Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Trešdiena, 2020. gada 21. oktobris
Severīns, Urzula
Ludza
Cloudy
6°C
 
A A A

Izraēlas vēstniece – izstādes atklāšanā Ludzas muzejā

Trešdien, 7. jūnijā, Ludzas Novadpētniecības muzejā tika atklāta izstāde „Es piederu šeit”. To organizē Izraēlas vēstniecība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Ludzas novadpētniecības muzeju. Ceļojošā izstāde ir iespēja  bērnu grāmatu  ilustrācijās iepazīt  Izraēlas dzīvi  laikā posmā no valsts veidošanās 1948. gadā līdz 2014. gadam.  Izstādes kuratore ir grafiskā dizainere Liora Grosmane. Viņa  Izraēlā ir ilustrējusi  vairāk nekā 150 grāmatas. Materiālus izstādei ir iesūtījuši arī daudzi citi Izraēlas mākslinieki.

Sākumā šķiet: ko gan var vēstīt bērnu grāmatu ilustrācijas. Tomēr izrādās, ka tā ir bagātīga informācija par tautas dzīves veidu, tradīcijām, modi, paradumiem. Redzam, kā ir mainījusies dzīve valstī, kā veidojušies kibuci, kādas ir bijušas daudzdzīvokļu mājas  pēc valsts veidošanās, kādas tās ir tagad, ar ko nodarbojušies bērni brīvajā laikā agrāk un mūsdienās. Izstādes apmeklētāji var ne tikai aplūkot zīmējumus, bet izlasīt arī informatīvo materiālu.

Notikuma nozīmīgumu apliecināja Izraēlas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Lironnes Bar–Sadē piedalīšanās atklāšanas ceremonijā. Divarpus gadu laikā vēstniece Ludzā bija jau trešo reizi.

Vēstniece pastāstīja, ka izstāde ir ļoti pieprasīta Latvijā. Uz Ludzu tā atceļojusi no Nacionālās bibliotēkas. Nosaukuma tulkojums no ivrita latviešu valodā ir ļoti precīzs. Ilustrācijas atklāj piederību savai valstij – izjūtās, paradumos, noskaņās.
Izraēlas valsts ir ļoti jauna. Mākslinieki, kas zīmēja četrdesmito gadu beigās izdotās grāmatas, bija tikko ieradušies no Eiropas valstīm, ar eiropeisku domāšanu. Tas atspoguļojas arī ilustrācijās. Pamazām tas mainās.

Kā papildinājumu izstādei vēstniece atveda bērnu grāmatas. Dažas no tām ir tulkotas arī latviski.

Novada domes priekšsēdētājas vietnieks Edgars Mekšs, pateicoties vēstniecei par vizīti, uzsvēra viņas ieguldījumu vēstniecības sadarbībā ar reģioniem. Šī vizīte un izstāde notiek zīmīgā laikā: pirms 25 gadiem ir nodibinātas Latvijas un Izraēlas diplomātiskās attiecības.

Pasākuma lirisko noskaņu radīja Mūzikas skolas audzēkņu Daniela Podoļeca un Agneses Greitānes  uzstāšanās.

Vēstnieces iespaidi par Ludzu

Vai, iepazīstot Latviju, Ludzu izvēlējāties īpaši?

Es vēlos iepazīt visu Latviju. Ja vien būtu iespēja, es apmeklētu katru vietu valstī. Ir ļoti daudzas nelielas pilsētiņas un ciemi, kurās ir bijusi ebreju kopiena. Ir vērts tajās pabūt. Protams, savas darbības sākumā es vispirms iepazinu Rīgu, tad Liepāju un Daugavpili, un mazākas pilsētiņas reģionos. Ludzā ir bagāta un daudzveidīga ebreju kopienas vēsture.

No kuras valsts nāk jūsu senči?

Visi četri mani vecvecāki dzimuši dažādās vietās Lietuvā, vecāki ir dzīvojuši Dienvidāfrikā, mana brāļa sieva nāk no Kanādas.

Kā vērtējat mūsu atjaunoto sinagogu? Cik autentiska tā ir?

Ludzas sinagoga ir skaista, pareizi restaurēta, autentiska. Sinagogas var būt ļoti atšķirīgas. Tā var būt iekārtota pat mazā istabiņā. Vienīgais, kas Ludzas sinagogā atšķiras no tām, kas darbojas, ir tas, ka te nav sēdvietu.

Kur Latvijā darbojas aktīvākās ebreju draudzes?

Rīgā, Liepājā, Daugavpilī.

Kā Jūs redzat Izraēlas un Latvijas sadarbību nākotnē?

Ļoti vēlams, lai arī turpmāk attīstās tūrisms. Jau tagad ir daudz tiešo reisu no Rīgas. Daudzi Izraēlas jaunieši studē medicīnu Rīgā, un viņu skaits varētu pieaugt. Ceram, ka kļūs ciešāka politiķu sadarbība. Ir plānotas augstu amatpersonu vizītes. Domāju, ka Izraēlas uzņēmējiem vide Latvijā var šķist pievilcīga uzņēmējdarbības attīstībai.

Ludzas sinagogā vasarā būs skatāma izstāde „Vairāk nekā bērnu spēles”, kas jau četrus gadus ceļo pa Latvijas skolām, vēstot par ebreju tautas traģisko vēsturi.

Mūsu valstu sadarbība kļūst aizvien ciešāka.

Vanda Žulina

coloring.cool