Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Trešdiena, 2020. gada 21. oktobris
Severīns, Urzula
Ludza
Cloudy
6°C
 
A A A

Centralizētajam kanalizācijas tīklam būs jāpieslēdzas

GravisLudzā jau kopš 2009. gada notiek centralizētā pilsētas kanalizācijas tīkla paplašināšana un atjaunošana (dokumentācija izstrādāta 2004. gadā). Tas notiek, realizējot Eiropas Savienības finansētos un pašvaldības līdzfinansētos projektus. Šo darbu īstenošanai tiek tērēti lieli līdzekļi. Mērķis saprotams – padarīt pilsētas iedzīvotāju dzīvi ērtāku, 21. gadsimta prasībām atbilstošu un saglabāt tīru vidi.

2009. gadā uzsāktie būvdarbi jau sen pabeigti. Kanalizācijas tīkls paplašināts par 4352 metriem (Latgales, Raiņa, Sporta, Jelgavas, Saules, Kempa, Mazā Ezerkrasta, Tālavijas ielas posmi, kanalizācijas tīkls atjaunots 677 metru garumā (Skolas, Raiņa, Miglinieku ielas posmi). Tomēr, kā informēja SIA „Ludzas apsaimniekotājs” inženieris Ēriks Gutāns, pašlaik tikai ap 30 % iedzīvotāju ir izmantojuši iespēju pieslēgties centralizētajai kanalizācijai. Tas ir ļoti zems rādītājs.

Nesen pabeigtajā kanalizācijas tīklu paplašināšanas projektā, kur kanalizācijas sistēma izbūvēta Līču un Peldu ielā, situācija labāka. Te centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieslēgušies ap 70% iedzīvotāju.

Kāpēc  iedzīvotāji neizmanto piedāvāto iespēju?

Ēriks Gutāns to skaidro, pirmkārt, ar zemo maksātspēju. Lai pieslēgtos centralizētajam tīklam, nepieciešami līdzekļi—no dažiem simtiem līdz pat tūkstotim eiro.  Bez tam, Iedzīvotāji ir raduši gadu desmitiem privātmājas pagalmā izmantot agrākās kanalizācijas iekārtas. Lielā daļā gadījumu tās ir nosēdbedres un nosēdakas, kur kanalizācijas ūdeņi nonāk gruntī. Tās būtu jātīra reizi dažos mēnešos. Ja šo noteikumu ievērotu, tad šāda kanalizācijas sistēma arī privātsaimniecībai būtu dārga. Diemžēl tā nenotiek: izsūknēšanas „muca” tiek pasūtīta vien reizi vai divas gadā, dažās privātmājās – vēl retāk vai vispār nemaz. Mūsdienīgas, ekoloģiskas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas iegāde un uzstādīšana savā mājā izmaksā vēl vairāk, un to spēj un ir izdarījis retais.

Tad nu nonākam pretrunā. Gribam dzīvot tīrā pilsētā, dzert tīru ūdeni, peldēties tīrā ezerā, bet savu saimniecību sakārtot nevaram.  Vai esam pārbaudījuši, kādu ūdeni dzeram no savām akām? Daži mērījumi, kas ir veikti, atklāj, ka ūdens nav kvalitatīvs. To arī ietekmē nesakārtotā kanalizācijas noplūde.

– Reāls risinājums ir viens: centralizētajai kanalizācijas sistēmai būs jāpieslēdzas. Resursi ir iztērēti, uzbūvētais lietderīgi jāizmanto.  Tas padara dzīvi ērtāku un pilsētvidi – tīrāku. Mēs izmantojam ES līdzekļus. Tāpēc ir jāievēro arī izvirzītās prasības. Agrāk vai vēlāk kanalizācijas tīklam būs jāpieslēdzas.  Atnāciet uz „Ludzas apsaimniekotāju”, konsultējieties ar mani vai Kārli Mičuli, mēs paskaidrosim, kāda ir noteiktā kārtība. Līgumu par kanalizācijas ierīkošanu mājās var slēgt ne tikai ar LA, bet ar jebkuru licencētu firmu, – stāsta Ē. Gutāns.

Kanalizācijas sistēma būs arī citur pilsētā

2018.–2020. gadā tiks realizēts jauns projekts par kanalizācijas ierīkošanu. Plānotās ielas un ielu posmi: Krāslavas šķērsiela, Kuļņeva, Klusā, Kalna, Ķiršu, Lejas, L. Paegles, Ziedu, Latgales, Pureņu, Soikāna, Miglinieka, Stroda, Puškina, L. Ezerkrasta, Tālavijas, Lauku šķ., Niedru, Pļavu, Zaļā, Dunakļu. Tie kopā ir vairāk nekā 10 km kanalizācijas tīklu. ES līdzfinansējums sasniegs līdz 80% no projekta izmaksām. LA vāc parakstus no iedzīvotājiem, kas apliecina, ka viņi ir gatavi pieslēgties centralizētajam kanalizācijas tīklam.

Pēc dažiem gadiem šī pilsētas sistēma būs sakārtota. Vajadzīga vien iedzīvotāju līdzdalība.

Vanda Žulina

coloring.cool