LV RU EN

Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Pirmdiena, 2021. gada 17. maijs
Umberts, Herberts, Dailis
Ludza
Cloudy
20°C
 
A A A

ADVENTS

Adventa laiks ir no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem līdz 24.decembrim. Vārds „advents” cēlies no latīņu vārda „adventus” un nozīmē atnākšana. Adventa laika simbols ir vainags ar 4 svecēm – katrai nedēļai viena svece.

ADVENTA VAINAGA VĒSTURE

Wichern_Adventskranz_originated_from_Germany1833.gadā Hamburgā evaņģēliskās baznīcas garīdznieks Jānis Henriks Vicherns nodibināja tā saukto „Skābo māju” – patversmi pabērniem un grūti audzināmiem pusaudžiem. Viņa mērķis bija tos ievest „apsolītajā zemē”, kur valda kārtība, mīlestība un savstarpēja uzticība. Uzsākot Adventa laiku 1833. gadā, mācītājs kopā ar bāreņiem un pusaudžiem izpušķoja koka krustu ar egļu zariem un 23 svecītēm, jo tik garš ir Adventa laiks. Tas bija pirmais adventa vainaga priekštecis Vācijā. Tāši simboliskā tradīcija sāka savu garo ceļojumu pa dažādām Eiropas un aizjūras zemēm. 23 raibas sveces ar laiku aizvietoja ar 4 baltām un 19 sarkanām svecēm. Baltās sveces bija domātas svētdienām – prieka un augšāmcelšanās dienām. Tāpat pamazām pušķoto koka krustu aizvietoja ar egļu zaru vītu vainagu, ko rotā 4 sveces.

ZIEMASSVĒTKU HIMNA

3db9da301ed81818.gada decembrī, dažas dienas pirms Ziemassvētkiem, nelielā Austrijas ciemā Oberndorfā pie Zalcburgas draudzes mācītājs Jozefs Mors vēlā vakara stundā cauri sniegputenim devās pie kādas sasirgušas sievietes. Tad, kad pēc vairākām stundām viņš pa šo ceļu devās mājās, putenis bija norimis. Balts sniegs klāja zemi, debesīs mirdzēja zvaigznes, nakts klusums bija līdzīgs burvībai… Mācītāja domās radās kaut kas līdzīgs dzejolim: klusa nakts, svēta nakts, visi dus…

Mājās radās viss dzejolis. Netālu dzīvoja mācītāja draugs- skolotājs un baznīcas ērģelnieks – Francis Ksavers Grūbers. Nākamajā rītā mācītājs devās pie viņa un ierosināja dzejolim sacerēt mūziku. Baznīcas ērģeles bija sabojājušās un meistars varēja ierasties tikai pēc svētkiem. Baznīcas koris dažos mēģinājumos apguva jauno dziesmu. Draudze zināja, ka svētku dievkalpojums būs bez ērģeļu pavadījuma un ērģelnieks visu misi spēlēja vijoli. Un tad cilvēki izdzirdēja jauno melodiju. Katru dziesmas pantu vispirms J.Mors nodziedāja solo, pēc tam to izpildīja baznīcas kori. Draudze lūdz jauno dziesmu atkārtot vēl un vēl. Pēc svētkiem ērģeļu meistars jauno dziesmu aizveda uz Zalcburgu. Drīz vien Austrijas imperators pavēlēja to dziedāt katros Ziemassvētkos visā valstī. Tā sākās Ziemassvētku himnas „Klusa nakts, svēta nakts” triumfa gaita pa visu pasauli. Abiem autoriem viņu dzimtajā ciematā ir uzcelts piemineklis.

 Latviešu valodā to pirmo reizi pārtulkoja Kārlis Jūlijs Veirihs un publicēja 1859.gadā izdevuma „Dziesmu vainags” pirmajā burtnīcā. Latviešu oficiālajā baznīcas dziesmu grāmatā „Klusa nakts, svēta nakts” pirmo reizi ievietota 1902.gadā „Kurzemes dziesmu grāmatā”.

Dona-Gelsinger_00044ZIEMASSVĒTKU EGLĪTE

Kā baznīcas telpu rotājums tā pirmo reizi parādījās Vācijā 17.gadsimtā. Vācijas pilsoņu mājās eglīte bija jau 19.gs. sākumā un caur muižām 19.gs vidū jau atceļoja arī uz Latviju. Kā tradīcija eglītes rotāšana visā Latvijā ienāca 20.gs 20.gados.

KĀ RADIES ZIEMASSVĒTKU VECĪTIS

Katrā zemē viņam ir savs vārds un īpaši gatavošanās pasākumi. Par Ziemassvētku vecīša prototipu tiek saukts Svētais Nikolass (Krievijā – Nikolajs) jeb Mirras bīskaps. Viņš piedzima vairāk nekā pirms 1700 gadiem turīgā ģimenē kā vienīgais bērns, un jau 17 gadu vecumā tika iesvētīts mūka kārtā. Viduslaikos klīda daudz nostāstu par Nikolasa labajiem darbiem, viņu uzskatīja gan par bērnu, gan jūrnieku aizstāvi Dažādās valstīs Svētā Nikolasa izskatu aprakstīja dažādi. Visbiežāk viņš raksturots kā pavecāks vīrs, tērpies garā, sarkanā mētelī, kā jau bīskapam pieklājas. Anglijā runāja, ka bīskaps, ģērbies garā, pelēkā mētelī, Ziemassvētku vakarā ierodas jāšus uz ēzelīša un dāvanas atstāj zeķēs, kas sakārtas ap pavardu vai kamīna dzegu.

userT24Dh5ZIEMASSVĒTKU ROTĀJUMI

No senseniem laikiem Ziemassvētkos ar vasarā vāktiem, kaltētiem augiem un ziediem tikušas rotātas telpas. Ne tikai skaistumam, bet arī lai atvairītu ļauno un piesaistītu senču spēku. Kamēr kāds puzuris tavā istabā kustas, nekas ļauns nevar notikt! Zvaigznītes, sniegpārsliņas, saulīšu konstrukcijas rotājumu centrā ir krusts, bet krustā savienojas dievišķais un cilvēciskais, debesis un zeme, garīgais un materiālais. Apaļajās bumbās no niedrēm un salmiem, labības, ziediem tiek koncentrēts saules un zemes apaļums. Aplis un bumba ir veiksmes, pilnības, auglības un izdošanās simbols. To akcentē arī Ziemassvētku ēdieni, ar ko rotā svētku galdu.

Īsts brīnums un meistardarbs ir lukturīši, puzuri. Tie akcentē debesu un zemes savienojumu. Trijstūris ar galotni uz augšu nes debesu garīgo un dievišķo enerģiju, trijstūris ar galotni uz leju – materiālo, pasaulīgo, cilvēcisko enerģiju. Abu savienojumā tiek iezīmēts, kā debesu enerģija nolaižas uz zemi, garīgā bagātība līdzsvarojas ar materiālo, dievišķais savienojas ar cilvēcisko.

Lai Ziemassvētku gaidīšanas burvīgā gaisotne valda mūsu sirdīs un mājās!

Materiālu publicēšanai sagatavoja Vija Tabūne, izmantojot E.Puķītes grāmatu „Ziemassvētku laikā”

 

Noslēdzies konkurss “Neparasts skats uz dzimto pilsētu”

coloring.cool