Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Trešdiena, 2020. gada 28. oktobris
Ninona, Ņina, Antoņina, Oksana
Ludza
Cloudy
11°C
 
A A A

LABĀK MANU GALVU ŅĒMA NEKĀ MANU TĒVU ZEMI…

Muzejs (1)Laika posms no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas valsts, līdz 1919. gada 11. novembrim – Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka – ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē.

Gribas atgādināt, ka I Pasaules kara rezultātā iezīmējās radikālas pārmaiņas Eiropas politiskajā kartē, kas veicināja vairāku jaunu valstu veidošanos. Pavērās ceļš arī uz Latvijas neatkarību. Rezultātā 1918.gada 18.novembrī tika proklamēta neatkarīga Latvijas Republika. Bet reāli visā Baltijas reģionā vēl galveno lomu spēlēja Vācija ar saviem militārajiem spēkiem un Lielbritānija, kuras nozīmi noteica Antantes valstu uzvara karā. Latvijas sabiedrības apziņa bija sašķelta, jo arī liela daļa iedzīvotāju atradās lielinieku ideju ietekmē.

Viens no neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanas nosacījumiem bija savu militāro spēku eksistence. Un tieši 1919.gada 11.novembrī jaunradītā Latvijas armija guva izšķirošu uzvaru kaujās ar avantūrista P.Bermonta vadītajiem vācu interventu un krievu baltgvardu spēkiem Pārdaugavā un atbrīvoja Torņkalnu. Tāpēc 11.novembri Latvijā atzīmē kā Lāčplēša dienu. Tā ir atceres diena, kad godina latviešu cīnītāju piemiņu un atceras kritušos varoņus.

Bet kāpēc atzīmē tieši šo dienu – Pārdaugavas atbrīvošanu, kad līdz galīgai uzvarai vēl bija tāls ceļš ejams, ne viena vien kauja vēl jāuzvar un ne viena vien Latvijas pilsēta jāatbrīvo? Tāpēc, ka šo kauju izcīnīja un uzvarēja paši latvieši, tieši Latvijas armija ar visas tautas atbalstu. Un Latvijas armija apzinājās sevi kā militāru spēku, kas spēj tikt galā ar iebrucēju. 1919.gada 19.novembra Tautas Padomes sēdē pagaidu Latvijas valdības vadītājs K.Ulmanis teica: „Mūsu pusē bija pārliecība un ticība pašiem uz saviem spēkiem, tēvzemes mīlestība, cenšanās ziedot visu”. Latvijas atbrīvošanas cīņas beidzās tikai 1920.gada 1.februārī.

2015.gada 14.novembrī plkst. 12.00 Ludzas Novadpētniecības muzejā notiks ģimenes diena. Pasākuma laikā apmeklētāji varēs apskatīt unikālos priekšmetus: piemiņas zīmi „Par Tēvzemi: 1918.-1920.”, piemiņas medaļu „Par Latviju: 1918.-1928.”, ieročus, Latvijas Atbrīvošanas cīņu dalībnieka, leitnanta Rūdolfa Kalniņa personīgās lietas. R.Kalniņš ir dzimis Rīgā 1896.gadā. 20.gs. 30.gados strādāja Ludzā par advokātu. Tiks eksponēta R.Kalniņa apliecība, kura vēstī, ka „Rīgas 6.kājnieku pulka leitnants Rūdolfs Kalniņš ir ņēmis dalību Latvijas Atbrīvošanas karā, un viņam ir tiesības nēsāt Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi”, kā arī Kalniņu ģimenes relikvija – bronzas plakete „Piemiņa Latvijas valsts dibināšanai 18.XI 1918.g.”, kuru muzejam nodevusi R.Kalniņa meita S.Tenase. Rūdolfs Kalniņš 1941.gada 14.jūnijā tika arestēts un izsūtīts uz Kirovas apgabala Vjatlagu, kur miris cietuma slimnīcā 1942.gadā. Represēti arī viņa ģimenes locekļi – sieva Olga un 2 meitas.

Uz tikšanos muzejā!

Milāna Bule,
Ludzas Novadpētniecības muzeja direktore

coloring.cool