Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Otrdiena, 2020. gada 27. oktobris
Lilita, Irita, Ita
Ludza
Mostly cloudy
8°C
 
A A A

Ievērosim „Latvijas valsts karoga likumu”!

2009. gada rudenī Saeima pieņēma un Valsts prezidents izsludināja „Latvijas valsts karoga likumu”. Saskaņā ar šo likumu Latvijas valsts karogs pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamajām ēkām obligāti jānovieto 18. novembrī – Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, kā arī citās svētku un atceres dienās.
2010. gadā valdība pieņēma Ārlietu ministrijas izstrādātos Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumus. Saskaņā ar tiem karogs jāpaceļ ne vēlāk kā pulksten 9 un jānolaiž ne agrāk kā pulksten 21. Līdz šim valsts karogs bija jāpaceļ, saulei austot, un jānolaiž, saulei rietot, kas radījis domstarpības par valsts karoga lietošanas ilgumu ziemas un vasaras laikā. Ja Latvijas valsts karogs paceļams sēru noformējumā, virs karoga pie kāta piestiprina melnu lenti, kuras platums ir 1/20 no karoga platuma un garums atbilst karoga platumam. Savukārt mastā uzvilkts Latvijas valsts karogs tiek nolaists pusmastā bez sēru lentes. Vietās, kur Latvijas valsts karogu lieto kopā ar citiem karogiem, sēru noformējumā lieto tikai Latvijas valsts karogu.
Ludzas novada pašvaldība pastiprināti kontrolēs šo noteikto normu ievērošanu visā novada teritorijā. Būsim savas valsts patrioti, cienīsim sevi un ievērosim likumus!
Izkārt Latvijas valsts karogu ir ieteicams arī citās svētku un atceres dienās:
1. janvārī – Jaungada dienā;
20. janvārī – 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienā;
26. janvārī – Latvijas Republikas starptautiskajā (de jure) atzīšanas dienā;
8. martā – Starptautiskajā sieviešu dienā;
25. martā – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā (sēru noformējumā);
Lielajā piektdienā;
Pirmajās Lieldienās;
Otrajās Lieldienās;
1. maijā – Darba svētkos, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienā;
4. maijā – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā;
8. maijā – Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā;
9. maijā – Eiropas dienā;
Maija otrajā svētdienā – Mātes dienā;
15. maijā – Starptautiskajā ģimenes dienā
Vasarsvētkos;
1. jūnijā – Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā;
14. jūnijā – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā (sēru noformējumā);
17. jūnijā – Latvijas Republikas okupācijas dienā (sēru noformējumā);
22. jūnijā – Varoņu piemiņas dienā (Cēsu kaujas atceres dienā);
23. jūnijā – Līgo dienā;
24. jūnijā – Jāņu dienā;
4. jūlijā – Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā (sēru noformējumā);
12. jūlijā – Jūras svētku dienā;
11. augustā – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienā;
21. augustā – Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskas neatkarības atjaunošanas dienā;
1. septembrī – Zinību dienā;
22. septembrī – Baltu vienības dienā;
5. oktobrī – Skolotāju dienā;
11. novembrī – Lāčplēša dienā;
18. novembrī – Latvijas Republikas proklamēšanas dienā;
Decembra pirmajā svētdienā – Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienā (sēru noformējumā).
24. decembrī – Ziemassvētku vakarā;
25. decembrī – Pirmajos Ziemassvētkos;
26. decembrī – Otrajos Ziemassvētkos;
31. decembrī – Vecgada dienā.
Valsts karogu var pacelt vai citādi lietot arī tautas, darba vai ģimenes svētkos, atceres dienās, kā arī citos gadījumos, garantējot tam pienācīgu cieņu. Latvijas valsts karogu drīkst lietot arī bēru ceremonijā.

Svetlana Rimša,
sabiedrisko attiecību speciāliste

coloring.cool