.

Par šo un vēl daudzām citām problēmām raisījās lauksaimnieku sarunas. Pieredzes apmaiņas brauciens Ludzas novada zemniekiem deva iespēju rast atbildes uz interesējošiem jautājumiem, pārliecināties par savu pieņēmumu pareizību vai gūt pilnīgi citādu priekšstatu, kā arī iepazīties ar zemnieku saimniekošanas pieredzi un dibināt personīgos kontaktus.

Pieredzes apmaiņas dalībnieki saka lielu paldies Ludzas novada domei par sniegto atbalstu un iespēju organizēt šo braucienu.

Dzidra Rudzīte

coloring.cool