LV RU EN

Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Pirmdiena, 2021. gada 17. maijs
Umberts, Herberts, Dailis
Ludza
Cloudy
20°C
 
A A A

Iedzīvotāji vērtē izglītības kvalitāti

imagesApkopoti aptaujas rezultāti par izglītības kvalitāti mūsu novadā. Aptauja tika izsludināta pēc mācību gada noslēguma, lai noskaidrotu problēmas, kas vecākus (arī pārējos iedzīvotājus) visvairāk satrauc, ieteikumus darba uzlabošanai. Katrs novada iedzīvotājs varēja aizpildīt anketu un izteikt savu viedokli. Aptaujā nebija obligāta prasība norādīt rakstītāja vārdu.
Saņemtas 108 anketas. Vai tas ir daudz? Ja zinām, ka novadā ir ap 1400 skolēnu un 500 pirmsskolnieku, jāatzīst, ka savu viedokli pauda tikai neliela daļa vecāku. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka tās ir visas sabiedrības domas, tomēr anketu rezultāti atklāj kopējās tendences, asākos problēmjautājumus, kam jāpievērš īpaša uzmanība.
Visvairāk anketu – par Ludzas pilsētas ģimnāziju
No 108 anketām puse ir par konkrētām skolām. 42 anketās ir vērtēta LPĢ, 7 – Ludzas 2. vidusskola, 2 – Istras vidusskola, 1 – Mūzikas pamatskola, 1 – Nirzas pamatskola, 1 – pirmsskolas izglītības iestādes. Pārējās aptaujas lapās runāts par izglītības kvalitāti, nenosaucot kādu noteiktu mācību iestādi.
Visaktīvākie izrādījušies LPĢ skolēnu vecāki. Protams, arī skolēnu skaits te ir vislielāklais.
Lielākā daļa vērtējumu – pozitīvi
Uz jautājumu par to, vai novada izglītības iestāžu sniegtās izglītības kvalitāte apmierina, 54 % respondentu atbild pozitīvi, 4 % norāda, ka kvalitāte apmierina daļēji. 40 % aptaujas dalībniekus izglītības kvalitāte neapmierina, bet 2% nav konkrētas atbildes.
Materiāli tehnisko nodrošinājumu atzinīgi vērtē 52 %, tas daļēji apmierina 1%, bet neapmierina 43 % aptaujas dalībnieku. 4 % nav atbildes uz šo jautājumu.
Lielākā daļa – 56 % – uzskata, ka viņu bērnu skolotāji ciena un atbalsta, skolā viņš jūtas droši. Tomēr 38 % uz šo jautājumu atbild negatīvi. 3 % atbilde – daļēji, daži nav atbildējuši uz šo jautājumu.
Līdzīgi sadalās atbildes uz jautājumu, vai skolēni un vecāki pedagogam var droši uzticēt savas problēmas. 53 % – jā; 44 % – nē; 1 % – daļēji; 2 % – nav atbildes.
To, ka skolās pietiekama uzmanība tiek pievērsta patriotiskajai un tikumiskajai audzināšanai, atzīst lielākā daļa – 67 %, noliedzoši atbild 28 %, daļēji apmierina – 2 %, daži uz šo jautājumu neatbild.
Kā redzam, viedokļi dalās, jo katram ir sava personīgā pieredze, kas pat vienā skolā var būt ļoti atšķirīga.
Vecāki atzinīgi novērtē iespēju darboties dažādos interešu pulciņos un pulciņu vadītāju entuziasmu, jaunsargu organizācijas darbu, arī interesantus pasākumus, piemēram, lāpu gājienu 11. novembrī, sarīkojumus, kuros bērni piedalās kopā ar vecākiem. Lielākā daļa uzsver, ka patriotisma un tikumības pamati tomēr sākumā jāveido ģimenē. Tikai tad ir labi rezultāti. Skolā vien tas nav iespējams, ja mājās valda pretējs viedoklis.
Protams, vecāki novērtē labus rezultātus mācībās un olimpiādēs. Daudzi ir apmierināti, ka skolas renovētas, telpas – mājīgas, bet pie ierosinājumiem vairākkārt nosaukta peldbaseina celtniecība.
Sāpīgākā problēma – saskarsme
Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne atzīst, ka aptauja vēlreiz akcentēja tās problēmas, kas ir jau zināmas. Lielāko neapmierinātību izraisa saskarsmes jautājumi. Ja skolotājs nesaprotas ar audzēkņiem un vecākiem, nevar sasniegt labus rezultātus.
– Vairāk laika jāveltī individuālām sarunām ar skolēnu, katrs jāuztver kā personība. Nevar audzināt tikai ar pārmetumiem, jācenšas katrā pārkāpumā, katrai situācijā noskaidrot cēloņus, ieklausītos bērna viedoklī arī tad, ja tas nesakrīt ar pedagoga domām. Protams, tas ir grūti, bet tā ir skolotāja misija. Vecāki vēlas, lai viņu bērnus audzinātu un mācītu pedagogi, kuri strādā ar dzirkstelīti un bērnus mīl. Tas ir ideāls, uz kuru jātiecas, bet mēs jau no savas pieredzes zinām, ka arī agrāk šīs problēmas bija. Vienmēr būs labāk, ja vecāki un skolotāji centīsies rast kopīgu risinājumu, nevis ieņems kareivīgu pozu, neuzklausot otru. Tagad ir daudz iespēju sazināties: e klasē, telefoniski, lai katru nesaprašanos noskaidrotu jau sākumā, negaidot vecāku sapulci vai konflikta samilšanu.
Vēl viena problēma, uz kuru vērš uzmanību vecāki, ir konfidencialitātes ievērošana. Mūsu pilsēta un ciemati ir mazi, katrs nevietā stāstīts gadījums no skolas dzīves, vārda nosaukšana tālākās sarunās apaug ar pārpratumiem, papildinājumiem un pārspīlējumiem, kas attiecības tikai saasina. Tas, pirmkārt, jāievēro pedagogam, un arī vecākiem, lai mēs nenodotu bērnu uzticēšanos.
Protams, piekrītu vecākiem, ka 21. gadsimtā jāizmanto visi pieejamie sasniegumi, lai mēs varētu ar mūsdienu bērnu runāt viņam saprotamā valodā, – tā Sarmīte Gutāne.
Aptaujās minēti arī konkrēti gadījumi, personības, priekšlikumi skolām. Tie katrā skolā pirms mācību gada sākuma tiks apspriesti ar skolas administrāciju un pedagogiem.
Paldies visiem, kas piedalījās aptaujā!

Vanda Žulina

coloring.cool