Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Pirmdiena, 2020. gada 26. oktobris
Kaiva, Amanda, Amanta
Ludza
Clear
7°C
 
A A A

ES stundās piedalījušies vairāk nekā 1200 Latvijas skolēni

Lekciju cikls sākās Alūksnē februāra sākumā, bet noslēdzās Daugavpils novadā 1.aprīlī. Šajā laikā lektori 50 reizes stāstījuši par Eiropas Savienības veidošanās vēsturi un procesiem, kā Latvija iekļāvās savienībā, kā arī par jauniešu iespējām Eiropā. Līdz skolām nonākuši vairāki simti informatīvo materiālu un EKPL suvenīru aktīvākajiem lekciju dalībniekiem.
Automašīnas spidometrs rāda, ka piecu nedēļu laikā lektori nobraukuši 4860 km, iztērējot 530 litrus degvielas. Lektori pabijuši 18 novados – Aglonas, Alūksnes, Apes, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Daugavpils, Gulbenes, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes, Riebiņu, Smiltenes, Viļakas, Viļānu un Zilupes, un vairāk nekā 40 pagastos.
Kā jau ziņots, lekciju ciklā ES lietu eksperts Ansis Bogustovs skolēniem stāstīja gan par Eiropas Ogļu un tērauda apvienību, gan par politisko fonu Eiropā, kura dēļ radās ideja par valstu savienību, gan par priekšrocībām, ko Latvijai dod dalība ES. A.Bogustova stāstīto papildināja jauniešu lietu eksperti no Rēzeknes, Daugavpils, Ilūkstes, Gulbenes, Alūksnes jauniešu centriem vai nevalstiskajām organizācijām. Vienā no lekcijām piedalījās arī brīvprātīgā Agate Katro no Francijas, kura Alūksnes bērnu un jauniešu centrā strādāja kā brīvprātīgā Eiropas Brīvprātīgā darba (EBD) ietvaros.
Pēc stundām, ko lektori pavadīja kopā ar skolēniem, daudzus skolu skolotāji un direktori atzinīgi novērtēja, ka šādas aktivitātes notiek tieši lauku skolās, jo tur jaunieši bieži vien nezina visas iespējas, ko piedāvā Eiropas Savienība. “Mēs, skolu direktori un skolotāji, protams, cenšamies jauniešus iedrošināt un motivēt, bet gadās, ka cilvēkā no malas viņi ieklausās vairāk un tādējādi varbūt saredz jaunas iespējas, ko dzīvē izmantot,” par stundu nozīmi izteicās Daugavpils novada Medumu vidusskolas direktore Vita Skvorcova.
“Tā bija ne tikai lekcija, tās bija arī saturīgas diskusijas par jautājumiem, kuri līdz šim jauniešiem īsti nebija saprotami. Es ļoti ceru, ka pēc šīm diskusijām jauniešiem ir vairāk skaidrības par Eiropas procesiem vispār un viņiem ir vismaz pamata argumenti, kādēļ viņi vienā vai otrā jautājumā ir “par” vai “pret” – vai tā būtu eiro ieviešana vai lēmumi par cukurfabriku slēgšanu Latvijā,” saka lektors Ansis Bogustovs.
Viņaprāt, pēc iesaistīšanās lekcijā jauniešiem daudzās skolās arī beidzot tapis skaidrs, ko tad īsti svin vai atzīmē 8.maijā un 9.maijā. “Daudzās skolās jaunieši bija pārliecināti, ka abi šie datumi ir kaut kas pilnīgi atšķirīgs un tiem nav nekāda sakara. Nebija izpratnes, kā sasaistīt vienotās Eiropas veidošanos un II Pasaules kara beigas. Es centos jauniešiem pateikt, ka abi šie datumi principā var tikt apzīmēti ar vienu vārdu – miers, un tas ir pats svarīgākais šodien,” uzsver lektors.
Kā norādīja A. Bogustovs, 50 lekciju “maratons” sākumā šķitis kā neiespējamā misija, bet, kad pēdējā lekcija bija izskanējusi, galvā joprojām bijušas domas par to, kuras skolas jāapceļo nākamajā nedēļā. “Tas, kas sākumā likās kā ilgs un grūts pasākums, beigās izvērtās par ļoti saistošu un aizrautīgu ceļojumu Latvijas ārēs,” piebilst ES lietu eksperts.

Kā jau ziņots, paralēli lekciju ciklam Vidzemes ziemeļaustrumu un Latgales pierobežas skolās tika organizēts skolēnu pētnieciski radošo darbu konkurss “Izpēti! Eiropas Savienības ieguldījums un ES atbalstītās jauniešu iniciatīvas tavā novadā”. Šobrīd darbu iesniegšana ir beigusies un tie tiks nodoti izvērtēšanai žūrijai. Uzvarētāji 8.maijā tiks aicināti uz Rīgu piedalīties “ES Dārza svētkos”, kā arī saņems vērtīgas balvas.
“Latvija ir ES dalībvalsts jau sešus gadus, Latvija ir Eiropā, un Eiropa ir tepat Latvijā. Lekciju cikls būs lielisks veids izzināt ES darbības pamatprincipus un vēsturi, saņemt informāciju par projektu veidošanu un saprast, cik daudz dažādu iespēju sadarbībai, mācībām un zināšanām sniedz ES jauniešiem. Iespēju ir daudz, galvenais – prast tās ieraudzīt un aktīvi izmantot! Dalība ES valstij un cilvēkiem nozīmē iespējas savā dzīvē, mācībās vai novada attīstībā. Savukārt, vai un kā šī iespēja tiks izmantota, noteiks pašu zināšanas,” uzsver EK pārstāvniecības vadītāja Iveta Šulca.
ES valstis ir vienojušās par kopīgiem mērķiem izglītības jomā jauniešiem un pieņēmušas Eiropas Jaunatnes paktu, tādēļ darbojas ES programmas, kas atbalsta dalībvalstu centienus kopīgi īstenot jaunatnes projektus. ES piedāvā daudz iespēju jauniešiem – gan tiem, kas vēlas iepazīt Eiropu, piedaloties projektos ar ES piedāvāto programmu starpniecību, gan tiem, kas interesējas par studijām un neformālās izglītības un brīvprātīgā darba iespējām. Ar ES atbalstu ir izveidoti interneta portāli, kuros jauniešiem ir iespēja iegūt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem, piemēram, jauniešu portāls http://europa.eu/youth, EK Karjeras konsultēšanas un informācijas tīkls Euroguidance.

coloring.cool