Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Trešdiena, 2020. gada 21. oktobris
Severīns, Urzula
Ludza
Mostly cloudy
8°C
 
A A A

Jautājumi un atbildes Apaļā galda diskusijā

apaljais_galds_22-09-2016Jau trīs ar pusi gadus Ludzas novada dome organizē Apaļā galda diskusijas, kas katrreiz notiek par vienu noteiktu tēmu. Šoreiz, pēc iedzīvotāju ierosinājuma, notika tikšanās ar deputātiem, kurā varēja izteikt viedokli un uzdot jautājumu par jebkuru aktuālu problēmu.

Uz iedzīvotāju jautājumiem atbildēja deputāte Lolita Greitāne (Latgales partija), Jevgeņija Kušča (Saskaņas centrs), Edgars Mekšs (Zaļo un Zemnieku savienība), domes priekšsēdētāja Alīna Gendele (Latgales partija). Bija pārstāvētas visas partijas, no kurām deputāti ievēlēti domē. Vairāki deputāti tai dienā neatradās Ludzā.

Jautājumi un saņemtās atbildes, kas var interesēt arī citus novada iedzīvotājus, – turpinājumā.

Joprojām gaida pirti

Dmitrijs Bražņikovs: – Vai kādā domes sēdē ir izskatīts jautājums par pirts nepieciešamību pilsētā? Pirms pusotra gada tika savākti 1400 iedzīvotāju paraksti, lai pilsētā darbotos pirts. Kāds ir deputātu viedoklis par to? Pašreizējā variantā pirts pakalpojumi neapmierina: cena ir pārāk augsta, pakalpojums nav kvalitatīvs, pensionāriem, lai saņemtu atlaidi pirts biļetes apmaksai, pirms tam jāiet uz domi. Rēzeknē pensionāri atlaidi saņem daudz vienkāršāk: uz vietas pirtī, uzrādot pensionāru apliecību.

J. Kušča: – Šī problēma domes sēdē skatīta vairākkārt, meklējot iespējami labākos variantus. Par jautājuma risināšanu iestājās arī Saeimas deputāts A. Jakimovs. Deputāti ir par pirti.

A. Gendele: – Esam vienojušies, ka pirts darbosies bijušās SES ēkā. Ēka jārenovē. Tas nevar notikt uzreiz. Pašreizējais variants, kad dome īrē dušas un saunas telpas bijušajā viesnīcā, ir pārejas periods, lai vasarā, kad pilsētā nav karstā ūdens, cilvēkiem būtu, kur nomazgāties.

Grāmatvede Anastasija Ņukša iepazīstināja klātesošos ar pirts izmaksām: jūlijā pirts strādāja 6 dienas. To apmeklēja 15 cilvēki. Ieņēmumi – 58 eiro, izdevumi – 354 eiro. Viena apmeklējuma izmaksas ir 23 eiro.Augustā pirts darbojās katru nedēļas nogali, bija 31 apmeklētājs, ieņēmumi ir 124 eiro, izdevumi – 560 eiro.

E. Mekšs piebilda, ka gadījumā, ja pirti nolems īrēt arī turpmāk, tiks pārstrādāti saistošie noteikumi, lai pensionāriem būtu vienkāršāk iegādāties biļeti par samazinātu cenu. Šis variants ir tikai pagaidu risinājums.

Vēlas modernu kinoteātri

Jautājums no jauniešu domes. Daiga Sarkane: – Vai Ludzā būs mūsdienīgs kinoteātris, kur var noskatīties, piemēram, 3 D filmas?

A. Gendele: – Ir iesniegts pieteikums ES struktūrfondu apgūšanai, lai varētu nomainīt jumtu un siltināt kinoteātra ēku. Ja to atbalstīs, tad kinoteātri plānots iekārtot jauniešu vajadzībām. Tur varētu darboties BJC (līdz 2018. gadam BJC darbosies pašreizējās telpās), teātra studija, arī kinoteātris. Protams, zāle būtu mazāka, jo tik lielu, kā tā ir pašreiz, piepildīt nevarētu. Ja kinoteātris būs jāpārkārto ar modernajām tehnoloģijām par pašvaldības budžeta līdzekļiem, diez vai mēs uzreiz to varēsim. Tas ir nākotnes jautājums, par ko vēl jādiskutē, bet šī ēka, cerams, būs nodota jauniešu aktivitātēm.

Kāds ir pieļaujamais trokšņu līmenis naktī?

Ludzāniete: – Dzīvojam netālu no jaunās sporta halles. Tās kafejnīcā vasarā bieži notiek dažādas viesības. Kafejnīcas durvis siltā laikā ir vaļā, dažreiz pastiprinātāji ir ārā. Mēs esam spiesti visu nakti klausīties skaļu mūziku, salūta trokšņus. Vai tiešām nepastāv kādi ierobežojumi?

A. Gendele: – Saistošajos noteikumos ir punkts, kas paredz trokšņu ierobežojumu pēc plkst. 23:00. Saskaņojot ar pašvaldību, pasākums var notikt arī ilgāk, piemēram, svētki parkā un tml. Kafejnīcas telpas tiek izīrētas tikai brīvdienās. Runāšu ar atbildīgajām personām, kā troksni naktīs samazināt.

Te gan daži klātesošie iebilda, ka svētku svinēšana ir pilnīgi dabiska parādība, un pret tiem vērsties nevajadzētu. Tad jau arī mūzika parkā apkārtējiem būs kā traucēklis.

Kā sodīt neapzinīgus autovadītājus?

Ludzāniete: – Ir apnikuši neapzinīgie auto īpašnieki, kuri savas mašīnas novieto tieši pie parādes durvīm vai zaļajā zonā. Neatliekamās palīdzības mašīna nevar piebraukt. Municipālās policijas nav. Kā atrisināt šo jautājumu? Kā sodīt šos šoferus?

E. Mekšs: – Mēs sadarbojamies ar Valsts policiju. Šādos gadījumos jāvēršas policijā. Viņi sastāda protokolu, mēs uz tā pamata lemjam par administratīvo sodu. Tādi gadījumi ir bijuši. Vienīgi mājas pagalma plānā ir jābūt skaidri norādītām robežām, kura teritorija ir pieskaitāma zaļajai zonai.

„Lauktehnikas” rajonā būs trotuārs

Aleksejs Averčenko: – Dzīvojam „Lauktehnikas” mikrorajonā. Pamazām rajons tiek labiekārtots. Vēlamies zināt, kad mums būs trotuārs gar Latgales ielu?

A. Gendele: –Nākamajā gadā trotuāru atjaunos.

Jāparūpējas par cilvēkiem ratiņkrēslos

Jeļena Leila Škavronska: – Pilsēta ir skaista, sakopta, sakārtota. Uzbūvēti jauni trotuāri, bet diemžēl ne visur tie ir izbraucami cilvēkiem ratiņkrēslos. Par nepārvaramu šķērsli var kļūt pat pāris centimetrus augsts šķērslis. Būvējot jaunas uzbrauktuves un pieņemot tās ekspluatācijā, jāpārbauda, cik reāli tās ir izmantojamas.

A.Gendele: – Domāju, ka būvnieki ievēro normatīvus, tomēr vēlreiz aktualizēšu šo jautājumu Būvvaldē.

Ilona Seņkova: – Ratiņkrēslā nevar nokļūt pie speciālistiem poliklīnikas 2. stāvā. Pašvaldības ēkas centrālajām durvīm vajadzētu vērties automātiski.

A. Gendele: – Poliklīnikas ēkā liftu iekārtot diemžēl nav iespējams. Runāšu par šo jautājumu ar Ludzas medicīnas centra vadītāju J. Atstupenu, varbūt ir iespējas šo problēmu atrisināt citā veidā.

Būtu vajadzīga diennakts aptieka

Daiga Sarkane: – Pilsētā nav nevienas diennakts aptiekas. Tāda būtu vajadzīga.

A. Gendele: – Pašvaldība nevar atrisināt šo jautājumu. Aptiekām tas droši vien nav izdevīgi. Varbūt varam vienoties ar kādas aptiekas īpašnieku par darba laika pagarināšanu vakaros.

Līdzekļus, kas iegūti Gaismas dārzam, citur nevar izmantot

Vladimirs Pedāns izteica šaubas, vai vajadzētu ierīkot jaunu parku – Gaismas dārzu – pilsētas nomalē aiz SIA „Vels”. Vai nevar šos līdzekļus ieguldīt pilsētas parka tālākai labiekārtošanai?

E. Mekšs: – Pašvaldības speciālisti ir uzrakstījuši interesantu projektu, sagaidot Latvijas simtgadi. Ideja atzīta par labu, un projekts lielā konkurencē ir ieguvis Vides aizsardzības fonda finansējumu. Šo naudu citiem mērķiem izmantot nedrīkstam.

A. Gendele: – Vietai, kas izvēlēta Gaismas dārzam, ir liels potenciāls. Tā ir pašvaldības zeme. Ražošanas zonu tur izveidot nevaram. Teritorija aizaug, bet, to sakopjot, varam pie upītes izveidot atpūtas zonu. Dabas parkam ir arī sava dziļāka ideja. Jā, par šo projektu domas dalās, bet pašvaldības līdzfinansējums te ir pavisam neliels. Būtiski, ka tā ir iespēja sakārtot vēl vienu teritoriju.

V. Pedāns izteica gandarījumu, ka vecpilsētas daļā ielām nosaukumu izkārtnes ir latgaliski, bet pārmeta deputātiem, ka viņi ignorē latgaliešu valodu.

Uz šo jautājumu Lolita Greitāne atbildēja latgaliski, aicinot tā runāt arī pašu Pedāna kungu.

Baznīcas ielu sakārtos, bet dažām ielām jāgaida

Uz jautājumu par to, vai tiks sakārtota Baznīcas iela, atbilde ir pozitīva. Tehniskais projekts jau izstrādāts, un ja nebūs sarežģījumu ar iepirkumu, darbi notiks jau nākamgad. Šai ielā tiks saglabāts arī ūdenspumpis, jo dažas mājas tehniski nav iespējams pieslēgt centrālajam ūdensvadam.

Sarežģītāk ir ar to ielu asfaltēšanu, kur vēl nav ierīkots centrālais ūdensvads, kanalizācija un citas komunikācijas. Tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par putekļu mākoņiem grantētajās ielās.

Regīna Bondare jautāja par Lejas ielu vasarnīcu rajonā gar Zvirgzdenes ezeru. Te ir peldvieta, vasaras sezonā daudz kājāmgājēju, un katru reizi, kad ceļu nogreiderē, mašīnas brauc lielā ātrumā, atstājot aiz sevis putekļu mākoņos velosipēdistus un gājējus. Satiksme sezonas laikā te ir intensīva.

A. Gendele: –Lejas ielā komunikācijas var izvietot zaļajā zonā, līdz ar to ielu būs iespējams asfaltēt. Esam šo ielu iekļāvuši prioritāri sakārtojamo ielu sarakstā. Ja izdosies vienoties, darbi, iespējams, varētu sākties 2018. gadā

Marija Gaspare atzīmēja, ka mūsu pilsēta plaukst, pateicās pilsētas dārzniecei par radošo darbu, gaumīgajām un krāšņajām puķu dobēm.  Marijas kundze aicināja deputātus tomēr pievērst lielāku uzmanību vasarnīcu rajonam un ceļa posmam aiz Govju tilta. Tas tiek ļoti intensīvi izmantots, jo ved uz vienu no pilsētas rajoniem, kur ir ne tikai vasarnīcas, bet arī dzīvojamās mājas.

Turpmāk rēķinos maksa par ūdens starpību nepārsniegs 10%

Ūdens starpības jautājums joprojām vissāpīgākais. Kā informēja Latgales ielas nr. 92A mājas vecākais Anatolijs Maļanovs, arī pēc elektronisko skaitītāju uzstādīšanas ūdens patēriņa starpība šai mājā ir 14% un vairāk. Un pilsētā tomēr ir mājas, kurās ievadskaitītāju nav, tātad šais mājās netiek maksāts par ūdens patēriņa starpību. Tas nav taisnīgi. Naudas iekasēšana par ūdens patēriņa starpību nav godīga. To atzīst arī citās pilsētās. Reāli šo starpību nav iespējams precīzi noteikt.

A. Gendele: – Esam daudz paveikuši, lai sistēmu sakārtotu. Esam ļoti centušies, tomēr tas nav pilnībā izdevies. Pati esmu vedusi uz pārbaudi mājas ievadskaitītāju. Tā kļūda bija tikai 2%. Tātad dzīvokļos ir neprecīzi skaitītāji.

Esam aizsūtījuši vēstuli uz Ekonomikas ministriju, kurā informējam par visiem veiktajiem pasākumiem un pastāvošo MK noteikumu izpildes neiespējamību, aicinot pārskatīt MK noteikumus.

Esmu adresējusi „Ludzas apsaimniekotājam” vēstuli ar aicinājumu jau rēķinos par septembri neuzrēķināt maksu par ūdens patēriņa starpību, kas pārsniedz 10%/ Vienošanās ir panākta.

Korespondente Vanda Žulina

coloring.cool