Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Otrdiena, 2020. gada 20. oktobris
Leonīda, Leonīds
Ludza
Cloudy
3°C
 
A A A

Eksperti: Latvijā nelicenzēts saturs kļuvis par godīgas konkurences šķērsli

TV satura nelegala iegusanaPēc aptuvenām aplēsēm, Latvijā 100 000 līdz pat 200 000 jeb gandrīz katra ceturtā mājsaimniecība, iespējams, pat neapzināti izmanto pirātisko TV operatoru vai daļēji nelegālus pakalpojumus. Tas grauj godīgas konkurences vidi, un Latvijā veidojas neregulēta nelegālās un pelēkās komercdarbības zona, kas ietekmē arī iedzīvotāju informatīvās telpas saturu, kā arī veicina sabiedrības šķelšanos.

1. oktobrī Iekšlietu ministrijas (IeM) Nozares politikas direktors Dmitrijs Trofimovs, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Ivars Zviedrs, Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis un SIA Lattelecom Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis informēja par pirātisku jeb nelegālu TV pakalpojumu pieejamību Latvijā. Kā ziņots, š.g. pavasarī pēc diskusijas Saeimas Cilvēktiesību komisijā un iekšlietu ministra ierosinājuma IeM izveidoja darba grupu, kur strādāja valsts atbildīgās iestāžu, nozares eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Darba grupa ierosina strādāt pie tiesību aktu pilnveides, kas veicinātu nelegālās uzņēmējdarbības komersantus reģistrēt savu nodarbošanos. Tas ļautu Valsts policijai un regulējošām institūcijām (NEPLP un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija) strādāt ātrāk un efektīvāk, tādējādi nepieļaujot tirgus kropļošanu, un nodrošinātu vienādus spēles noteikumus visiem tirgus dalībniekiem. Eksperti ir vienisprātis: lai to nodrošinātu, ir jāpilnveido normatīvie akti atbilstoši tehnoloģiskajai attīstībai, jāveicina autortiesību turētāju līdzdalība un ieinteresētība jautājuma risināšanā un jāstiprina NEPLP un citu iestāžu kapacitātes, lai tā varētu pilnvērtīgi, ne tikai teorētiski nodarboties ar nozares regulēšanu.

Toms Meisītis norāda, ka nesakārtotu televīzijas tirgu šobrīd uztver kā industrijas problēmu. Taču tas skar arī plašākas sabiedrības intereses, kā valstī notiek informācijas izplatīšana un patērēšana, gan valsts iekasētajos nodokļos. „Pēc aptuvenām aplēsēm, nelegālu pakalpojumu izplatība katru gadu liedz valstij iekasēt, iespējams, vismaz 2,5 miljonus eiro pievienotās vērtības nodokļu maksājumu, nerunājot par darbaspēka vai uzņēmuma ienākuma nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem” lēš Meisītis. „Visiem tirgus dalībniekiem ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem, kas demonstrē sociālo atbildību klientu un valsts priekšā. Turklāt tam jānotiek nevis kampaņveidīgi, atbilstoši politiskajai situācijai, bet gan regulāri un plānoti.”

Ivars Zviedris atgādināja: „Ir jāvērtē arī drošības aspekts. Uz reģistrētajiem TV operatoriem ir attiecināms must carry princips, kas paredz pienākumu translēt visu sabiedriskās televīzijas kanālus, savukārt nelegālie TV operatori to nenodrošina. Un šādu pakalpojumu lietotāji, visticamāk, dzīvo informatīvajā telpā, kas neveicina nacionālām interesēm atbilstošu informatīvo telpu. Piemēram, pēc neoficiālajiem datiem Daugavpilī vien 5000 dzīvo Latvijas informatīvajai telpai alternatīvā vidē.”

Dmitrijs Trofimovs un Edmunds Beļskis uzsver, ka nekādā gadījumā, nevar notikt vēršanās pret pakalpojumu gala lietotājiem, bet gan starpniekiem, kas nelegāli pārdod nelicenzētu saturu. Lai arī Latvijas sabiedrības autortiesību pārkāpumus neuztver kā zādzību, tas mainīsies līdz ar tirgus sakārtošanu, kā tas noticis, piemēram, ar nelicenzētas datorprogrammas izmantošanu komerciāliem nolūkiem.

Visbeidzot, eksperti uzsver, ka arī nākamajai Saeimai jāsaglabā politiskā griba turpināt iesākto, strādājot pie tiesību aktu papildinājumiem, kā arī atbalstot starpdisciplināru sadarbību starp valsts, biznesa un NVO struktūrām.

„Šī darba grupa ir paraugs tam, cik efektīvi valsts var sadarboties ar privāto un nevalstisko sektoru. Izsakām cerību, ka darbs tiks veikts operatīvos termiņos un tiks piedāvāti konstruktīvi priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidei,” norāda Beļskis.

Fona informācijai:

Ir četri galvenie audiovizuālā satura nelikumīgas izplatīšanas veidi:

  1. Straumēšana (streaming) jeb IP TV (interneta mājas lapās piedāvājot iespēju piekļūt audiovizuālajam saturam reālā laikā straumēšanas režīmā).
  2. Satelītoperatoru viedkaršu nelegāla koplietošana (card sharing), kad ar signāla uztvērēja un dekodera starpniecību tiek piedāvāts uztvert un dekodēt satelīttelevīzijas aizsargātus kanālus, izmantojot satelīttelevīzijas satura nelegālas dekodēšanas serverus, kas izvietoti  internetā.
  3. Dekodēšanas karšu izplatīšana
  4. Neatļauta lokāla kabeļtelevīzijas tīkla izbūvēšana, nodrošinot audiovizuālu saturu daudzdzīvokļu mājas vai vairāku māju iedzīvotājiem.

Nelegalais TV tirgus Latvija 01.10

Papildu informācijai:

Līga Bite

Lattelecom Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu vadītāja

Tālruņi: 67055740, 29109944

[email protected]

coloring.cool