Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Otrdiena, 2020. gada 27. oktobris
Lilita, Irita, Ita
Ludza
Cloudy
12°C
 
A A A

Atceroties 1941. gadu

Relsy1940. gada 17. jūnija rītā Padomju Savienības karaspēks pārgāja Latvijas robežu, ludzānieši saprata, ka padomju karaspēka ienākšana iezīmē radikālas izmaiņas pastāvošajā iekārtā…
1941. gada 13. jūnija pievakarē Ludzas stacijā ieradās lopu vagonu ešeloni, kopskaitā 14. un 14. jūnija rītausmā Ludzā, tāpat kā visā Latvijā, sākās masveida aresti.
Deportācija notika saskaņā ar 1941. gada 21. janvārī parakstīto t.s. I. Serova instrukciju „Par pretpadomju elementu deportācijas procedūru Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.” Minētās instrukcijas pirmais teikums skan: „Pretpadomju elementu deportācija ir uzdevums ar lielu politisku nozīmi.” Šis dokuments izvērsti reglamentēja deportācijas kārtību, konvoja nodrošināšanu, iekraušanos (kā teikts tekstā) kārtību vagonos, deportējamās personas atšķiršanu no ģimenes utt.
Par deportācijas norisi liecina cilvēku atmiņas, piemēram, no bijušās ludzānietes M.Vaineres atmiņām: „1941. gada 13. jūnijā skolā man bija izlaidums. Mani pavadīja viens puika, ļoti mīli noskūpstīja uz vaiga, tas bija ap plkst. 24.00, bet plkst. 5.00 no rīta pēc mums atnāca… Mūs izsūtīja kā politiski nelabvēlīgus. Tēvu uzreiz stacijā no mums nošķīra, un viņš nokļuva Vjatlagas nometnē. Mūs – māti, mani, māsu un brāli izsūtīja uz Krasnojarskas apgabalu.”
Un šādu cilvēku atmiņu ir ļoti daudz, bet scenārijs viens un tas pats – cilvēkus izrāva no gultām pa vienam vai veselām ģimenēm, nošķirot vīrus no sievām, tēvus no bērniem, dzina vai veda ar mašīnām un sagrūda vagonos. Viņus aizveda nezināmā tālē, no kurienes vēlāk retais atgriezīsies mājās. Bet visiem tika dots vienāds vārds „pretpadomju elementi”, kuros ietilpa
1) visi bijušie pretpadomju partiju, organizāciju un grupu biedri: trockisti, labējie, eseri, meņševiki, sociāldemokrāti, anarhisti u. c.;
2) visi bijušo nacionālistisko, šovinistisko, pretpadomju partiju biedri, nacionālisti, kristīgie demokrāti, studentu korporāciju, nacionālās gvardes u. c. biedri;
3) bijušie policisti, kriminālpolicijas, politpārvaldes un cietumu virsnieki;
4) bijušie armijas virsnieki un kara tiesu locekļi;
5) personas, kas izslēgtas no komunistiskās partijas un komjaunatnes par dažādiem pārkāpumiem pret partiju;
6) visi bēgļi, politiskie emigranti, imigranti, repatrianti un kontrabandisti;
7) visi ārvalstu pilsoņi, ārzemju firmu pārstāvji, ārvalstu iestāžu darbinieki, bijušie ārvalstu pilsoņi, ārzemju sūtniecību, firmu, tirdzniecības kompāniju darbinieki;
8) personas, kas uztur personiskus kontaktus vai sarakstās ar ārvalstīm, vēstniecībām un konsultantiem, filatēlistiem;
9) bijušie ministriju departamentu darbinieki;
10) reliģisko kopienu augstākā garīdzniecība, pareizticīgo, katoļu mācītāji,  sektanti un aktīvi reliģisko draudžu locekļi;
11) bijušie Sarkanā Krusta darbinieki;
12) bijušie dižciltīgie, muižnieki, tirgotāji, veikalnieki, baņķieri, fabriku un veikalu īpašnieki, viesnīcu un restorānu īpašnieki.
Visi saraksti tika sastādīti “ar vislielāko rūpību”, izmantojot “visus avotus, to starpā: aģentu ziņojumus, speciālās izmeklēšanas materiālus, partijas un padomju organizāciju materiālus, pilsoņu ziņojumus un liecības, kā arī citus oficiālus materiālus”.
1941. gada 14. jūnijā no Ludzas pilsētas un apriņķa tika izsūtīti 484 cilvēki – 270 vīrieši un 214 sievietes:
no Ludzas – 107,
no Kārsavas – 27,
no Zilupes – 9,
no Briģu pagasta – 7,
no Ciblas pagasta – 36,
no Istras pagasta – 14,
no Kārsavas pagasta – 35,
no Mērdzenes pagasta – 22,
no Nautrēnu pagasta – 39,
no Nirzas pagasta – 32,
no Pasienes pagasta – 41,
no Pildas pagasta – 44,
no Rundēnu pagasta – 13,
no Šķaunes pagasta – 19,
no Zvirgzdenes pagasta – 39.
Starp izsūtītajiem 33 bija ebreju tautības. Praktiski visas ģimeņu galvas nokļuva Kirovas apgabala Vjatlagā, bet sievietes un bērni – Krasnojarskas apgabalā.
1941. gada 3. jūlijā Ludzā ienāca vācu karaspēks. Sākās cita, bet ne mazāk šausmīga Akcija Ludzas pilsētas vēsturē. Daudziem ebrejiem 14. jūnija deportācija bija kaut neliels, bet glābiņš. Jo daļa no izsūtītajiem pēckara laikā atgriezās mājās, bet tie, kuri palika, sagaidīja nāvi tepat. Tāda paradoksāla ir dzīve.

Ludzas Novadpētniecības muzejs

coloring.cool