LV RU EN

Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Otrdiena, 2017. gada 24. janvāris
Krišs, Eglons, Ksenija
Ludza
Rain and snow
1°C
 

Ludzas Invalīdu biedrība

Biedrības mērķi

  • Veicināt invalīdu integrāciju sabiedrībā: invalīdu sociālo, sadzīves, sporta un kultūras vajadzību apmierināšanu.
  • Aizstāvēt intereses, piedaloties likumu un citu normatīvo aktu izstrādes darbā.
  • Sekmēt invalīdu nodarbinātību un uzņēmējdarbību, invalīdu izglītošanu.

Galvenās aktivitātes

Ekskursiju, pieredzes apmaiņas braucienu organizēšana;

Ziemassvētku, Lieldienu un citu pasākumu organizēšana;

Piedalīšanās Eiropas struktūrfondu projektu konkursos un to īstenošana.

 

Rekvizīti

Ludzas Invalīdu biedrība

Reģ. Nr. 40008101700

Jur. adrese: Stacijas 57-39, Ludza, LV-5701

Fakt. adrese: Raiņa 16, Ludza, LV-5701

A/S GE Money Bank

LV86BATR0051J01941700

 

Ludzas Invalīdu biedrības statūti

 

MAŠĪNADĪŠANA – iespēja sapņus īstenot dzīvē

2014. gada 7. jūlijs

Masinadisana_1Daudzi cilvēki brīvo laiku velta rokdarbiem, nereti sapņodami, kā šo nodarbi pārvērst naudas pelnīšanas veidā. Ja darbs sakrīt ar vaļasprieku – tā ir ideāla darbošanās formula. Protams, ir problemātiski atrast pircējus un organizēt ražošanu lielos apjomos, kad rodas šāda nepieciešamība. Bet ir arī priekšrocības: meditācija ar galarezultātu un pievienoto vērtību, savs darba grafiks, iespēja radīt autordarbu un nopelnīt, ieceri īstenot dzīvē…

Ludzas Invalīdu biedrība nolēma sekmēt šo sapni, rīkojot praktiskas apmācības. Projekta „Darbs ir dzīve” ietvaros Ludzā tika organizēts individuālās apmācības kurss mašīnadīšanā bez priekšzināšanām. Apmācībām pieteicās tikai sievietes. Nodarbības noritēja 2 mēnešus – šā gada maijā un jūnijā. Tās vadīja Ludzas Invalīdu biedrības valdes priekšsēdētāja Ilona Seņkova, kas pati 11 gadus strādājusi par adītāju.

Masinadisana_2Apmācību grafiks bija ļoti elastīgs – nodarbību laiks tika individuāli saskaņots ar katru kursanti. Mašīnadīšana notika Ludzas novada pašvaldības telpās uz Ludzas Invalīdu biedrībai piederošām adīšanas mašīnām. 10 daiļā dzimuma pārstāves no Ludzas apguva adāmmašīnas uzbūvi un kopšanu, darbu ar augšējo un apakšējo adatnīcu, materiālmācību, džempera konstruēšanu un adīšanu, ketelēšanas paņēmienus. Apmācību procesa nodrošināšanai tika iegādāta dzija, nepieciešamie instrumenti un apkopes līdzekļi.

Kursantes atzina apmācības par ļoti noderīgām un labprāt turpinātu mācīties mašīnadīšanu tālāk. Kursa dalībnieces apliecināja, ka apguva prasmes, kas viņām noderēs gan mājās, gan darbā.

Novēlēsim čaklajām rokdarbniecēm likt lietā jaunapgūtās iemaņas un pilnveidot tās, kā arī īstenot sapņus dzīvē!

WisL_projekta_logo WisL_novada_gerbonis WisL_LIb_logo

Apmācību kurss mašīnadīšanā tika organizēts Ludzas Invalīdu biedrība projekta Nr. 2012.EEZ/PP/1/MEC/012 „Darbs ir dzīve” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, Latvijas Valsts un Ludzas novada pašvaldība.

Svetlana Rimša,

projekta vadītāja

 

Mācāmies sociālo uzņēmējdarbību

15.04.2014.

Nākotnes biznesa modelis jeb sociālā uzņēmējdarbība

Sociālā uzņēmējdarbība ir aizraujoša un iedvesmojoša 21. gadsimta biznesa tendence, kas pašlaik aizvien vairāk attīstās pasaulē. Tās būtība ir veicināt pozitīvas sociālās pārmaiņas cilvēku dzīvēs. Tepat, Ludzā, to var apliecināt SIA „SinaVita” darbinieki un Ludzas Invalīdu biedrības locekļi. Par to pārliecinājās arī apmācību kursa „Sociālā uzņēmuma veidošana, darbība un vadība” dalībnieki.

Kas?

Apmācības norisinājās Ludzā projekta „Darbs ir dzīve” ietvaros no šā gada janvāra līdz aprīlim. Mācības notika dienas un vakara grupās, lai arī strādājošiem būtu iespēja piedalīties. Katrā grupā – pa 20 kursantiem no Ludzas, Ciblas, Rēzeknes un Kārsavas novada. Diemžēl līdz kursa beigām un apliecību saņemšanai visi apmācāmie vis netika. Vienam tēmas izrādījās par sarežģītām, cits saprata, ka būs jāpiepūlas un jāstrādā, kāds nesagaidīja cerēto stipendiju…

Par ko?

Apmācību mērķis ir veicināt izpratni par sociālo uzņēmumu darbības un vadības pamatprincipiem, mudināt kursantus kļūt par pašnodarbinātiem.

Tradicionālā izpratnē uzņēmējdarbība nozīmē preču un pakalpojumu piedāvāšanu, izplatīšanu un pārdošanu. Sociālā uzņēmējdarbība būtībā nodarbojas ar to pašu, vienīgi tā sniedz arī tiešu ieguldījumu sabiedrības labā. Sociālā uzņēmuma peļņa netiek sadalīta starp īpašniekiem, bet gan ieguldīta sabiedrībai sociāli nozīmīgu problēmu risināšanā. Būtiski ir tas, ka sociālā uzņēmuma darbībā bieži vien tiek iesaistītas sociāli neaizsargātas sabiedrības grupas – cilvēki ar īpašām vajadzībām, jaunās māmiņas, bezdarbnieki pirmspensijas vecumā utt.

Kursanti izzināja sociālā uzņēmuma izveidošanas tiesiskos aspektus, mācījās izstrādāt biznesa plānu, apguva produkcijas tirdzniecības organizēšanas un pārdošanas pamatus. Notika praktiskas nodarbības finanšu vadībā un kolokviji.

Kā?

Apmācību kursa „Sociālā uzņēmuma veidošana, darbība un vadība” programmu izstrādāja un nodarbības vadīja SIA „Latgales mācību centrs” mācībspēki. Latgalē šādas apmācības tika organizētas pirmoreiz. Pēc kursantu domām programmā bija par daudz teorijas. Pasniedzēji ņēma vērā kursantu vēlmes un mācību programmu koriģēja – iekļāva vairāk praktisku nodarbību.

Uzzinot par „SinaVita” darbību un citiem sociālās uzņēmējdarbības piemēriem, vairāki apmācāmie izteica vēlmi apgūt iemaņas mašīnadīšanā.

Kāpēc?

Kādēļ sociālo uzņēmējdarbību ir svarīgi attīstīt? Latgalē sociālās problēmas ir vienas no aktuālākajām – bezdarbs, nepietiek līdzekļu pārtikas iegādei un komunālo pakalpojumu apmaksai, mazas pensijas un tā tālāk. Ikviens Latvijas iedzīvotājs zina, ka valsts nevar nodrošināt visas viņa vajadzības. Tādēļ ir jāsāk domāt sociāli atbildīgāk, kas ir viens no sociālās uzņēmējdarbības pamatelementiem.

SU māca būt atbildīgam ne tikai par sevi, savu ģimeni, līdzcilvēkiem, bet arī par sabiedrību, kurā dzīvo.

Kas tālāk?

Ņemot vērā kursantu vēlmes un izvērtējot iespējas, Ludzas Invalīdu biedrība nolēma projekta ietvaros organizēt arī 20 akadēmisko stundu individuālo apmācību kursu mašīnadīšanā 10 personām. Norises laiks: 2014. gada maijs – jūnijs.

Pieteikties mašīnadīšanas kursiem varat zvanot pa tālruni 27804838 vai rakstot uz e-pastu adg@inbox.lv līdz 2014. gada 30. aprīlim. Apmācāmo skaits -10 kursanti.

WisL_projekta_logo WisL_novada_gerbonis WisL_LIb_logo

Apmācības organizētas Ludzas Invalīdu biedrības projekta Nr. 2012.EEZ/PP/1/MEC/012 „Darbs ir dzīve” (Work is Life) ietvaros, ko īsteno Ludzas Invalīdu biedrība. Kopējais projekta budžets ir 36 270 EUR.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Latvijas valsts, līdzfinansē Ludzas novada pašvaldība.

Svetlana Rimša,

projekta vadītāja

DSC_0324 DSC_0326 DSC_0329 DSC_0331 DSC_0337

Svetlanas Rimšas foto

 

Sociālā uzņēmējdarbība – veids kā risināt sociālās problēmas (+ video)

2014. gada 18. marts

DSC_0339Ar Ludzas Invalīdu biedrības iniciatīvu Ludzā izveidots un nu jau divus gadus darbojas sociālais uzņēmums “SinaVita”, kurš galvenokārt ada zeķes deju kolektīviem. Taču interesi par iespēju nodibināt šāda veida uzņēmumu pauduši arī citi Ludzas iedzīvotāji.

Uzņēmumā “SinaVita” strādā divi cilvēki no Invalīdu biedrības. Ludzas Invalīdu biedrības vadītāja Ilona Senkova atbildīga par uzņēmuma dokumentu lietām, bet galvenā zeķu adītāja ir Rita Buceniece. Viņa, uzsākot strādāt uzņēmumā, bija bezdarbniece un mājās audzināja bērniņu. Šobrīd darbu atradusi vietējā veikalā, bet adīšanu sieviete pārtraukt nevēlas.

“Man patīk šis darbs. Tas man nomierina nervus. Pirmkārt, kad uzadu to darbu, sašuju, izgludinu – es redzu to gala rezultātu, es redzu savu darbu. Nevis, ka tu sēdi veikalā un skaiti kaut kādu naudu, un gala rezultātā neko neredzi. Lielākais prieks ir tas, ka cilvēks pasaka paldies par šo zeķīti,” teic Rita.DSC_0338

Lai izveidotu sociālo uzņēmumu, nav bijis viegli. Informācija tika meklēta internetā, savukārt valsts iestādēs strādājošajiem ierēdņiem arī šobrīd vēl nav īsti izpratnes par šādu uzņēmējdarbības formu.

Šogad LIb īstenojamā projekta „Darbs ir dzīve” ietvaros organizētas apmācības par sociālā uzņēmuma veidošanu, darbību un vadību. 8. martā apmācību kursa studentiem kolokviju vadīja ekonomikas doktore Laura Dobele, kas par sociālās uzņēmējdarbības iespējām Latvijā rakstījusi promocijas darbu. Viņasprāt, sociālajam uzņēmumiem ir nākotne, un jo īpaši laukos. Valstiskā līmenī ir jābūt skaidram par šāda uzņēmuma konkrētiem kritērijiem un iespējamiem atbalsta mehānismiem. Diemžēl Latvijā šobrīd nav nekāda atbalsta sociālajai uzņēmējdarbībai.

Taču Ludzā aizvadītās sociālajai uzņēmējdarbībai veltītās nodarbības apmeklētāji pauda lielu interesi par iespēju šādu uzņēmumu izveidot. “Sākumā tas viss likās kaut kas jauns un nezināms, bet iedziļinoties šajā jautājumā, man radusies nākotnes vīzija. Varētu, piemēram, palīdzēt cilvēkiem, piedāvājot atpūtas iespējas – mums ir sava daba, Latgale skaista, kur mēs varētu izmantot mālus, sāli dažādas atpūtas pie ezera, melnās pirtis, liepziedu tējiņas,” stāsta ludzāniete Ilona Kuzņecova.

WisL_projekta_logo WisL_novada_gerbonis WisL_LIb_logo

Apmācību kursu „Sociālā uzņēmuma veidošana, darbība un vadība” organizēja Ludzas Invalīdu biedrība projekta Nr. 2012.EEZ/PP/1/MEC/012 „Darbs ir dzīve” ietvaros.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, Latvijas Valsts un Ludzas novada pašvaldība

TV sižets Sociālā uzņēmējdarbība – veids kā risināt sociālās problēmas

DSC_0320 DSC_0322

Svetlanas Rimšas foto

 

17.01.2014. (papildināts 28.01.2014.)

Aicinām apgūt sociālo uzņēmējdarbību

Logo_LIb_projektamBezmaksas apmācību kursos „Sociālā uzņēmuma veidošana, darbība un vadība” piedāvājam apgūt šādas tēmas:

– Sociālā uzņēmuma izveidošana;

– Tiesiskie aspekti;

– Sociālie uzņēmumi un LR nodokļi;

– Mārketinga vadība sociālajos uzņēmumos;

– Produkcijas tirdzniecības organizēšana un pārdošana;

– Finanšu vadība;

– Organizācijas vadība;

– Personāla vadība sociālajos uzņēmumos;

– Biznesa plāna izstrāde.

Pēc pilna mācību kursa apguves dalībniekiem tiks izsniegtas apliecības par programmas apguvi.

Kursi norisināsies 2 reizes nedēļā no 2014. gada 6. februāra līdz 16. aprīlim Ludzā, P. Miglinīka ielā 34 (Ludzas 2. vidusskolas telpās). Nodarbības notiks 2 grupās dažādos laikos. Vienai grupai nodarbības notiks no plkst. 9:00 līdz 12:00, otrai grupai – no plkst. 17:30 līdz 20:30.

Dalībai apmācību kursā var pieteikties Ludzas, Kārsavas, Ciblas un Zilupes novadu iedzīvotāji. Pieteikumus dalībai un kontaktinformāciju lūgums atsūtīt uz e-pastu: adg@inbox.lv līdz 2014. gada 5. februārim. Vairāk informācijas pa tālruni 27804838.

Tradicionāli ar vārdu “uzņēmējdarbība” saprot preču un pakalpojumu piedāvāšanu, izplatīšanu un pārdošanu. Bet kas ir sociālā uzņēmējdarbība (SUD) un kāpēc ir būtiski to attīstīt?

Par SUD pasaulē daudz un aktīvi sāka runāt pēc tam, kad 2006. gadā Nobela Miera prēmiju saņēma Bangladešas ekonomists Mohammads Junus un viņa izveidotā Grameen Bank, kas kopš 1983. g. izsniedz mikrokredītus trūcīgiem iedzīvotājiem un nopelnīto naudu investē tālākā organizācijas attīstībā. Septiņi M. Junus (Yunus, 2009) definētie sociālā uzņēmuma (SU) darbības pamatprincipi ir:

– SU mērķis ir nevis peļņas maksimizēšana, bet cīņa pret kādu sabiedrību apdraudošu problēmu;

– SU jāspēj sevi nodrošināt pašam, nevis jādzīvo no ziedojumiem;

– investori atgūst naudu, ko tie sākotnēji ieguldījuši, tomēr nekādas dividendes netiek izsniegtas;

– kad sākuma investīcijas ir atmaksātas, peļņa paliek pašā uzņēmumā, lai tas varētu augt;

– tam jāstrādā ar pēc iespējas mazāku kaitējumu videi;

– darbinieki saņem tādu algu, kādu tirgū par konkrētu darbu maksā, bet darba apstākļi ir labāki;

– SU darbinieki strādā ar prieku.

Apmācību kursu „Sociālā uzņēmuma veidošana, darbība un vadība” organizē Ludzas Invalīdu biedrība projekta Nr. 2012.EEZ/PP/1/MEC/012 „Darbs ir dzīve” ietvaros.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, Latvijas Valsts un Ludzas novada pašvaldība.

 

12.12.2013.

Darbs ir dzīve –

tik filozofiski ir nosaukts Ludzas Invalīdu biedrības projekts, ar kuru plašāka sabiedrība tika iepazīstināta pagājušajā nedēļā. Projekta vadītāja Svetlana Rimša pastāstīja par tā būtību.

Tātad; projekta mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, māmiņām, kas audzina bērnus. Kāpēc tieši viņiem?

Tāpēc, ka tieši šo sociālo grupu pārstāvjiem ir visgrūtāk atrast darbu.

Vai projekta rezultātā tiks izveidotas jaunas darba vietas?

Diemžēl, nē! Bet, iespējams, ka rezultātā kāds no projekta dalībniekiem izveidos sociālo uzņēmumu, jo tieši par to darbības organizēšanu notiks apmācības kurss, pieredzes apmaiņas braucieni, diskusija Latgales reģionālajā televīzijā, izdots buklets.

IMG_1810Atklāšanas pasākumā, izmantojot LLU lektores Lāsmas Dobeles prezentāciju, klātesošajiem tika izskaidrots, ko īsti pasaulē saprot ar jēdzienu sociālais uzņēmums. Vienkārši sakot, sociālais uzņēmums apvieno sevī gan labdarību, gan uzņēmējdarbību. Tas dod iespēju cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās, nevar atrast darbu, nevis lūgt palīdzību no citiem, bet nopelnīt pašiem.

Šādi uzņēmumi veiksmīgi darbojas daudzās pasaules valstīs. Lūk, daži piemēri no plašās pasaules.

Londonā 1991. gadā atrasta iespēj reāli palīdzēt bezpajumtniekiem. Vienu no avīzēm ļauts izplatīt tikai bezpajumtnierkiem. Pirmos eksemplārus viņi saņem bez maksas, bet pārējos jau pērk paši. Avīzi viņi nopērk par 1. 25 mārciņām, bet pārdod dārgāk: par 2, 50 mārciņām. Katru nedēļu šai akcijai pievienojas ap 100 jaunu dalībnieku.

Bangladešā izveidota banka, kas kreditē trūcīgos iedzīvotājus, lai viņi varētu uzsākt mājražošanu vai kā citādi varētu nopelnīt. Bankas nelabprāt aizdod trūcīgiem cilvēkiem, bet izrādās, ka šai bankā tiek atdoti 98% kredītu.

Tādi piemēri ir arī Latvijā. Piemēram, ziedot.lv kiosks, kurā pārdod adījumus, tamborējumus un citus rokdarbus, ko izgatavojuši sociālo māju iemītnieki, cilvēki ar invaliditāti. Tādā veidā rokdarbnieki saņem samaksu par darbu, bet peļņa nonāk labdarībā.

Izrādās, ka līdzīgas aktivitātes ir bijušas arī Ludzā. 2012. gada aprīļa beigās tika izveidots sociālais uzņēmums SinaVita. Tas tapa Ludzas Invalīdu biedrības iepriekšējā projekta rezultātā. Toreiz biedrība iegādājās 4 adāmmašīnas un apmācīja 45 cilvēkus. Līdz pat šim laikam darbu turpina Natālija Ļagušnika, kura izpilda pasūtījumus un var jums izadīt gan cimdus, gan zeķes, gan jaku vai kleitu. Šajā gadā, kad notika Dziesmu un deju svētki, pasūtījumu bija īpaši daudz. Tādos gadījumos Natālija darbā iesaista arī citas adītājas. Protams, šajā gadījumā reālu darbu sev atradis viens cilvēks — maz. Tomēr, cerams, vēl citām sievietēm iegūtās zināšanas noder sadzīvē.

IMG_1811Pašlaik iesāktais projekts Darbs ir dzīve paredz arī pieredzes apmaiņas braucienu uz sociālo uzņēmumu Islandē, valstī, kas ir pašlaik LIB sadarbības partneri.

Cik daudziem cilvēkiem šis projekts palīdzēs uzsākt uzņēmējdarbību, pašiem atrast iespēju nopelnīt, izrauties no mājas četrām sienām, rādīs laiks (projekts noslēdzas 2015. gada maijā). Šie jautājumi nebūt nav vienkārši, bet ir vērts vismaz mēģināt ko darīt.

90% no projekta summas ir Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas Nevalstisko organizāciju projektu programmas, 10% — Ludzas novada pašvaldības līdzfinansējums.

Ja jūs esat ieinteresējušies par šo iniciatīvu, varbūt ir vērts iesaistīties Ludzas Invalīdu biedrības darbā. Mērķauditorija — visu četru bijušā Ludzas rajona novadu iedzīvotāji.

Vanda Žulina,

reģionālā laikraksta “Ludzas Zeme” žurnāliste

18.12.2013.

Ludzas Invalīdu biedrības un Sociālā dienesta pārstāvji vizītē Sebežā

2013.03.12 3022013.gada 3.decembrī Ludzas invalīdu biedrības pārstāvji kopā ar Ludzas novada Sociālā dienesta vadītāju piedalījās invalīdu dienai veltītā pasākumā Sebežā, Krievijā. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi: abu pušu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem, Ludzas invalīdu biedrības un Sebežas rajona invalīdu biedrības aktivitātes, sadarbības iespējas. Pēc oficiālās tikšanās bija iespēja noskatīties Starptautiskai invalīdu dienai veltīto pasākumu, kurā uzstājās cilvēki ar īpašām vajadzībām un vietējie mākslinieki. Līdz sirds dziļumiem aizkustināja cilvēku ar īpašām vajadzībām priekšnesumi – pilnīgi neredzīgs vīrietis, bez pārvietošanās iespējām, ratiņkrēslā, lasīja garo poēmu, sieviete ar pārvietošanas grūtībām ļoti skaisti dziedāja dziesmu par mammu u.c. Pasākuma norises vietā tika izvietota arī meistaru – invalīdu mākslas darbu izstāde – izstrādājumi no koka, papīra, dažādi adījumi.

 

11.11.2013.

LIb īsteno projektu sociālās uzņēmējdarbības jomā

Logo_LIb_projektamBiedrība „Ludzas Invalīdu biedrība” (LIb) uzsākusi īstenot projektu „Darbs ir dzīve” (Nr. 2012.EEZ/PP/1/MEC/012), kuru atbalstīja Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009-2014.g. perioda Programma „NVO fonds”, līdzfinansē Ludzas novada pašvaldība. Projekta īstenošana notiek no 2013. gada 1. novembra un turpināsies līdz 2015. gada 30. aprīlim. Šo projektu LIb īstenos sadarbībā ar ārzemju partneri – Islandes Invalīdu organizācijas Örtækni darbnīcu, ar kuru jau noslēgts partnerības līgums.

Projekta „Darbs ir dzīve” mērķis ir sekmēt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Austrumlatgalē, veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju sabiedrisko iekļaušanu un labklājības izaugsmi.

Projekta „Darbs ir dzīve” ietvaros paredzētas vairākas aktivitātes. Centrālais pasākums ir apmācības, kurās 40 dalībnieki apgūs sociālo uzņēmumu vadības pamatprincipus. Informācija par iespējām piedalīties apmācībās tiks izplatīta Ludzas, Ciblas, Kārsavas un Zilupes pašvaldību mājas lapās un bezmaksas informatīvajos izdevumos, kā arī reģionālajā laikrakstā „Ludzas Zeme” un slīdošās reklāmas veidā Latgales Reģionālajā televīzijā. Vēl LIb paredzējusi izveidot savu mājas lapu, gūt pieredzi pie ārzemju partneriem, sadarbībā ar LRT veidot televīzijas sižetus, organizēt reģionālo diskusiju „Sociālā uzņēmējdarbība Latgalē – būt vai nebūt?”.

Projekta atklāšanas pasākums notiks šā gada 6. decembrī plkst. 12:00 viesnīcā „Ludza”.

Projektu „Darbs ir dzīve” (Nr. 2012.EEZ/PP/1/MEC/012) finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

09.04.2013.

LM plāno palielināt valsts atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti

No 2014.gada 1.janvāra Labklājības ministrija plāno palielināt valsts atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Iecerēts palielināt gan kopšanas pabalstu pieaugušajiem, gan valsts sniegto atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

2014.gadā par 50 latiem mēnesī plānots palielināt pabalsta apmēru cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešama kopšana. Plānots, ka pabalsts no esošajiem 100 latiem pieaugs līdz 150 latiem mēnesī.

Pabalstu iecerēts palielināt, lai to pielīdzinātu bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēram. Tas nozīmē, ka cilvēkam ar ļoti smagu invaliditāti, kuram nepieciešama nepārtraukta īpaša kopšana, sasniedzot 18 gadu vecumu, valsts atbalsts paliks līdzšinējā 150 latu apmērā ik mēnesi.

LM aprēķini liecina, ka palielināto pabalstu saņemtu 11,5 tūkstoši cilvēku. 2012.gada decembrī pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, saņēma 11 480 cilvēki.

Tāpat no 2014.gada 1.janvāra paredzēts palielināt valsts materiālo atbalstu cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Pabalsta apmēru nav plānots mainīt, bet cilvēkiem ar I grupas invaliditāti iecerēts noteikt koeficientu 1,3, savukārt ar II grupas invaliditāti – koeficientu 1,2. Cilvēkiem ar III grupas invaliditāti palielinājumu nav plānots noteikt.

Tas nozīmē, ka vispārējā gadījumā cilvēki ar I grupas invaliditāti līdzšinējo 45 latu vietā saņemtu Ls 58,50 mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti saņemtu Ls 54 mēnesī. I grupas invalīdi ar invaliditāti kopš bērnības līdzšinējo 75 latu vietā saņemtu Ls 97,50 mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti, kuri ir invalīdi kopš bērnības, saņemtu 90 latus mēnesī.

Saskaņā ar LM rīcībā esošo informāciju valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu pašlaik saņem 17,7 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti. Palielinātos pabalstus no nākamā gada plānots izmaksāt 9068 cilvēkiem ar II invaliditātes grupu un 2881 cilvēkam ar I invaliditātes grupu.

Valsts atbalsta palielināšanai cilvēkiem ar invaliditāti 2014.gadā no valsts pamatbudžeta papildus nepieciešami 10,5 miljoni latu. 2015.gadā papildus būtu vajadzīgi 12 miljoni latu, savukārt 2016.gadā – 13,7 miljoni latu.

Šādas ieceres ietvertas LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Par valsts atbalsta palielināšanu personām ar invaliditāti, kuru plāno izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 11.aprīlī. Ziņojumā ietvertie priekšlikumi ir saņēmuši atbalstu no Invalīdu lietu nacionālās padomes locekļiem.

Pēc informatīvā ziņojuma apstiprināšanas valdībā LM gatavos un līdz 2013.gada 1.jūlijam iesniegs Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par grozījumiem Noteikumos par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību un Noteikumos par pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalsta apmēru, kā arī pabalsta apmēra pārskatīšanas kārtību.

Ar informatīvo ziņojumu Par valsts atbalsta palielināšanu personām ar invaliditāti iespējams iepazīties LM interneta vietnē, sadaļā „Aktuāli” – „Tiesību aktu projekti”: http://www.lm.gov.lv/text/1789.

valsts_atbalsts_inval

Informāciju sagatavoja:

Zane Brīvmane, LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste,

67021666, 26100727,  zane.brivmane@lm.gov.lv

 

04.04.2013.

Ludzas slimnīcā tiks samazināta rehabilitācijas maksa  cilvēkiem ar invaliditāti

Šā gada februārī Ludzas Invalīdu biedrības valdes priekšsēdētāja Ilona Seņkova vērsās SIA “Ludzas rajona slimnīca” ar lūgumu rast iespēju samazināt maksu par masāžu, rehabilitācijas un ūdzensdziedzniecības pakalpojumu saņemšanu Ludzas, Kārsavas, Ciblas un Zilupes novados dzīvojošajiem cilvēkiem ar invaliditāti. Sakarā ar zemiem ienākumiem un augstu dzīves dārdzību cilvēki ar īpašām vajadzībām nevar pilnībā izmantot minētos pakalpojumus.

Atbildot uz LIb priekšsēdētājas lūgumu, SIA “Ludzas rajona slimnīca” piešķirs atlaides rehabilitācijas pakalpojumiem laika posmā no 2013. gada 2. maija līdz 30. augustam.

Slimn_vestule

Slimn_cenradis

20.11.2012.

LIb iegādājās ketelēšanas mašīnu

Ludzas Invalīdu biedrība īstenoja projektu „Ketelēšanas mašīnas iegāde cilvēku ar invaliditāti pašnodarbināšanas veicināšanai”, kuru finansiāli atbalstīja VAS „Hipotēku un zemes banka” Klientu klubs „Mēs paši”. Projekta mērķis bija veicināt cilvēku ar invaliditāti pašnodarbinātību.
Šī gada maijā noslēdzās Ludzas invalīdu biedrības īstenotais projekts „Adīšanas darbnīcu izveide Ludzā un Zilupē cilvēku ar invaliditāti ekonomiskās kapacitātes celšanai/ADDA”. Projekta ietvaros tika izveidotas adīšanas darbnīcas Ludzā un Zilupē. Darbnīcām iegādātas adāmmašīnas, šujmašīnas un cits aprīkojums, uz kurām projekta dalībnieki apguva mašīnadīšanas pamatus. Uz šī projekta bāzes tika dibināts sociālais uzņēmums „SinaVita”. Projekta un sociālā uzņēmuma pamatmērķis ir dod iespēju cilvēkiem ar invaliditāti kļūt ekonomiski neatkarīgākiem, pašpelnošiem un līdz ar to celt viņu dzīves kvalitāti.  Šobrīd darbnīcās notiek darbība, biedrības biedri turpina apgūt adīšanas prasmes.
Bet kas ir ketelēšanas mašīna un kam tā bija vajadzīga?
Adījumu izstrādē ir daudz specifisku sīkumu, ko kuriem atkarīga izstrādājuma kvalitāte. Viens no tādiem ir ketelēšana. Šo sašūšanas veidu izmanto vietās, kur jāsavieno vaļējie valdziņi ar norauktajiem. Piemēram, apkakles piešūšanā un jaku aizdarēs. Ketelēšana ir smalks process, kas prasa lielu roku un acu piepūli. Lai nodrošināt adījumu kvalitāti tika iegādāta ketelēšanas mašīna, kas padara šo procesu vieglāku.
Šobrīd ketelēšanas mašīna tiek uzstādīta un pavisam drīz sāksies apmācības, kā ar to strādāt.

Ilona Seņkova,
Ludzas Invalīdu biedrības vadītāja

 

Izvērtē tehnisko palīglīdzekļu kvalitāti un pieejamību

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sociālās drošības apakškomisijas 16. oktobra sēdē tika skatīts jautājums par tehnisko palīglīdzekļu kvalitāti un pieejamību.
Sēdē tika aicināti piedalīties Labklājības ministrijas, Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra un invalīdu biedrību pārstāvji.
Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centram, Latvijas Nedzirdīgo savienībai un Latvijas Neredzīgo biedrībai valsts ir deleģējusi tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu sniegšanas funkcijas. Organizāciju pārstāvji atskaitījās par sniegtajiem pakalpojumiem un problēmām.
Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrs informēja, ka tehniskie palīglīdzekļi piešķirti 5720 personām, 6520 cilvēki ir uzņemti rindā. 73 personām tehnisko palīglīdzekļu piešķiršana atlikta, savukārt 48 nav ieradušās uz saņemšanu vai apskati pēc uzaicinājuma. Ja cilvēks neierodas pēc uzaicinājuma, viņam tiek sūtīta vēstule, pat vairākas reizes. Tādā veidā tiek tērēts laiks un nauda.
Iemesli, kāpēc cilvēki neierodas pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem ir dažādi, bet viens no iespējamiem un biežākajiem, ir tālais ceļš un dārgā degviela. Protams, tiem kuriem šie palīglīdzekli tiešām ir nepieciešami, tomēr atrod iespēju pēc tiem nokļūt..
Dārgs prieks ir elektriskie rati. Tos nevar ieplānot, bet nav tā, ka tos vispār nepirktu. 2011. gadā iegādāti 50 elektriskie rati, 2012. gadā – 35 (To jau informēja LM pārstāve).
2011. gadā un 2012. gadā piešķirtais finansējums ir vienāds. Starpība meklējama rindā. Tā vai nu pieaug vai stāv uz vietas. Ja tehniskajiem palīglīdzekļiem būtu piešķirts finansējums 2,5 miljonu apmērā, tad rindas nebūtu. 2013. gada budžetā tehniskajiem palīglīdzekļiem paredzēti aptuveni 2,6 miljoni latu. Cik no tiem tiks piešķirti „Vaivariem”? Finansējums nav konkrēti sadalīts pa pakalpojumu grupām un sniedzējiem.
Aktuāls jautājums – kā lai nodrošina pakalpojuma pieejamību iespējami tuvāk klientu dzīves vietai visā Latvijas teritorijā? Šajā sakarā Cēsu invalīdu biedrība izteica priekšlikumu, ka visas invalīdu biedrības vai Sociālie dienesti varētu uzņemties sniegt šo pakalpojumu. Latvijas Neredzīgo biedrība savukārt izteica priekšlikumu, ka būtu nepieciešams ieviest jaunu pakalpojumu neredzīgajiem, t.i. apmācīt suņus pavadoņus.
Ludzas Invalīdu biedrība izteica pretenzijas par rolatoru kvalitāti un iespējām pielāgot transportlīdzekli. Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra piedāvātie rolatori ir smagi un neērti saliekami.
Transportlīdzekļu pielāgošanas personām ar īpašām vajadzībām pakalpojums ir pieejams tikai vienā vietā – SIVA, Jūrmalā. Uzstādītajam aprīkojumam ir kāda svarīga nepilnība – ļoti neērti rādīt pagriezienus.
Ceram, ka tiks rasti risinājumi, un šī nepilnība tiks novērsta.

Ilona Seņkova,
Ludzas Invalīdu biedrības priekšsēdētāja

24.04.2012.
 
Ludzā tiks dibināts sociālais uzņēmums

Šī gada 4. aprīlī notika Ludzas Invalīdu biedrības projekta „Adīšanas darbnīcu izveide Ludzā un Zilupē cilvēku ar invaliditāti ekonomiskās kapacitātes celšanai/ADDA” noslēguma seminārs. Projektu finansēja Sorosa fonds-Latvijā, Ludzas un Zilupes novadu pašvaldības. Seminārā pulcējās projektā iesaistītie dalībnieki un apsprieda rezultātus un nākotnes plānus.
Ludzas Invalīdu biedrības projekta „Adīšanas darbnīcu izveide Ludzā un Zilupē cilvēku ar invaliditāti ekonomiskās kapacitātes celšanai/ADDA” mērķis bija uzlabot Ludzas un Zilupes cilvēku ar invaliditāti ekonomisko kapacitāti, radot jaunu iespēju celt dzīves kvalitāti. Projekts sākās pagājušā gada maijā un tā ietvaros tika iegādāts mašīnadīšanas aprīkojums un izveidotas divas adīšanas darbnīcas – Ludzā un Zilupē. Mašīnadīšanas pamatiem tika apmācīti 45 cilvēki. Notika arī uzņēmējdarbības un mārketinga pamatu apmācības un apģērbu dizaina apmācības. Pēc apmācībām cilvēki mācījās patstāvīgi un adīja dažādus izstrādājumus. Pagājušā gada nogalē, sadarbībā ar biedrību „Zinis” notika divas radošās domāšanas NE-darbnīcas „Radošums un inovācija reģionos krīzes apstākļos”. Šī gada martā notika pieredzes apmaiņas brauciens, kura ietvaros dalībnieki tikās ar sociālā uzņēmuma Ziedot.lv un Mammu pārstāvjiem. Braucienā tika precizēta sociālā uzņēmuma būtība: tā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) vai jebkura cita uzņēmējdarbības forma, kura daļu savas peļņas novirza labdarībai. Tomēr juridiskā statusa „sociālais uzņēmums” Latvijā nav, tāpēc dažreiz tā ir tikai reklāma. Pēc brauciena tika sarīkotas izstrādājumu izstādes. Kopumā tika saražoti 76 adītie izstrādājumi: džemperi, jaciņas, zeķes, svārki, lakati utt. Tika izdots buklets ar nosaukumu „Omes Rūtas gudrie jautājumi”, kurā vienkāršā formā apkopota motivējošā informācija par uzņēmējdarbības uzsākšanu un informācija par projekta aktivitātēm.
Viens no plānotiem projekta rezultātiem bija, ka cilvēki, iemācoties adīt, reģistrēs savu saimniecisko darbību jeb kļūs par pašnodarbinātām personām, bet to izdarīja tikai viens projekta dalībnieks. Par lielāko problēmu projekta dalībnieki saskata zemas produkcijas pārdošanas iespējas. Vēl tika diskutēts pat izstrādājumu izskatu un dizainu, kas varētu būt uzlabots, piesaistot māksliniekus. Rezultātā Ludzas Invalīdu biedrība nolēma dibināt sociālo uzņēmumu – SIA, uzreiz pēc semināra sparīgi ķērās pie darba un uzsāka reģistrēšanas procesu. Ludzas Invalīdu biedrības SIA plānotie uzdevumi ir piesaistīt māksliniekus ar mašīnu adīto izstrādājumu dizaina izveidei un veicināt pārdošanu. Lielais sapnis ir meklēt noietu ārzemēs, jo tur precēm, kuras tiek ražotas sociālajos uzņēmumos, ir lielāka pievienotā vērtība. Šobrīd projekta dalībnieki turpina patstāvīgi apgūt mašīnadīšanas arodu.
Kaut arī pilnīgi netika sasniegti projekta plānotie rezultāti, noslēguma semināra dalībnieki teica siltus vārdus. Kopā darbojoties projektā cilvēki ieguva vērtīgas mašīnadīšanas prasmes un nelielu cerību. Ludzas invalīdu biedrība ir apņēmības pilna turpināt šo iniciatīvu, jo tic, ka mūsu cilvēki ir spējīgi saražot tiešām labas un konkurētspējīgas preces.
Ludzas Invalīdu biedrība un personīgi biedrības valdes priekšsēdētāja Ilona Seņkova pateicas par atbalstu Ludzas novada pašvaldībai un Zilupes novada pašvaldībai, kuras ne tikai nodrošināja projekta līdzfinansējumu, bet bija pretimnākošas, risinot dažādus ar projektu saistītos jautājumu.

 

Informācija par iespējām

personām ar invaliditāti apgūt profesiju

Alsviķu Profesionālajā skolā

 

2012./2013. mācību gadā pie mums var apgūt šādas profesijas:

  • Teksta redaktora operators             3 gadi
  • pavāra palīgs                                                2 gadi
  • apavu labotājs                                              2 gadi
  • būvstrādnieks                                               3 gadi (korekcijas grupa, ar 7.klašu izglītību, ar un bez invaliditātes grupas)

Plānojam uzņemt audzēkņus ESF finansētās izglītības programmās – profesija: šuvējs vai pavārs (iepriekšējā izglītība 12.klases), mācību ilgums 1 gads.

Skola piedāvā:

  • dienesta viesnīcu
  • ēdināšanas pakalpojumus (valsts apmaksāta 3x dienā ēdināšana personām ar 1.,2.,3. grupas invaliditāti, kuri dzīvo skolas dienesta viesnīcā)
  • individuālo sociālo rehabilitāciju
  • logopēda pakalpojumus
  • psihologa pakalpojumus
  • zīmju valodas tulka pakalpojumi
  • interešu pulciņi
  • bibliotēka

Audzēkņi saņem stipendiju – valsts stipendija (līdz Ls 20.00); ESF stipendija (līdz Ls 50.00). Stipendijas apmērs atkarīgs no audzēkņa uzvedības, sekmēm.

 

Pie mums mācās arī audzēkņi ratiņkrēslos.

 

Atvērto durvju diena 2012.gada 27.aprīlī pulksten 12.00

 

Tālrunis uzziņām 64307132

mājas lapa www.alsviki.lv

Projekts „Portatīvā datora iegāde vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti Ludzas Invalīdu biedrībā”, Nr. 11-01-LL33-L413102-000001

16.03.2012.
Datortehnika nodrošina lielāku mobilitāti

Ludzas pilsētā ir reģistrēti 993 cilvēki ar invaliditāti (VSAA 2009. gada jūlija dati). Daudziem no tiem ir liegta iespēja iziet no mājām un būt sabiedrībā gan veselības stāvokļa, gan, galvenokārt, vides nepieejamības dēļ. Šie cilvēki ir pilnībā izolēti no sabiedrības, viņiem nav iespējas sazināties ar cilvēkiem arī virtuāli. Pat iegādājoties datortehniku, daļa no viņiem arī neprot to izmantot.
Izanalizējot situāciju, LIb valdei radās doma iegādāties portatīvo datoru. Ar tā palīdzību arī dot iespēju organizācijas biedriem izmantot e-pakalpojumus un paaugstināt mobilitātes efektivitātes līmeni.
Projekta realizācija dos iespēju cilvēkiem, kuriem ir liegta iespēja pilnvērtīgi būt sabiedrībā ar interneta tīmekļa palīdzību: veidot savus sociālās saskarsmes tīklus, tādā veidā meklējot draugus, attīstot komunikācijas spējas un galvenais – nejusties izmestiem no sabiedrības.
Portatīvais dators tiks izmantots Invalīdu biedrības biedru apmācībām darbam standartprogrammās (Word, Exel, LiveBruch (bezmaksas alternatīva programmai CorelDraw), Pover Point u.c.) un interneta vidē. Apmācības notiks divējādi: biedrības loceklis varēs nākt uz biedrības ofisu un mācīties strādāt ar datoru, bet, ja cilvēkam ir kustību traucējumi, viņš tiks apmācīts mājās.
Biedrības ikdienā bieži tiek rīkoti dažādi pasākumi un tāpēc rodas nepieciešamība izveidot reklāmu. Projektu ietvaros bieži vien tiek veidoti bukleti. Šos darbus daudz labāk un kvalitatīvāk iespējams veikt, izmantojot LiveBruch programmu. Tā ir grafiskā redaktora programma, kas paredz izveidot vektorzīmējumus, veidot logo, bukletus un daudzus citus grafikas elementus. Tāpēc šī projekta ietvaros iegādātā portatīvā datortehnika ļaus LIb biedriem efektīvāk darboties rīkojot biedrības pasākumus, apmeklējot seminārus, konferences un īstenot dažādu projektu aktivitātes.

Projekts tika atbalstīts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” ietvaros. Projekta kopējās publiskās izmaksas sastāda 934,67 Ls.

Paldies par svētkiem!

Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet-
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemsvētkos iet?

 

Ikdienas rutīnā, cīņā ar aukstumu, rēķiniem un slimībām, bieži vien aizmirstās, ka blakus ir citi cilvēki, kas domā par mums, atbalsta un palīdz, mūsu eņģeļi.

Ar šādiem vārdiem 26. decembrī Ludzas Invalīdu biedrība sagaidīja savus biedrus un ciemiņus kopīgā svētku pasākumā. Uz pasākumu sanāca gan Ludzas, gan Zilupes cilvēki, bija viesi no Diabētiķu biedrības un Latvijas Sarkanā Krusta Ludzas komitejas.
Ziemassvētki ir tas laiks, kad jābūt kopā, lai dalīties priekos. Lib Ziemassvētku pasākumā izskanēja daudz siltu vārdu un novēlējumu. Bija iespēja satikt cilvēkus, kuri nav redzēti ilgu lauku, parunāt par dzīvi, dalīties pieredzē un vienkārši priecāties. Skanēja skaistas dziesmas, pāri griezās lustīgajos valša ritmos un spēlēja jautras spēles. Ēšana ir viens no cilvēka pamatinstinktiem un arī patīkams process. Sēžot kopā pie bagātīgi klātā galda, tiek radīta svētku noskaņa, labestība un iegūts spēks nākamā gada pārbaudījumiem.
LIELS PALDIES sponsoriem – Zilupes novada pašvaldībai un Ludzas novada Uzņēmēju konsultatīvajai padomei, kas atbalstīja mūs šī pasākuma organizēšanā!
Laimīgu Jauno gadu! Lai Pūķis atnes nedaudz pasakas jūsu dzīvē!

 

Projekta ietvaros izveidotas adīšanas darbnīcas Ludzā un Zilupē
Šī gada maijā Ludzas Invalīdu biedrība uzsāka projekta „Adīšanas darbnīcu izveide Ludzā un Zilupē cilvēku ar invaliditāti ekonomiskās kapacitātes celšanai/ADDA” īstenošanu. Projektu finansē Sorosa fonds – Latvija (www.sfl.lv), Ludzas novada pašvaldība un Zilupes novada pašvaldība.
Projekta mērķis ir uzlabot Ludzas un Zilupes cilvēku ar invaliditāti ekonomisko kapacitāti, izveidojot jaunu iespēju celt dzīves kvalitāti. Projekta uzdevumi ir apmācīt Ludzas un Zilupes cilvēkus ar invaliditāti, ierīkot adīšanas darbnīcas, motivēt uzsākt savu uzņēmējdarbību.
Projekta ietvaros tiek izsludināta pieteikšanās apmācībām un darbībai adīšanas darbnīcās. Dalībniekiem būs iespēja iegūt zināšanas šādos apmācības kursos: mašīnadīšanas pamati, adīto izstrādājumu dizaina pamati, uzņēmējdarbības pamati un mārketinga pamati. Katras tēmas garums ir 40 stundas, dalībnieki saņems apliecināju par apmācībām.
Darbnīcu dalībniekiem būs iespēja adīt izstrādājumus un pēc tam pārdot tos izstādē-pārdošanā, kā arī piedalīties pieredzes apmaiņas seminārā un citās aktivitātēs. Projekta mērķa grupa ir Ludzas un Zilupes iedzīvotāji ar invaliditāti, tomēr uz pirmo tikšanos aicināti visi interesenti. Pirmajā tikšanās dalībnieki saņems pilnu informāciju par darbnīcu darbības principiem un noteikumiem un katrs varēs izvērtēt savas spējas un vēlmi darboties darbnīcā.
Pirmā tikšanās notiks:
Ludzā – 25. jūlijā plkst. 13:00 Pirmā Maija ielā 16 (Ludzas NVO telpās),
Zilupē – 26. jūlijā plkst. 13:00 Tautas ielā 2 (Mūzikas un Mākslas skolas telpās).
Pieteikties dalībai var līdz šī gada 22. jūlijam:
Ludzā – pa e-pastu optitana@inbox.lv vai zvanot pa mob. tel.- 29550637 (Taņa)
Zilupē – pa e-pastu agd@zilupe.lv vai zvanot pa tel.- 26354863 (Ilona)

В рамках проекта оборудованы вязальные мастерские в Лудзе и Зилупе

В мае этого года начался проект „Создание вязальных мастерских в Лудзе и Зилупе для улучшения экономического потенциала людей с инвалидностью”, сокращенно „ADDA”, который реализует Лудзенское Общество инвалидов (LIb). Проект финансирует Фонд Сороса – Латвия (www.sfl.lv), Лудзенская краевая дума и Зилупская краевая дума.
Цель проекта улучшить экономический потенциал людей с инвалидностью в Лудзе и Зилупе, создать новую возможность улучшить качество жизни. Главными задачами проекта является обучение людей с инвалидностью в Лудзе и Зилупе, создание вязальных мастерских и мотивация людей регистрировать частную предпринимательскую деятельность.
В рамках проекта объявляется набор групп в Лудзе и Зилупе. Участники групп научатся работать на вязальных машинах, получат основные знания о дизайне одежды, предпринимательстве и маркетинге. Продолжительность темы 40 часов, участники также получат документ об окончании обучения, будет возможность участвовать и в других мероприятиях. Участники групп смогут использовать мастерские и делать вязаные изделия, потом будут организованы две выставки – продажи. Целевая аудитория проекта это жители городов Лудзе и Зилупе с инвалидностью, однако, на первое собрание приглашаются все желающие. На первом собрании участники получат полную информацию о принципах и условиях участия в мастерских, и каждый сможет оценить свои возможности и желание участвовать в проекте.
Первое собрание будет проходить:
В Лудзе – 25 июля в 1300 по адресу улица Pirmā Maija 16
В Зилупе – 26 июля в 1300 по адресу улица Tautas 2
Для участия в группах необходимо заявить о себе до 22 июля:
В Лудзе – по ел.почте optitana@inbox.lv или по тел.- 29550637 (Taня)
В Зилупе – по ел.почте agd@zilupe.lv или по тел.- 26354863 (Илона)

Projekta „Ludzas Invalīdu biedrības darbības apstākļu uzlabošana un aprīkojuma iegāde” īstenošana turpinās 

2010. gada 21. oktobrī Ludzas Invalīdu biedrībā tika uzsākta projekta „Ludzas Invalīdu biedrības darbības apstākļu uzlabošana un aprīkojuma iegāde”, Nr. 10-01-LL33-L413102-000003 īstenošana. Projekts tika iesniegts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” ietvaros.
Projekta mērķis ir sekmēt cilvēku ar īpašām vajadzībām sociālo integrāciju un nodrošināt apstākļus ilgtermiņa darbības plāna īstenošanai, uzlabojot biedrības „Ludzas Invalīdu biedrība” darbības apstākļus.
Projekta aktivitātes:
– telpu vienkāršota renovācija;
– pamatlīdzekļu iegāde (mēbeļu, datorapīkojuma un elektropreču iegāde un uzstādīšana).
Sasniegtie rezultāti:
– tika renovētas Ludzas Invalīdu biedrības telpas 24,11 kv.m platībā (2 logu nomaiņa, sienu izlīdzināšana, griestu apdare, elektroinstalāciju sakārtošana, grīdas izlīdzināšana, 1 durvju nomaiņa);
– tika iegādātas un uzstādītas jaunas mēbeles (1 biroja krēsls, 1 rakstāmgalds, 2 atpūtas krēsli, 2 izvelkami konferenču galdi, 1 žurnālgalds, 1 spogulis, 1 drēbju pakaramais);
– tika iegādāts un uzstādīts elektroaprīkojums (1 televizors, 1 DVD-atskaņotājs);
– tika iegādāta un uzstādīta datoraparatūra (1 dators ar programmnodrošinājumu, 1 monitors un 1 ekrāns prezentācijām).
Projekta ilgtermiņa sagaidāmie rezultāti:
– tiks sekmēta cilvēku ar īpašām vajadzībām sociālā integrācija, viņu līdzdalība sabiedriskajos procesos;
– veicināta cilvēku ar īpašām vajadzībām rīcībspēja.
Projekta kopējās izmaksas ir 5758, 40 LVL no kurām 5182, 44 Ls sastāda publiskais finansējums un 575, 85 Ls Ludzas novada pašvaldības līdzfinansējums. Projekta īstenošanas termiņš ir no 2010. gada 21. oktobra līdz 2011. gada 15. jūlijam.

Liepājas sociālo organizāciju sadarbības tīkla komentāri par Labklājības ministrijas izstrādāto 2009.gada 15. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 1474 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” grozījumu projektu

3. Centrs, sniedzot tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu:
3.6.1izveido klientus pārstāvošo nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi;

Komentārs:
Nav pateikts, kādas funkcijas būs paredzētas NVO konsultatīvai padomei.
Pēc mūsu domām NVO varētu 1 x gadā sniegt savu skatījumu, kā tiek realizēti “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” dzīvē un dot ierosinājums, kā uzlabot situāciju.
Vēl NVO varētu piedalīties sūdzību izskatīšanā. Tādā gadījumā būtu labāk, ja Labklājības ministrija kopā ar ieinteresētām NVO demokrātiskā procesā izveido NVO konsultatīvo padomi, lai būtu nodrošināta neatkarība.
NVO regulāri tiek informēti par plānotām izmaiņām saistībā ar tehniskiem palīglīdzekļiem un iesaistīti lēmumu procesā. Padome arī varētu veikt monitoringu par iepirkšanās procedūrām.

5.1. … Iesniegumā norāda, vai persona vēlas saņemt tehniskā palīglīdzekļa pakalpojumu vai valsts finansējumu tehniskā palīglīdzekļa apmaksai. …

Papildināt ar 5.1.apakšpunktu šādā redakcijā
5.1Valsts finansējumu tehniskā palīglīdzekļa apmaksai var pieprasīt personas, kam nepieciešami šo noteikumu 2.pielikuma 59.-129.punktā VAI 109.-114.punktā minētie tehniskie palīglīdzekļi un kas jau bijuši tehnisko palīglīdzekļu saņēmēji.

Komentārs:
Kā tiks kontrolēts, ka finansiālās palīdzības saņēmējs tiešām arī iegādājās piešķirto tehnisko palīglīdzekli?
Nav skaidrs, kāpēc valsts finansējumu varēs saņemt tikai tie, kas jau ir bijuši tehnisko palīgļīdzekļu saņēmēji.
Kāpēc lai arī tie, kam tas pirmo reizi tiek piešķirts, nevarētu izvēlēties, kādu modeli tie vēlas, ja tie ir ar mieru piemaksāt papildus naudu? Iespējams, ka viens otrs varētu arī sameklēt alternatīvu, kā iegādāties apavus, it īpaši, ja ir jāgaida vairākus gadus, bez garantijas, ka apavi ir kvalitatīvi. Arī šeit valsts līdzfinansējums būtu lietderīgs, ja apavi atbilst cilvēku vajadzībām.

Papildināt 11.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:
Tikai personīgi centrā saņemt šo noteikumu 2.pielikuma 99.-124. punktā minētos tehniskos palīglīdzekļus.

12. Ja persona sava funkcionālā stāvokļa dēļ nevar ierasties pie šo noteikumu 8.punktā minētā pakalpojuma sniedzēja, lai saņemtu rūpnieciski izgatavotu tehnisko palīglīdzekli vai ar to saistīto pakalpojumu (izņemot, ja persona pieprasījusi šo noteikumu 2. pielikuma 99.-124.punktā minētos tehniskos palīglīdzekļus), un ja šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā nav norādīta cita persona izgatavotā vai pielāgotā tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, personai ir tiesības pieprasīt mājas vizīti, informējot par to centru vai attiecīgo pakalpojuma sniedzēju un samaksājot atbilstoši centra maksas pakalpojumu cenrādim, kas saskaņots ar Labklājības ministriju.

Komentārs:
11. punkta papildinājums nevajadzīgi sarežģī situāciju tiem, kas dzīvo reģionos. Sadarbībā ar Sociāliem dienestiem un reģionālām slimnīcām ir jāizveido tāda kārtība, kas ļauj saņemt tehniskos palīglīdzekļus pēc iespējas tuvāk saņēmēja dzīves vietai, tai skaitā 2.pielikuma 99.-124. punktā minētos tehniskos palīglīdzekļus. Nepieciešamības gadījumā ir jārīko speciālistu apmācības.

Nepieņemams ir priekšlikums, ka tiem, kuriem nav iespējams ierasties centrā, pašiem ir jāmaksā par mājas vizītes pakalpojumu. It kā šiem cilvēkiem jau nebūtu pietiekami daudz problēmu. Tāpēc jāpapildina teksts sekojoši: : “Pirmās grupas invalīdiem centrs nodrošina bezmaksas mājas vizīti.”

6. Pamatojoties uz saņemto informāciju, centrs 20 darbdienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
6.2 Personai noteikumu 6. apakšpunktā minētie lēmumi paziņojami mēneša laikā no to pieņemšanas.
13. Tehnisko palīglīdzekli steidzamības kārtā ir tiesības saņemt:
13.2. personām ar prognozējamu invaliditāti, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) apstiprinātajā personas individuālajā rehabilitācijas plānā ir paredzēts, ka personai jāsaņem tehniskais palīglīdzeklis steidzamā kārtā.

2
Komentārs:
Kamēr iziet visu šo birokrātisko procedūru, būs pagājuši vairāki mēneši, līdz iesniedzējs būs saņēmis atbildi par tehnisko palīglīdzekļa piešķiršanu. Tomēr nepieciešamība pēc palīglīdzekļa var būt daudz ātrāk. Tāpēc aicinām vienkāršot procedūru un ieviest dzīvē sistēmu, kas spēj reāli piešķirt tehniskos palīglīdzekļus “steidzamības kārtā”. Būtu skaidri jādefinē, ko nozīmē “steidzamības kārtā”, kādā laika posmā palīglīdzekļi ir jāsaņem. Mēs uzskatām, ka steidzamības kārtā nevar pieprasīt VDEĀVK izstrādāto individuālo rehabilitācijas plānu.

Izteikt 16.3.apakšpunktu šādā redakcijā un papildināt ar 16.4.apakšpunktu šādā redakcijā:
16.3. veic personas funkcionālo novērtēšanu;

Komentārs:
Vajadzētu precizēt, uz kāda pamata un pie kādiem palīglīdzekļiem. Lai nesanāktu, ka visiem personīgi ir jāierodas Vaivaros.

Papildināt ar 17.1.apakšpunktu šādā redakcijā:
17.1 Tehnisko palīglīdzekli, kas objektīvu iemeslu dēļ personai nav derīgs, tā var apmainīt pret derīgu centrā 3 mēnešu laikā kopš tehniskā palīglīdzekļa saņemšanas, vienlaicīgi veicot izmaiņas šo noteikumu 17.5apakšpunktā minētajā līgumā un sastādot 17.3.apakšpunktā minēto nodošanas un pieņemšanas aktu.

Komentārs:
Apmaiņas kārtība ir jāvienkāršo tādā ziņā, ka arī tai ir jābūt tuvāk dzīves vietai, ja tas ir iespējams. Tagad sanāk, ka, piemēram sievietes, kurām nepieciešama krūts protēze, ir speciāli jābrauc uz Rīgu, lai to saņemtu vai mainītu. Tās atkal ir papildus izmaksas, – papildus tam, ka viņas jau tā tiek sodītas ar to, ka pašām ir jāmaksā par krūts protēzēm, ja nav trūcīgas. Kāpēc nevar atgriezties pie vecās kārtības, kad krūts protēzes varēja saņemt caur reģionālām slimnīcām vai onkoloģiskām slimnīcām? Līdzīgi ar citiem palīglīdzekļiem ir jānotiek decentralizācijai.

20. Centrs organizē ārstu un funkcionālo speciālistu konsiliju šādos gadījumos:
20.2. lai strīdu gadījumos panāktu vienošanos ar personu;

Sūdzības kārtība nav pietiekoši atrunāta. Sūdzību izskatīšanai vajadzētu notikt Labklājības ministrijas vadībā, lai atbilstu labas pārvaldes praksei un nesanāk tā, ka tā paša iestāde, kas ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu, arī lemj par sūdzību pamatotību. Šeit arī varētu iesaistīt NVO konsultatīvo padomi (sk. komentāru par 3.6. apakšpunktu).

Papildinājumi:
Svītrot noteikumu 2. pielikuma 51. punktā par krūšu protēzēm vārdu “trūcīgām personām”.
Papildināt noteikumu 2. pielikumu ar spieķiem un kruķiem, tā kā to paredzēja Ministru kabineta noteikumi Nr.424 no 2009.gada 12.maija, vismaz tiem, kuriem ienākumi ir zem iztikas minimuma.

Pielikumā:
Liepājas Piejūras slimnīcas onkoloģiskās klīnikas vadītājas
Dr. Krilovas priekšlikumi par krūts protēzēm.

Mūsu priekšlikumi:
1. Par krūts protēzēm- tās pacientēm tiešām ir nepieciešamas ne tikai psiholoģiskai labsajūtai, bet arī lai mazinātu stājas izmaiņas pēcoperācijas periodā.
Būtu atbalstāmi, ka krūts protēzi atmaksātu ne tikai trūcīgai personai, bet arī katrai pirmreizējai pacientei pēcoperācijas.
2. Atbalstu arī tehnisko līdzekļu iepirkumu ārzemēs, ja tas reāli samazinātu protēzes izmaksas.
3. Atbalstu arī biedrības “Dzīvības koks” ieteikumu iepirkt krūts protēzes vairumā. Šim pasākumam līdz ar to būtu vairāki ieguvumi: ekonomiski izdevīgi, pacientiem vienmēr piejami un pēc vajadzības.
ar cieņu dr. Krilova

Pabalsts par asistenta pakalpojuma izmantošanu personām ar redzes invaliditāti 

Sākot ar 2011. gada 1. janvāri personām ar I grupas redzes invaliditāti ir iespējams saņemt pabalstu par asistenta pakalpojuma izmantošanu (10 stundas nedēļā – 12 latu apmērā par vienu nedēļu), pašām izvēloties konkrēto cilvēku. Asistents, saskaņā ar Invaliditātes likumu ir fiziskā persona, kas sniedz atbalstu personai ar ļoti smagas vai smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumu tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras tā invaliditātes dēļ nevar veikt patstāvīgi: nokļūt vietā, kur tā mācās, strādā, saņem pakalpojumus, pārvietoties un aprūpēt sevi izglītības iestādē, algota darba vietā, būt saskarsmē ar citām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī palīdz personai ar redzes invaliditāti apgūt profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai augstākās izglītības programmu.
Lai saņemtu pabalstu, personai ar I grupas redzes invaliditāti ar iesniegumu ir jāgriežas Nodarbinātības valsts aģentūrā personīgi vai arī to var izdarīt tās pilnvarots pārstāvis, taču viņam ir jābūt notariāli apstiprināts pilnvarojums pārstāvēt iesniegumā minēto personu. Pabalstu piešķir ar nedēļu, kad saņemts iesniegums, un to sāk izmaksāt ne vēlāk kā nākamajā kalendārajā mēnesī pēc pabalsta piešķiršanas dienas, kad ir veikta personas atbilstības pārbaude. Pabalstu izmaksā reizi mēnesī un tā apmērs ir 48 lati.
Iesniegumā pabalsta par asistenta izmantošanu saņemšanai ir jānorāda:
• vārds, uzvārds;
• personas kods;
• deklarētā dzīvesvietas adrese;
• tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;
• kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numurs, uz kuru jāpārskaita pabalsts;
• vēlamais saziņas veids (adrese, tālruņa numurs, e-pasts);
• apliecinājums, ka persona nesaņem asistenta pakalpojumu citu Eiropas Savienības projektu ietvaros.
Šo pabalstu nav tiesību saņemt personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā kā arī tām personām, kuras saņem valsts pabalstu invalīdiem, kuriem nepieciešama kopšana (100 Ls). Pabalsts tiks izmaksāts tik ilgi, cik ilgi personai būs tiesības pretendēt uz to. Pabalsta izmaksa tiks pārtraukta, ja tiks konstatēti fakti, kas neļauj to saņemt, piemēram, persona nonāk ilgstošas sociālās aprūpes iestādē, ieslodzījuma vietā vai stacionārā ārstniecības iestādē uz ilgāku laiku, saņem asistenta pakalpojumu citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektos, iestājusies pabalsta saņēmēja nāve u.c.
Pabalsts tiek izmaksāts Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi atbalsta pasākumi” ietvaros.

Informāciju pēc Invaliditātes likuma un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem

apkopoja I. Seņkova

2011. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais Invaliditātes likums, līdz ar to radās nepieciešamība pieņemt virkni jaunu noteikumu.

Ministru kabineta noteikumi Nr.1699 “Noteikumi par invaliditāti apliecinoša dokumenta paraugu, tā izsniegšanas un uzskaites kārtību” tika izdoti saskaņā ar Invaliditātes likuma 5.panta trešo daļu. Tie nosaka invaliditāti apliecinoša dokumenta paraugu, kā arī tā izsniegšanas un uzskaites kārtību.

 Vairāk»