Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Piektdiena, 2020. gada 30. oktobris
Ulla, Nadīna
Ludza
Cloudy
8°C
 
A A A

ES -par Latgali!

Jaunieši ieguva “pašdarbības” garšu – kad es pats daru un lemju, organizēju un ietekmēju procesus un lietas, nevis mani kāds vada. Tā kā bija nepieciešams vērtēt projekta gaitu un izvērtēt to kopumā, jaunieši iemācījās būt vairāk paškritiski, nevis kritizēt citus, jo saprata, ka viss darās ne tik viegli un vienkārši, ka bija domājuši no sākuma, vajadzīga zināma sevis piespiešana un disciplīna, tajā pat laikā kļuva saprotošāki pret citiem, piem. daudzu jauniešu vecāki, skolotāji un draugi teica, ka jaunieši kaut-kā nemanot “pieauga”, kļuva atbildīgāki, nosvērtāki un zinošāki.

Kopumā projekta darba grupā bija 15 cilvēki, vēl piesaistīja ap 30 jauniešiem no Ludzas rajona, kuri piedalījās pasākumos un braucienos un aptuveni 100 jauniešu no citām vietām. Darba grupa organizēja un novadīja trīs pasākumus Ludzā, tajā skaitā grupas Dabasu Durovys koncertu un sešus izbraukumus, viens no kuriem bija uz tālāko Latvijas pagastu – Kolkas pagastu, kur iepazinās ar lībiešu valodas likteni. Izrādās, ka šobrīd dzīvi palikuši vien kādi 5 cilvēki, kuriem šī valoda ir dzimtā, paliek arvien mazāk tautisko iezīmju, kaut gan arī tur ir aktīvi cilvēki, kas mēģina to saglabāt.

Projekta laikā tika nobraukti 2200 km.

Speciāli projektam tika izveidots savs logo.

Par aktīvu dalību, zināšanāsm latgaliešu valodā un radošumu, iesaistītiem jauniešiem tika uzdāvināti 100 T-krekliņi ar projekta logo.

Tika iegādātas 8 grāmatas par Latgales kultūras un valodas vēsturi, latgaliešu dzeja un lugas. Vēl 4 grāmatas klubam uzdāvināja.

Tika savākts lielas materiāls par latgaliešu kultūras aktivitātēm un izdots informatīvs buklets.

Citu klubu jaunieši sagatavoja un prezentēja mājasdarbus ar šādiem nosaukumiem: “Latgalieši Eiropā”, “Ko es varu darīt, lai mazināt diskrimināciju pret Latgali?”, “Kādas Eiropas valsts dialekta liktenis”, “Latgales jauniešu sasniegumi”, un “Rasisms Eiropā”.

Leopolds Kemps, pazīstamo pagājušā gadsimta sākuma Latgales aktīvistu Franča un Konstances Kempu jaunākais dēls, kas šobrīd dzīvo Līvānos un ir jau krietnajos gados, izlasīja par projektu “ES par Latgali” laikrakstā “Vietējā” un vienkārši tā pat atsūtīja uz klubu divus diskus. Šajos diskos ir apkopots viņa lielais darbs: savu vecāku dzīvesstāsts, sasniegumi un devums Latgales vēsturē. Pirmajā diskā ar nosaukumu “Latgale 1900 – 1952; Franča un Konstances dzīve un darbi”, apkopota visa informācija par Leopolda kunga vecākiem, šis disks satur 61 mapi – 3820 lpp. Otrajā diskā, kas veltīts Latvijas 90. gadadienai, ir apkopoti materiāli par Latgales kongresiem 1917 gadā un tajā ir 16 mapes – 1053 lpp. Jauniešus aizkustināja fakts, ka viņš vienkārši izlasīja par projektu avīzē…

Jaunieši piedalījās Latgales nevalstisko organizāciju kongresā un guva tur tik daudz informācijas par latgaliešu kultūras aktīvistiem, par aktualitātēm, viedokļiem. Iepazinās ar daudziem Latgales kultūras dzīvē pazīstamiem un svarīgiem cilvēkiem. Šajā kongresā “Lietussargs” prezentēja sevi un šo projektu, par ko saņēma ļoti daudz siltu un atzinīdu vārdu, jo lielākā daļa šo aktīvistu ir jau otrajā mūža pusē un maz jauniešu, kas saprot latgaliskās kultūras saglabāšanas svarībumu. Kad vajadzēja sagatavot prezentācijas runu šim kongresam, jaunieši izdomāja frāzi, kuru pēc tam lietoja visur: “Programma “Jaunatne darbībā” atbalstīja mūsu izteikti latgalisko projektu, tāpēc var secināt, ka Latgales liktenis rūp arī citiem latviešiem un nevar uzskatīt, ka Latgali neatbalsta un diskriminē.” Kongresā jaunieši publiski pateicās L. Kempam par viņa nesavtīgo dāvinājumu klubam. Šajā kongresā jaunieši iepazinās ar Rēzeknes augstskolas pasniedzēju Ilgu Šuplinsku, kura pastāstīja par Eiropas attieksmi uz Eiropas maziem dialektiem, ka tos pēta un cenšas saglabāt. Kā jau Latgalē tas gadās, daži jaunieši bija pret Eiropu, kā tādu. Pēc šīs informācijas un projektā gūtās pieredzes, viņi saprata, ka ES cilvēki ir līdzīgi mums, ka tur domā ne tikai par lielām valstīm, bet arī par mazo Latgali.

Liels paldies Antonijai Tretjakovai, sievietei, kas vāca un apkopoja daudzus latgaliešu senvārdus, kurus lietoja viņas dzīvesvietā, Ludzas rajona Zvirgzdenes pagasta Muiziniekos – apvidvārdus. Šos vārdus jaunieši varēja pētīt un mācīties, daži no tiem ir iekļauti projekta bukletā.

Jaunieši secināja, ka latgaliešu valodai, kā svešvalodai, nav lielas vērtības. Vērtība ir tikai tad, kad vecāki runā ar saviem bērniem, kad tā ir dzimtā valoda un nododas nākamajām paaudzēm, tomēr, ja tās pareizrakstību nemācīt, tā arī izzudīs, kā lībiešu, jo latgalieši tikai pievienos izloksni latviešu vārdiem, latgaliskos tos, jo nezinās (jau nezina), kā pareizi jārunā un jāraksta latgaliski.

Diskusijās projekta dalībnieki vienojās, ka uz latgaliešiem, kā uz etnisku grupu Latvijā nav diskriminācijas, ir tikai atsevišķi gadījumi, par kuriem, bieži vien, ir atbildīgi paši latgalieši:

Kristīne:

No projekta guvu daudz lielāku drosmi runāt latgalīšu valodā, un tiešām saprotu, ka latgalieši ir daudz draudzīgāki un atklātāki, nekā citi latvieši. Ieguvu pieredzi kā rakstīt projektu, un kā to īstenot. Saprotu, ka daudz negatīva nāk tieši no mūsu puses, pašiem jāizturas savādāk un citi pret mums izturēsies savādāk.

Laura-Laura:

Es paplašināju informācijas loku Latgales vēstures ziņā, iepazinu vienotu darbu komandā un sapratu, ka esmu Latgales patriots.

Sandra-Kaktuss:

Es projekta laikā iemācījos daudzus jaunus/vecus latgaliešu vārdus, kuri laika gaitā bija izzuduši no vairākuma latgaliešu ikdienas valodas, gribu mēģināt ievest tos atpakaļ apritē, vismaz savā runā.

Renāte:

Es vairāk izprotu sevi kā latgalieti un sajūtu, ka varu mēģināt kaut-ko mainīt, lai neizzustu latgaliešu valoda.

Šajos 2200 km jaunieši ieguva neaptverama lieluma informāciju, kura paliks katra bagāžā un sirdī. Pat visu grūti izstāstīt, tik daudz iespaidu, pieredzes, jaunu zināšanu un jaunas attieksmes uz lietām, tāpēc “Lietussargs” aicina visus:

“Saglabāt latgaliešu kultūru var tikai paši latgalieši. Runājiet latgaliski savā starpā, mājās, skolās, pašvaldībās, rakstiet īsziņas un e-pastus, un galvenais – māciet saviem bērniem lepoties ar mūsu kultūru, nesakiet viņiem, ka latgaliskums traucēs dzīvē, tas tā nav! Lietussargam latgaliskums tikai palīdz, apvieno un dot spēku! Esiet latgalieši!”

coloring.cool