Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Otrdiena, 2020. gada 20. oktobris
Leonīda, Leonīds
Ludza
Cloudy
5°C
 
A A A

Darba likuma grozījumi mazina administratīvo slogu darba devējiem

Pēc četru gadu intensīva darba pie Darba likuma grozījumiem, LDDK sadarbībā ar LBAS ir panākusi būtiskus atvieglojumus darba devējiem un darbiniekiem. Izmaiņas mazinās darba devēju administratīvo slogu darba uzsākšanas kārtībai, darba samaksas aprēķiniem, mācību atvaļinājumam, kā arī kolektīvo līgumu slēgšanai. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirms trešā lasījuma izslēdza no likumprojekta normu, kura paredzēja darba devējam pienākumu nodrošināt darba līguma kopijas pieejamību struktūrvienībā, kurā darbinieks tiek nodarbināts.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: “Ekonomikas lejupslīde nesīs jaunus ierosinājumus no abām sociālo partneru pusēm, lai mūsu vieta Doing Business reitingā celtos uz augšu un investoriem kļūs pievilcīgāks arī Latvijas darba tirgus un tiktu radītas jaunas darba vietas. Svarīgi, ka lai no cik atšķirīgām pozīcijām darba devēju un arodbiedrību pārstāvji raugās, pēc četru gadu kopdarba mēs spējām vienoties un rast pusēm pieņemamus risinājumus sociālā dialoga ietvaros.”

Turpmāk būs jāstrādā pie priekšlikumiem par kuriem neizdevās vienoties laikā, kad tirgū valdīja liels darbaspēka trūkums un darba devēji daudzos jautājumos, tai skaitā par pieņemšanu un atlaišanu no darba bija pielaidīgāki un darba attiecībās nebija vairs tik prasīgi.

Mazinās ēnu ekonomiku

Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, grozījumi paredz precizēt normu par darba līguma noslēgšanu, nosakot, ka darba līgums jānoslēdz rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Un konstatējot situāciju, kurā darba devējs nenodrošina darba līgumu rakstveidā un darbinieks nevar pierādīt darba attiecības, tad kontrolējošās iestādes pieņems, ka viņam ir nolīgts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga. Izejot no tā spēkā stāsies soda sankcijas.

Lai novērstu situāciju, kad negodprātīgi darbinieki, kas ir izdarījuši pārkāpumus, turpina veikt darbu un darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu, tiek pagarināts likumā paredzētais termiņš līdz divpadsmit mēnešiem no pārkāpuma izdarīšanas dienas, kad darba devējs var uzteikt darba līgumu.

Palielinās darba devēju aizsardzību pret negodīgiem darbiniekiem

Lai risinātu problēmu, kas saistīta ar negodprātīgiem darbiniekiem, kas ilgstoši neveic darbu pārejošas darbnespējas dēļ, tiek izdarīti grozījumi vairākos pantos, kas paredz darba devējam tiesības uzteikt darba līgumu. Šie grozījumi neskar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

Pēdējo pāris gadu laikā diezgan regulāri darba devēji sūdzējās par gadījumiem, kad darbinieki izmantoja atvaļinājumus bez darba samaksas saglabāšanas un devās peļņas nolūkos ārpus Latvijas. Pēc atgriešanās darbinieks ieradās pie darba devēja un lūdz piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas, nenoliedzami viņam arī pienācās. Šādā gadījumā darba devējs ir zaudētāja lomā – darbinieks nav veicis darbu, bet vēlas saņemt garantijas. Lai izvairītos no šādas negodīgas prakses, ir veikti grozījumi – atvaļinājuma laiks bez darba samaksas saglabāšanas, kas ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā, netiks turpmāk skaitīts tajā laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Samazinās darba devēju administratīvo slogu un izmaksas

Turpmāk darba devējam pienākums informēt NVA par atlaižamo darbinieku skaitu un profesiju būs tikai tad, kad darba tiesiskās attiecības 30 dienu laikā tiks izbeigtas ar vismaz trīs darbiniekiem. Šie grozījumi atvieglos darbinieku skaita samazināšanas procedūras, lai sekmīgāk koordinētu darbinieku atgriešanos darba tirgū.

Darba devējam par darbinieka nosūtīšanu uz Latviju būs jāinformē tikai viena iestāde – Valsts darba inspekcija (VDI), nevis Valsts robežsardze un VDI.

Lai samazinātu slogu darba devējiem, turpmāk, darba devējs piešķirot mācību atvaļinājumu, izvērtēs savu situāciju un varēs piešķirt mācību atvaļinājumu ar darba samaksas saglabāšanu vai bez.

Uzlabos darba tiesiskās attiecības – darba līgumi un koplīgumi

Būtiskākie grozījumi paredz, ka tiks atvieglota koplīgumu apstiprināšanas procedūra un iespēja nodarbināt personas, kas iegūst profesionālo vai augstāko izglītību. Jaunie grozījumi paredz, ka vienu mēnesi pēc darba līguma grozījumiem izmaksā iepriekšējo darba samaksu, nevis vidējo izpeļņu, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga – vidējo izpeļņu, kas būtiski samazina darba devēju izmaksas gadījumā, ja tiek grozīts darba līgums.

Lai veicinātu darba koplīgumu nozarē vai teritorijā (ģenerālvienošanās) noslēgšanu apjomu, grozījumi paredz, ka turpmāk, ne tikai gadījumos, kad darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 50% darbinieku, bet arī gadījumā, kad tie veic vairāk kā 60% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu darba apjoma valstī, ģenerālvienošanās būs saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attieksies uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Palielinot noslēgto ģenerālvienošanās skaitu, tiktu izlīdzinātas sociālo garantiju atšķirības nozares ietvaros, kas nereti šobrīd ir sastopamas.

Uzziņai:

Grozījumi par labu darba devējiem:

  • 1) turpmāk darba devējam par darbinieka nosūtīšanu uz Latviju būs jāinformē tikai viena iestāde – VDI, nevis Valsts robežsardze un VDI;
  • 2) atvieglo koplīgumu apstiprināšanas procedūru, paredzot, ka turpmāk gadījumos, kad koplīgums ir noslēgts starp darba devēju un arodbiedrību, kas pārstāv vismaz 50% uzņēmumā nodarbināto darbinieku, darbinieku kopsapulces (konferences) sasaukšana koplīguma apstiprināšanai nav nepieciešama.
  • 3) Lai atvieglotu darba devējiem iespēju nodarbināt personas, kas iegūst profesionālo vai augstāko izglītību, tiek papildināts 44.pants, paredzot to, ka ar šīm personām darba devējam ir tiesības noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku pie nosacījuma, ka veicamais darbs ir saistīts ar sagatavošanos darbībai noteiktā profesijā vai studiju virzienā.
  • 4) Precizēts DL 98.pants, kurš šobrīd paredz, ka gadījumos, kad, turpinot darba attiecības atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem, samazinās vidējā izpeļņa, darba devējam pienākums izmaksāt darbiniekam iepriekšējo vidējo izpeļņu vienu mēnesi pēc darba līguma grozīšanas dienas. Grozījumi paredz noteikt, ka darbiniekam vienu mēnesi pēc darba līguma grozījumiem izmaksā iepriekšējo darba samaksu, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga – vidējo izpeļņu. Līdz šim ar šīs normas piemērošanu bija problēmas, jo bija jārēķina vidējā izpeļņa;
  • 5) Lai risinātu problēmu, kas saistīta ar negodprātīgiem darbiniekiem, kas ilgstoši neveic darbu pārejošas darbnespējas dēļ, tiek izdarīti grozījumi vairākos pantos. Grozījumi paredz, ka turpmāk gadījumā, kad darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laika periodā neskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu.
  • 6) DL šobrīd paredz darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz likuma 101.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5.punkta noteikumiem, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Praksē nereti ir gadījumi, kad pārkāpumus dažādu iemeslu dēļ atklāj vēlāk. Lai novērstu situāciju, kad negodprātīgi darbinieki, kas ir izdarījuši pārkāpumus, turpina veikt darbu un darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu, tiek pagarināts likumā paredzētais termiņš līdz divpadsmit mēnešiem.
  • 7) Lai atvieglotu darbinieku skaita samazināšanas procedūru, likums tiek precizēts DL 104.pants. Turpmāk darba devējam pienākums informēt NVA par atlaižamo darbinieku skaitu un profesiju būs tikai tad, kad darba tiesiskās attiecības 30 dienu laikā tiks izbeigtas ar vismaz trīs darbiniekiem.
  • 8) izdarīti grozījumi DL 152.pantā. Turklāt likuma grozījumi šajā pantā paredz to, ka atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā, laiks netiks turpmāk skaitīts tajā laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šādi grozījumi ir nepieciešami tādēļ, ka pēdējo pāris gadu laikā diezgan regulāri darba devēji sūdzas par gadījumiem, kad darbinieki izmanto atvaļinājumus bez darba samaksas saglabāšanas un dodas peļņas nolūkos ārpus Latvijas. Pēc atgriešanās darbinieks ierodas pie darba devēja un lūdz piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas, nenoliedzami šobrīd viņam pienākas. Šādā gadījumā darba devējs ir zaudētāja lomā – darbinieks nav veicis darbu, bet vēlas saņemt garantijas.
  • 9) Grozījumi DL 157.pantā ir nepieciešami, lai samazinātu slogu darba devējam, turpmāk paredzot, ka darba devējs, piešķirot mācību atvaļinājumu, izvērtē savu situāciju un piešķir atvaļinājumu ar darba samaksas saglabāšanu vai bez.
  • 10) Lai veicinātu darba koplīgumu nozarē vai teritorijā (ģenerālvienošanās) noslēgšanu, tiek papildināts likuma 18.pants. Grozījumi paredz, ka turpmāk, ne tikai gadījumos, kad darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 50% darbinieku, bet arī gadījumā, kad tie veic vairāk kā 60% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu darba apjoma valstī, ģenerālvienošanās būs saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attieksies uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Palielinot noslēgto ģenerālvienošanās skaitu, tiktu izlīdzinātas sociālo garantiju atšķirības nozares ietvaros, kas nereti šobrīd ir sastopamas.

Grozījumi par labu darbiniekiem:

  • 1) Lai samazinātu to gadījumu skaitu, kad masu medijos tiek ievietoti darba sludinājumi, kas satur informāciju tikai par pretendentam izvirzāmajām prasībām, neliels veicamā darba vai pienākumu apraksts un tālruņa vai faksa numurs vai e – pasta adrese, likuma grozījumi paredz, ka turpmāk sludinājumā obligāti ir jābūt norādītam darba devējam vai personai, kas darba devēja uzdevumā veic pretendentu piemērotības novērtēšanu un atlasi, vārds un uzvārds vai firma. Tādējādi vieglāk būs pārbaudīt tās sūdzības, kas saistītas ar cilvēktirdzniecību.
  • 2) Lai nodrošinātu personas iespējas aizsargāt savas aizskartās tiesības efektīvāk, tiek izdarīti grozījumi DL 34.pantā, pagarinot termiņu prasības celšanai tiesā par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, dibinot darba tiesiskās attiecībās, no viena līdz trim mēnešiem.
  • 3) Lai nodrošinātu efektīvāku darbinieka tiesību aizsardzību, tiek precizēta 60.panta trešā daļa, kas noteica nesamērīgi īsu termiņu prasības tiesā iesniegšanai. Termiņš prasības iesniegšanai tiek pagarināts no viena mēneša līdz trim. Līdzīgs grozījums tiek izdarīts arī DL 95.pantā.
  • 4) Pēdējo gadu laikā darbiniekiem aizvien biežāk dažādās iestādēs (piemēram, bankās) ir nepieciešams iesniegt izziņas par viņa darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu, darba tiesisko attiecību ilgumu un profesiju. Tādēļ tiek izdarīti grozījumi 64.pantā, precizējot izziņā ietveramo informāciju.
  • 5) Lai saskaņotu DL 66. un 131.pantā lietotos terminus ar darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos minētajiem terminiem, tiek izdarīti atbilstoši grozījumi likumā. Turklāt DL 66.pants paredz darba devēja pienākumu noteikt piemaksu darbiniekam, kas veic darbu, kas saistīts ar īpašu risku. Tāpat tiek paredzēts, ka darba devējs šādas piemaksas apmēru varēs noteikt ne tikai darba koplīgumā vai darba līgumā, bet arī darba kārtības noteikumos vai ar rīkojumu.
  • 6) Lai darbiniekam būtu izpratne, par to, kā veidojas viņa saņemamā darba samaksa, šobrīd DL 71.pants paredz darba devēja pienākumu, izmaksājot darba samaksu, izsniegt rakstveidā sagatavotu darba samaksas aprēķinu. Tomēr praksē šie darba devēja sagatavotie aprēķini nereti neatspoguļo to, par ko un cik lielā apmērā darbiniekam ir samaksāts, līdz ar to tas veicina konfliktsituāciju rašanos starp abām pusēm. Lai radītu mazāk pārpratumu, likuma grozījumi precizē to, kāda informācija turpmāk ir obligāti ietverama darba samaksas aprēķinā.
  • 7) Lai noteiktu papildus garantijas vecākiem, kuriem ir bērni invalīdi, tiek precizēts likuma 108.pants un 151.pants.
  • 8) Lai nerastos atšķirīga pieeja normu piemērošanā, tiek precizēts DL 134.pants, kas turpmāk noteiks, ka darbinieka, kuram noteikts nepilns darba laiks, nodarbināšana virs šī nolīgtā laika ir pieļaujama tikai abām pusēm rakstiski par to vienojoties.
  • 9) Lai samazinātu nereģistrētās nodarbinātības līmeni un veicinātu pareizu darba laika uzskaiti, tiek precizēta 137.panta pirmā daļa, nosakot darba devēja pienākumu uzskaitīt visas darbinieka nostrādātas stundas gan kopumā, gan atsevišķi norādot virsstundas, kā arī nostrādātās stundas nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās.
  • 10) Lai noteiktu striktus un visām pusēm nepārprotami skaidrus summētā darba laika ieviešanas un piemērošanas gadījumus, atbilstoši tiek precizētas 140.panta prasības. Turpmāk likums paredzēs to, kādā veidā ir nosakāms summētais darba laiks, kādos gadījumos tas ir pieļaujams, summētā darba laika atskaites periodus, darba stundu skaita maksimumu pēc kārtas un atpūtas piešķiršanu.
coloring.cool