LV RU EN

Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Ceturtdiena, 2021. gada 24. jūnijs
Jānis
Ludza
Intermittent clouds
24°C
 
A A A

Arheologa saknes un pētniecības objekti Latgalē

Aizvadītājā nedēļā ar dažādiem pasākumiem Latvijā un Lietuvā tika atzīmēta Baltu vienības diena. Tās ietvaros Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā tika atklāts piemineklis par godu karalim Mindaugam un karalienei Martai, savukārt Ciblas vidusskolā notika grāmatas „Ķīšukalns. Ludza pirms Ludzas” atklāšana, kurā viesojās pats autors – arheologs, vēstures zinātņu doktors, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Juris Urtāns.
Radio raidījumam „Pi myusim Latgolā” Juris Urtāns nekautrēdamies parādīja savas latgaliešu valodas prasmes, tomēr atklāja, ka viņš pats dzimis Madonas pusē, bet viņa senči nāk no dažādām Latgales vietām – Ludzas, Kārsavas, Mērdzenes u.c. Izrādās, ka grāmata „Ķīšukalns. Ludza pirms Ludzas” nav tikai Ķīšukalpna pilskalna pētījumu rezultāts, bet arī kā veltījums Jura Urtāna vectēvam, kuru autors pats nav saticis.
Taujāts sīkāk pastāstīt par savu jaunāko grāmatu, Juris Urtāns, saglabājot intrigu, saka, ka tur jau neesot ko stāstīt, ir jāņem un jālasa pašiem. Tomēr, arheologs pastāstīja, ka Ciblas pusē esošais Ķīšukalns izvēlēts par pētāmo objektu, pamatojoties uz teoriju, ka senākā apdzīvotā vieta Ludzas apkaimē, tomēr nav tagadējais Ludzas pilskalns, kur arheoloģiskie izrakumi tika veikti pagājušajā vasarā. Juris Urtāns apstiprina, ka Ludzas apkaimē pilskalnu ir samērā daudz, bet to datējumi ir atšķirīgi.
Runājot par Latviju kopumā, Juris Urtāns atzīst, ka Latvija ir pilskalnu zeme, un tieši Latgalē arheoloģisko pilskalnu ir vairāk nekā citos Latvijas reģionos. Izrādās, ka pats Juris Urtāns ir atklājis 14 pilskalnus, tomēr viņš pats pieticīgi atzīst, ka tas nav tikai viņa viena nopelns. Liela nozīme pilskalnu atrašanā ir tieši vietējai folklorai, jo dažādu objektu meklēšanā palīdz nostāsti par dažādu vietu vēsturi.
Tāpat Juris Urtāns uzsver, ka arheologa darbs nemaz nav tik romantisks kā tiek aprakstīts literatūrā vai parādīts filmās. Lielāko daļu laika, kas pavadīts veicot pētījumus par arheoloģiskajiem objektiem neaizņem darbs izrakumos, bet gan dažādu aprakstu veidošana. Arī Jura Urtāna tēvs bijis arheologs, tāpēc lielu daļu savas bērnības viņš pavadījis izrakumu vietās, vērojot darbībā savu tēvu.
Vairāk par arheologu Juri Urtānu un viņa darbību, klausies 26. septembra raidījumā „Pi myusim Latgolā”, sekojot zemāk norādītajām saitēm:

http://www.pimyusimlatgola.lv/pi-myusim-latgola/
http://www.lakuga.lv/2015/09/25/klausis-pi-myusim-latgola-i-pa-dobys-stygom-pi-myusim-latgola-3/

Klausies producentu grupas „Lietišķā Latgale” veidoto raidījumu „Pi myusim Latgolā” katru nedēļu.
“Kuļturys skreine – Pi myusim Latgolā”:
radio “Ef-Ei” – ceturtdienās plkst. 18.30 (atkārtojums piektdienās plkst. 12.30),
“Latgales Radio” – ceturtdienās plkst. 18.05 (atkārtojums piektdienās plkst. 11.05).

“Vārojom, vaicojom i viertejom – Pi myusim Latgolā”:
“Divu Krastu radio” – piektdienās plkst. 15.30 (atkārtojums pirmdienās plkst. 10.30),
“Latgales Radio” – piektdienās plkst. 16.30 (atkārtojums sestdienās plkst. 11.00).

“Eimom gostūs – Pi myusim Latgolā”:
radio “Ef-Ei” – sestdienās plkst. 16.00 (atkārtojums svētdienās plkst. 18.00),
“Latgales Radio” – sestdienās plkst. 14.00 (atkārtojums svētdienās plkst. 11.00).

Visus raidījumus jebkurā laikā var noklausīties internetā pimyusimlatgola.lv, lakuga.lv, latgale.lv.

Informāciju sagatavoja:
Producentu grupa “Lietišķā Latgale”
Kontaktinformācija:
Renāte Lazdiņa
Tālr.: 26672107
E-pasts: [email protected]
http://www.draugiem.lv/pimyusimlatgola
https://www.facebook.com/LietiskaLatgale
www.pimyusimlatgola.lv

coloring.cool