Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Pirmdiena, 2021. gada 18. janvāris
Antis, Antons
Ludza
Cloudy
-16°C
 
A A A

Ludzā skan pārnovadnieku balsis

Sestdien, 18. jūlijā, saulainā un skaistā dienā, Ludzas Novadpētniecības muzeja teritorijā notika starptautiskā folkloras festivāla „Baltica 2015” koncerts. Visā „Balticas” pastāvēšanas vēsturē Latvijā tas noticis 10 reizes, bet Ludza programmā iekļauta ceturto reizi.

Ludzas pasākuma plusi skatītāja izjūtās:

– siltais laiks, sakoptā muzeja teritorija, labā pasākuma organizācija radīja patīkamu, nesteidzīgu svētku gaisotni;

– balsis skanīgi plūda pāri dīķa ūdenim, kas radot īpaši labu skaņu, skatītāji redzēja arī folkloristu spoguļattēlu gludajā ūdens virsmā, uzstāšanās notika uz restaurētās rijas fona, kas bija piemērota vieta senajām dziesmām;

– bija iespēja dzirdēt no tālienes braukušus kolektīvus: Tartu jauniešu folkloras klubu „Maatas”, kurzemniekus no Ventspils novada Puzes („Sītava”), zemgaliešus no Saldus novada („Strops”, „Medainis”, „Zirņi”), Brocēnu folkloras kopu „Virza”, Rīgas Danču klubu;

– dalībnieki bija ļoti draudzīgi, labprāt ieklausījās un pat runāja latgaliešu valodā;

– varēja apskatīt dažādu novadu tautas tērpus.

mail.ludza.lvMīnuss:

žēl, ka bija pamaz skatītāju, jo šai pašā dienā notika folkloras koncerti Rēzeknē, daudzviet bija kapusvētki, bet tomēr ne visi, kuri varēja, bija atnākuši, lai baudītu šos svētkus tepat, mājās, nekur tālu nebraucot.

Bija patīkami dzirdēt ventspilnieku priekšnesumā dzirdēt skaidru, skanīgu latgaliešu valodu. „Sītavas” dziedātāja Māra Kraule ir dzimusi Kurzemē, viņas vecāmamma pārcēlusies uz Kurzemi pie Valdemārpils, kur varēja iepirkt zemi, jau 1923. gadā, kad Māras tēvam bija tikai 1 gads. Retais ir saglabājis latgaliešu valodu, kad jau 3 paaudzēs ģimene dzīvo citā novadā. Māra pastāstīja, ka vecmamma viņai bērnībā ļāvusi mājās runāt tikai latgaliski, nekā citādi. Tā Māra ir saglabājusi skaistu latgaliešu valodu no pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem.

10– Es ar lielu prieku runāju latgaliski, kad vien ir izdevība, katru gadu cenšos atbraukt uz Latgali un aiziet pie Māras pieminekļa Rēzeknē. Radu te gandrīz vai nav palicis, bet tāpat ir patīkami te būt, – tā teica Māra un kopīgi ar vīru kurzemnieku nofotografējās uz zemnieku mājas fona.

Šā gada festivāla tēma bija „Mantojums”, tāpēc īpaši patīkami bija redzēt, cik enerģiski un aizrautīgi darbojās igauņu jaunieši (kolektīva dalībnieki vecumā no 13 līdz 33 gadiem), apgāžot visus stereotipus par igauņu lēnīgumu.

Mūsu folkloras kopas savukārt uzstājās Rīgā un citos novados. Festivālu rīko Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar novadu, arī Ludzas, pašvaldībām.

Vanda Žulina,

korespondente

coloring.cool