Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Trešdiena, 2020. gada 28. oktobris
Ninona, Ņina, Antoņina, Oksana
Ludza
Cloudy
12°C
 
A A A

4. jūnijā Ludzas Lielajā sinagogā – klezmermūzikas koncerts

Trīs gadus darbojas Biedrība ARAYN, kas reģistrēta Rēzeknes novada Griškānu pagastā. Biedrība nodarbojas un tradicionālās ebreju mūzikas izzināšanu, apgūšanu un popularizēšanu. Šai biedrībai ir muzikālā nodaļa “Rēzeknes klezmeri”, kurā muzicē Vitālijs Čačis – trombons, Kristaps Višs – ģitāra, Mārtiņš Arbidāns – ksilofons, Jevģēnijs Skritņiks – akordeons.

Ludzāniešiem grupa ir jau nedaudz pazīstama, jo 20. maijā Muzeju naktī “Rēzeknes klezmeri” jau uzstājās Ludzas Lielajā sinagogā.

Biedrība šopavasar ir saņēmusi finansējumu projektam Ebreju kultūras popularizēšana Latgalē. Tā ir Latgales reģiona attīstības aģentūras izstrādāta un īstenota reģionāla Kultūras programma, ko finansē Valsts kultūrkapitāla fonds  un a/s „Latvijas valsts meži”. Līdzfinansējumu piešķir arī Rēzeknes Kultūras un tūrisma cents.

Pateicoties šim atbalstam, Latgalē notiks vairāki kvalitatīvi pasākumi, kuros tiks atskaņota tradicionālā ebreju mūzika. Koncerti publikai tiks piedāvāti bez maksas.

Projekta Ebreju kultūras popularizēšana Latgalē galvenais mērķis – organizēt kvalitatīvus pasākumus ar ebreju tradicionālās mūzikas atskaņošanu un piedāvāt to plašākai publikai par velti. Trīs koncerti notiks Daugavpilī, Preiļos un Ludzā.

Viens no koncertiem – 4. jūnijā plkst. 13:00 Ludzas Lielajā Sinagogā.

Tajā uzstāsies tradicionālās ebreju mūzikas grupa no Helsinkiem “Freilach mit kneidlach” un  “Rēzeknes klezmeri”.

Biedrības “ARAYN” priekšsēdētājs Vitālijs Čačis stāsta: – Mēs sniegsim kopīgos koncertus, lai sadraudzētos ar kaimiņiem un piedāvājot tos plašākai auditorijai, kurus interesē ebreju kultūra un kultūras dzīve Latgalē. Biedrība “ARAYN” 2015.-2016. gadā organizēja 3 koncertus Zaļajā sinagogā Rēzeknē, kur tika pieaicināti mūziķi un izveidoti kopkoncerti. Klezmera mūzikas koncerti bija pieprasīti un deva iespēju plašai publikai novērtēt klezmera mūzikas kolorītu, kas dod stimulu turpināt nodarboties ar klezmera mūzikas restaurēšanu un koncertu organizēšanu.

Īsumā – par klezmermūziku

Vārds ”Klezmers” nāk no ebreju valodas un ir kombinācija vārdiem kli(instruments) un zemer(radīt mūziku). Klezmeru (Klezmorims – mūzikas instruments) mūzika ir Austrumeiropas ebreju tradicionālā tautas mūzika , kuras pirmsākumi ir meklējami mūsu ēras sākumā. Vēsturiski klezmermūzika attīstījās teritorijās, sākot ar Melno jūru līdz pat Baltijas jūrai, neizslēdzot Latgali. Te pirmie ebreji apmetās 17. gs. vidū, atvedot līdzi arī šo mūzikas žanru. Kaut gan šobrīd Rēzeknē ebreju īpatsvars nepārsniedz pat 1% , 18. un 19.gs. tas svārstījās no 70 līdz 75% . Emīls Melngailis, kurš 20. gs. sākumā Latgalē un Lietuvā vāca ebreju melodijas un dziesmas, apstiprina, ka ebreju mūziku šeit zināja visi.

Pašreiz klezmermūzikas dzīvās tradīcijas ir zudušas tautas mūzikas jomā, bet kļūst populāras Eiropā un Amerikā , piemēram Vācijā katru gadu tiek rīkots Veimāras klezmermūzikas festivāls, kurā ir piedalījušies arī ”Rēzeknes klezmeri” .

19. gs. beigās un 20. gs.sākumā ebreju imigranti šo mūzikas stilu izplatīja ASV , kur tas asimilējās ar džezu . Taču 21. gs. daudzi mūziķi lielāku uzmanību pievērš oriģinālajam ”pirmsdžeza” repertuāram, un tādējādi mūsdienās klezmeru mūzikas stilā ir vērojamas lielākas variācijas.

Sagatavoja

Ērika Bondarenko,

Ludzas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

coloring.cool