Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Ceturtdiena, 2020. gada 22. oktobris
Irīda, Īrisa
Ludza
Intermittent clouds
12°C
 
A A A

Latvijas simtgades svinības

Latvijas valsts simtgades svinību atklāšana gaidāma 2017. gada 4. maijā, Latvijas otrajā dzimšanas dienā. Papildus plašai norišu programmai saistībā ar Latgales kongresa simtgadi Latvijā un citviet pasaulē, turpinot Latvijas valsts simtgades biroja aizsākto tradīciju, tiks svinēti Baltā galdauta svētki. Tāpat gaidāma plaša tautas akcija „Apskauj Latviju”, ap visu Latvijas robežu veidojot simbolisku Latvijas garīguma sardzi un pierobežas novados stādot ozolus.

Ar daudzveidīgu pasākumu programmu tiks akcentēta Latgales nozīmība Latvijas valsts izveidošanā, kā arī izceltas Latgales vērtības. Jau 2. maijā reģiona skolās Latgalē pazīstami kultūras un sabiedriskie darbinieki vadīs Novadmācības stundas, 3. maijā Latgales kultūrvēstures muzejā tiks atklāta īpaša Latgales kongresa simtgadei veltītā izstāde, bet galvenie Latgales simtgades kongresa svinību notikumi gaidāmi Rēzeknē 5. un 6. maijā un Daugavpilī 6. maijā.

4. pasaules latgaliešu saiets “LATGALES SIMTGADES KONGRESS”

Latvijas valsts simtgades programma tiks atklāta ar daudzveidīgu pasākumu programmu, akcentējot Latgales nozīmību Latvijas valsts izveidošanā un izceļot Latgales vērtības. Galvenie Latgales kongresa simtgades svinību notikumi gaidāmi Rēzeknē 5. un 6.maijā un Daugavpilī 6.maijā.

Latgales Simtgades kongresa pirmās dienas plenārsēdē Latgales vēstniecībā GORS no plkst.14.00 līdz 17.00 uzrunas teiks Latvijas Valsts prezidents, Latvijas valsts simtgades patrons Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Ministru prezidents Māris Kučinskis, tāpat būs iespēja dzirdēt eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pārdomas par drošības jautājumiem, Egila Levita ziņojumu par 1917.gada kongresa juridisko pusi, vēsturnieces Inese Runces priekšlasījumu par 1917.gada vēsturisko kontekstu, tāpat Annas Rancānes un Viestura Kairiša viedokļus par latgaliskā izpratni un vērtību mūsdienās.

Pasākums simboliski turpināsies visu nakti, jo no plkst.18.00 Festivāla parkā Latgaliešu valodas naktī būs iespēja dzirdēt gan latgaliešu dažādu stilu mūziķus, gan klausīties latgaliešu dzeju un prozu. “Latgaliešu valodas nakts”, kuras koncepciju veido režisors Viesturs Kairišs. Festivāla parkā iepretim Latgales vēstniecībai “Gors” uz divām skatuvēm tiks aicināti latgaliešu literāti un mūziķi. No liriskas un romantiskas noskaņas līdz rokam un repam. Latgaliešu valodas nakti rīkotāji centīsies atvest visdaudzveidīgāko mākslinieku loku un sola, ka nakts gaitā stili mainīsies nepārtraukti, savukārt četri vadītāji, katrs no savas Latgales vietas, rūpēsies gan par to, lai iepazīstinātu publiku ar dalībniekiem, gan iesaistītu skatītājus un klausītājus nakts norisēs.

Otrajā kongresa dienā (6. maijā) Latgales simtgades kongresa darbs ritēs piecās sekcijās, skarot Latgales reģionam būtiskus jautājumus tautsaimniecības, tiesību zinātņu, mediju un latgalistikas jomās, diskutējot par problēmjautājumiem un akceptējot kongresa rezolūciju, kas ietvers aktuālākos starpkongresu laikā risināmos uzdevumus Latgales reģiona stiprināšanai un vēsturisko 1917.gada lēmumu īstenošanai praksē. Plānots, ka kongresu apmeklēs arī latgalieši no Sibīrijas.

Pasākumi Rīgā

Lai Latvijas apvienošanas idejas nostiprināšanu 1917. gada pavasarī izceltu kā īpašu notikumu, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs piedāvā apskatei divas izstādes.

1917. gada pavasara politiskos notikumus – Latvijas apvienošanās un autonomijas idejas – noteica ilglaicīga vēsturiskā pieredze. Tādēļ mobilā izstāde “Latgales kongresam – 100” veltīta ne tikai Latgales kongresa norisei un tā lēmumiem, bet iezīmē arī tās vēsturiskās atšķirības, kas raksturoja Latgales atšķirīgos pārvaldes, saimniecības, sabiedriskās un kultūras dzīves, nacionālās kustības attīstības ceļus gandrīz 300 gadu laikā kopš Latvijas teritorijas sadalīšanas starp vairākām politiskajām virsvarām.

Katru novadu raksturo kāda īpaša kultūras iezīme. Viena no spilgtākajām Latgales un visas Latvijas tradicionālās kultūras zīmēm ir Latgales keramika, kurā līdz pat mūsdienām vēl saglabājusies podniecības tradīciju pārmantošana tiešā veidā – dēlam no tēva, māceklim no meistara. Latgales podniecība iekļauta arī Latvijas kultūras kanonā. Izstādē “Latgales keramika – tradicionālais un mūsdienīgais” piedalās Tautas lietišķās mākslas studijas “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” un Andreja Paulāna Tautas lietišķās mākslas studijas keramiķi ar saviem darbiem. Izstādē apskatāmi divdesmit sešu Latgales podnieku darbi. Izstādi papildina projekta “Latvijas zelta pods” dalībnieces Elīnas Kursītes lielformāta Latgales podnieku portreti.

***

18.aprīlī Latgales pārstāvniecībā Rīgā notika Latgales simtgades kongresa ieskandināšanas pasākums un latgaliešu dziesmu izlases CD „Celīs, bruoļ” (Celies, brāli!) atvēršana.

Jaunā izlase ir mūziķu veltījums Latvijai valsts simtgades svētkos – 12 latgaliešu dziesmās ir apvienojušies dažādu mūzikas stilu mākslinieki Renārs Kaupers, Jānis Aišpurs, Kārlis Kazāks, Valters Frīdenbergs, Kristaps Rasims, Aigars Runčis, Arnis Slobožaņins, Ingars Gusāns, Andris Eriņš, Guntra Kuzmina, Guntis Rasims, Atis Auzāns, Artūrs Uškāns un daudzi citi.

Latgaliešu dziesmu izlase ir atgādinājums par 1917.gada Latgales kongresu, kur latgalieši pieņēma valstiski svarīgu lēmumu apvienoties Vidzemes un Kurzemes latviešiem. Šis lēmums bija vēsturisks pagrieziena punkts un vēlāk sekmēja Latvijas valsts izveidi.

coloring.cool