Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Otrdiena, 2020. gada 29. septembris
Mihails, Miķelis, Mikus, Miks, Miģelis
Ludza
Intermittent clouds
16°C
 
A A A

25. marts – komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

25. marts Latvijā ir sēru diena, kad pieminam 1949. gada deportācijas upurus.  Lai gan sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu šogad piemiņas pasākumi visā Latvijā, tostarp arī Ludzā, ir atcelti, pieminēt represijās cietušos var arī individuāli, noliekot ziedus pie piemiņas akmens, kas uzstādīts Ludzas dzelzceļa stacijā, vietā, uz kurieni no 1949. gada  24.- 26. martam intensīvi smagajās mašīnās tika vesti cilvēki no tuvākas un tālākas apkaimes.

Ar klusuma brīdi šodien tika godināti izsūtījumā mirušie un visi, kas cietuši padomju perioda represijās. 

Foto: Domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs, Izpilddirektors Sergejs Jakovļevs.

1949. gada marta deportācijās, kuras tika slepeni sauktas par operāciju “Krasta banga”, tika izsūtīti vairāk nekā 90 000 Baltijas valstu iedzīvotāju, gandrīz puse no viņiem – 42125 bija no Latvijas. Šī bija plašākā deportācijas akcija,  kad Latvijas iedzīvotāji izsūtīti uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem, taču ne tuvu ne vienīgā, kuru staļiniskais režīms vērsa pret tiem, kurus uzskatīja par sev potenciāli bīstamiem.

Kopumā 1949. gada  martā no Ludzas pilsētas un apriņķa tika izsūtīti 629 cilvēki. No Ludzas tika izsūtīti 37 cilvēki, no Kārsavas- 13, no Briģu pagasta- 11, no Ciblas pagasta- 30, no Istras pagasta- 20, no Kārsavas pagasta- 148, no Mērdzenes pagasta- 173, no Nirzas pagasta-82, no Pasienes pagasta- 9, no Pildas pagasta-35, no Rundēnu pagasta- 18, no Šķaunes pagasta- 37, no Zvirgzdenes pagasta-58, ziņo Ludzas Novadpētniecības muzejs.

 

Informāciju sagatavoja Jana Dukaļska, sabiedrisko attiecību speciāliste

 

coloring.cool