Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Sestdiena, 2020. gada 24. oktobris
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Ludza
Cloudy
9°C
 
A A A

Lubāna ezera godība un posts

IMG_7293Lubāna ezers un ap to esošais Lubāna mitrājs vairāku desmitu tūkstošu hektāru platībā ir unikāls dabas komplekss ar īpašu nozīmi. Daļa no tā ir milzīga cilvēku veidota hidrobūve, kurā ietilpst ne tikai ezers, purvi un pļavas, bet arī milzīga dīķu sistēma. Radio raidījuma «Pa dobys stygom pi myusim Latgolā» veidotāji šoreiz skaidro Baltijā lielākās dīķu saimniecības rašanos, to, vai labi, ka daudzi no dīķiem šobrīd aizaug, kā arī, kas varētu palīdzēt glābt Lubāna ezeru.
Lubāna zivju dīķi, kas apmēram 2000 ha platībā ierīkoti uz Lubāna palieņu kūdrājiem, ir pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados izveidotais, lielākais zivsaimniecības dīķu komplekss. Vairāki dīķi pieder arī Lubāna ezera zvejniekam Jurim Smočam, kurš atklāj, ka kādreiz Nagļu zivju saimniecība lieluma ziņā, bija lielākā Baltijā un ceturtā lielākā visā Padomju Savienībā. Tomēr daudzi dīķi savu sākotnējo funkciju mūsdienās vairs nepilda. Neizmantotie dīķi aizaug.
IMG_7295Lubāna ezera dīķi ir viena no bagātākajām un daudzveidīgajām ūdensputnu ligzdošanas un migrējošo putnu atpūtas un barošanās vietām. Neskatoties uz to, ka lielākoties šo vietu radījušas tieši cilvēka rokas, kopā ar ezeru šī vieta raksturojama kā unikāla ekosistēma. „Pats par sevi tas ir unikāls mitrzemju komplekss, kurš, ne par velti, ir iekļauts Ramsāres vietu sarakstā. Latvijā tādas ir piecas – ūdensputniem nozīmīgas vietas,” apgalvo Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Guntis Akmentiņš, atklādams Lubāna mitrāja īpašo vērtību. G. Akmentiņš skaidro, ka Lubāna mitrājs pirms vairākiem gadiem tika izveidots apvienojot vairāk nekā 10 dažādus dabas liegumus, līdz ar to katrai no šīm aizsargājamām teritorijām piemīt savas īpatnības un savas apsaimniekošanas ierobežojumi un problēmas. „Īpašnieki un cilvēki to izmanto makšķerēšanai, zivju audzēšanai, ūdensputnu medībām. Te pastāv arī dažādi nosacījumi, apsaimniekošana atšķiras,” skaidro G. Akmentiņš, atklādams, ka, piemēram, daudzās mitrāja teritorijās nav ieteicams stādīt mežu. Savukārt, dīķi, kas beiguši funkcionēt un aizauguši ar niedrēm, ir noderīgi daudzām putnu sugām, tādēļ šībrīža dīķu saimniekiem mērena un mozaīkveida dīķu aizaudzēšana netiek liegta.
IMG_7297Vērienīgajai dīķu sistēmai blakus esošais Lubāna ezers šobrīd arī piedzīvo pārmaiņas – ezers aizaug, un tā ūdens līmenis šobrīd ir katastrofāli zems. „Tas, kas ir noticis ar Lubāna ezeru, ir viena liela grandioza traģēdija,” dendrologs, Nacionālā Botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns atklāj postu, kas nodarīts savulaik Lubāna ezeru ar dambjiem un aizsprostiem iegrožojot. „Katru pavasari palu ūdeņi iztīrīja Lubāna ezeru no sapuvušajām ūdens zālēm, bet tagad ezers ir pārvērsts par pūstošu ūdens baseinu, kur visas atmirušās ūdens niedres nogulsnējas ezera dibenā. Nav jāgaida ilgi, kad Lubāna ezera vietā būs liels purvs ar dažām peļķēm.”
Rēzeknes novada Vides aizsardzības speciāliste Terēzija Kruste atzīst, ka Lubānā ir zems ūdens līmenis, un par 7 centimetriem atpaliek no normas. Šobrīd tiek izstrādāti Lubāna ezera apsaimniekošanas noteikumi, lai risinātu ūdens līmeņa pazemināšanās problēmu.

Producentu grupas “Lietišķā Latgale” gatavoto raidījumu ciklu „Pa dobys stygom pi myusim Latgolā”, apkārt lielākajiem Latgales ezeriem – Lubānu un Rāznu, lai atklātu to dabas skaistumu, unikalitāti un iespējas kā to saglabāt no paaudzes paaudzē, klausies ceturtdienās plkst. 17.30 radio “Ef-Ei” un “Divu Krastu radio”, kā arī 
plkst. 18.20 “Latgales radio” vai www.pimyusimlatgola.lv

Informāciju sagatavoja:
Producentu grupa “Lietišķā Latgale”
Tālr.: 26672107
E-pasts: [email protected]

coloring.cool