LV RU EN

Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Piektdiena, 2017. gada 15. Decembris
Jana, Johanna, Hanna
Ludza
Cloudy
1°C
 
A A A

Briģu pagasts

SAM_3636

Briģu pagasta pārvalde
Briģi, Briģu pagasts, Ludzas novads, LV – 5707

Tālrunis: 65729853

E-pasts: brigi@ludza.lv

Pagasta pārvaldes vadītājs – Andris Valeinis

Briģu pagasta pārvaldes nolikums

Atrašanās vieta, platība, iedzīvotāji
Briģu pagasts atrodas Austrumlatgales morēnu paugurainē. Vissenākās ziņas par pagasta veidošanos ir apmēram no 1840. gada. Tajā laikā šajā teritorijā atradās Vitebskas guberņas Janovoles pagasts, kas bija izveidojies ap cara armijas ģenerāļa muižnieka Borga muižu. Muižnieks izklaidēja savus viesus, tuvējā ezerā vizinot viņus ar kuģīti “Brig”. No šā kuģīša cēlies ezera nosaukums un vēlāk izveidojies apdzīvotās vietas nosaukums “Brigi”.Attālums līdz rajona centram – 28 km.Pagasts robežojas ar Nirzas, Zaļesjes, Isnaudas pagastu, Ciblas novadu un Krieviju. Opuļu ciemā atrodas robežkontroles punkts. Pagastu šķērso starptautiskas nozīmes dzelzceļš Rīga – Maskava un arī starptautiskas nozīmes automaģistrāle Rīga – Maskava. Pagasta kopējā platība – 12481,4 ha. Pagastu šķērso Zilupe un Pernovkas upe. Pagasta teritorijā atrodas Brigu ezers (26,2ha), Rimšu ezers (5,6ha) un Melnais ezers (7,4ha). Iedzīvotāju skaits – 850.

Dabas un vēstures pieminekļi

Pirmā katoļu baznīca Brigos tika uzcelta 1698. gadā, to uzbūvēja dominikāņu mūki. Tagadēja Brigu Romas katoļu baznīca tika uzcelta 1800.gadā. Pagastā darbojas Jaunslobodas pareizticīgo baznīca.19. gadsimta četrdesmitajos gados Janovoles pagastā notika zemnieku sacelšanās. Zemnieki protestēja pret muižnieka Borga noteiktajiem sodiem un nodokļiem. Sacelšanos vadīja zemnieks Moisejs Baranovs. Zemnieku nemieru apspiešanai no Vitebskas tika izsaukta soda ekspedīcija. Nemiernieku vadītājs bija ar ķēdēm piesiets pie zirga un tā vilkts no Jaunslobodkas līdz Popsuiku sādžai. Viņa līķis iemests purvā un tur vēlāk apglabāts. Šo purvu no tā laika sauc par Moiseja purvu.

Opuļu ciemā atrodas avots, kura ūdenim, pēc cilvēku nostāstiem, ir dziednieciskas īpašības. Par avota izcelšanos leģendā stāsta, ka kādreiz Opuļos dzīvojis akls muižnieks. Viņam parādījis brīnišķīgs sapnis. Balss teikusi, ka viņam jāaiziet pie lielā bērza, jāizrok bedrīte, un no tās iztecēšot “dzīvais” ūdens. Tajā jānomazgā acis, un redze atgriezīšoties. Piecēlies muižnieks tā arī izdarījis un kļuvis redzīgs.

Ievērojami novadnieki
Pagasts lepojas ar Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Valēriju PETRUČENOKU, policijas darbinieku, kurš 1991. gadā augusta puča laikā aizstāvēja Latvijas brīvību un neatkarību. Plaši pazīstams audējas, dārzkopības-biškopības biedrības locekles Benediktas VALTES vārds un viņas bagātais rokdarbu pūrs.
Briģu pagasts

Sensenos laikos ezera krastā bija neliels ciems. Tajā dzīvoja daudz zvejnieku, to vidū arī gados jauns puisis. Jauneklis bija stiprāks un veiklāks par pārējiem, tādēļ viņa loms vienmēr bija daudz bagātāks nekā citiem. Zvejnieks iemīlējās sādžas bagātnieka meitā, taču tēvs apsolīja meitu izprecināt tad, ja zvejnieks izgudros ko tādu, ar ko varētu braukt pa ezeru. Zvejnieks bija ievērojis, ka koks ūdenī negrimst. Viņš sasēja kopā vairākus dēlīšus un nolaida savu būvējumu ūdenī. Tas peldēja pa ūdens virsu. Puisis to nosauca lepnā vārdā – par „Brigu”. Kopš tā laika ļaudis iemācījās būvēt lielas un stipras laivas un brauca ar tām zvejā. Kad pirmo reizi, pateicoties jaunajām laivām, zvejnieki ieguva bagātīgu lomu, viņi arī ciemu nolēma nosaukt „Brigu” vārdā.

Briģu pagasts atrodas Austrumlatgales morēnu paugurainē. Vissenākās ziņas par pagasta veidošanos ir apmēram no 1784.gada. Tajā laikā šajā teritorijā atradās Vitebskas guberņas Janovoles pagasts, kas bija izveidojies ap cara armijas ģenerāļa muižnieka Borga muižu. Muižnieks izklaidēja savus viesus, tuvējā ezerā vizinot viņus ar kuģīti „Brig”. No šā kuģīša cēlies ezera nosaukums un vēlāk izveidojies apdzīvotās vietas nosaukums „Brigi”.
Pagasta centrs Briģos atrodas kopš 1923.gada, kad tika uzcelts pagastnams. Briģu pagasts 1940.gadā ietilpa Ludzas apriņķī. 1945.gadā Briģu pagastā izveidoja Briģu, Fedorku, Jučevas un Krivandas ciemu, bet 1949.gadā Briģu, Fedorku, Jučevas ciemi iekļauti Zilupes rajonā, Krivandas ciems – Ludzas rajonā. Briģu ciems no 1959.gada ietilpst Ludzas rajonā. Un tā administratīvi teritoriālie pārkārtojumi ilga līdz 1980.gadam. Visu teritoriālo pārkāpumu laikā daļa bijušas Briģu pagasta teritorijas tika pievienota Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadnes Briģu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušajā Nirzas pagasta platības.
1990.gadā atjaunots Briģu pagasts. Tā administratīvais centrs – Brigi (līdz Ludzai-28km, līdz Rīgai-310km). Pagasts robežojas ar Nirzas, Isnaudas pagastu, Ciblas, Zilupes novadu un Krieviju. Opoļu ciemā atrodas robežkontroles punkts. Pagastu šķērso starptautiskas nozīmes automaģistrāle Rīga – Maskava un arī starptautiskas nozīmes dzelzceļš Rīga – Maskava. Pagasta kopējā platība – 12481.4 ha. Pagastu šķērso Zilupe un Pernovska upe. Pagasta teritorijā atrodas Briģu ezers (26.2ha), Rimšu ezers (5.6ha) un Melnais ezers (7.4ha). Vēl pagastā ir saglabājušies 38 ciemi: Brigi, Berjozovka, Bļaideļi, Cibuļi, Dilāni, Dinaburski, Fedorki, Garbari, Janova, Jaunā Slobodka, Jerčova, Jorzova, Jučova, Kliši, Konogoļci, Lauški, Lielā Pīkova, Ļukāti, Matisenki, Mazā Pīkova, Meržova, Ničipurenki, Ņivņiki, Noviki, Opuļi, Pīzāni, Popsuiki, Poddubje, Prohori, Puncuļi, Rancāni, Reiki, Rimši, Samuši, Senčati, Skriņi, Svikli, Zabolocki.

Iedzīvotāju skaits – 651. No tiem krievu tautības cilvēku – 392, latviešu – 210, baltkrievu – 26, poļu – 8, ukraiņu – 3, vāciešu – 3, lietuviešu – 2, viens igaunis, viens korejietis, neizvēlēta tautība – 4, nezināma – 1. No tiem bērni (līdz 18 gadu vecumam) – 105.
Darbojas bērnudārzs, bibliotēka, sociālais dienests, bāriņtiesa, feldšeru punkts, pasta nodaļa atrodas Briģu bērnudārza (vecās pamatskolas) ēkā. Zem viena jumta ar pagasta pārvaldi atrodas Briģu Tautas nams.
Divi veikali – OVVE-BALT un IU „MI-VA”. Pārējā pagasta teritorijā iedzīvotājus ar precēm apgādā autoveikals.

Pagastā ir vairākas zemnieku un piemājas saimniecības:
– Gateris ZS „Mežāres A”, kas nodarbojas ar mežizstrādi;
– „Kūdras purvs RAU”, kas Opuļu purvā ražo kūdras, kurināmas briketes;
– ZS „Baltais stārķis”, kas nodarbojas ar lauksaimniecības ražošanu, augkopību (graudkopība), cūkkopību;
– ZS „Cerība”, nodarbojas ar lopkopību un piena ražošanu, aitkopību;
– PS „Vizbuļi”, nodarbojas ar lopkopību un piena ražošanu;
– PS „Rudzupuķe”, mūsu pazīstamā audēja Anita Lukača, kas nodarbojas ar aušanu un pīšanu no klūgām.
Pie Briģu ezera un Jučovas strauta (Dambo) ir izveidotas publiskās atpūtas vietas.
Agrāk Briģu ezeru sauca par Skabargu.

Vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi:
– Briģu senkapi (Francuzskije mogili) pie katoļu baznīcas;
– Zabolocku viduslaiku kapsēta;
– Jorzovas senkapi.

Briģu senkapi atrodas kalna kauprē starp Briģu katoļu baznīcu un Briģu ezeru. Senkapu teritorijā ir uzcelta dzīvojamā māja ar saimniecības ēkām. Apbedījumi saglabājušies neskarti starp māju un baznīcu, bet starp māju un Briģu ezeru fragmentāri.
Zabolocku viduslaiku kapsēta atrodas 300m uz Z no Zabolocku kapsētas. Viduslaiku kapsēta 1930-os gados stipri postīta ar grantskarjeru. Grants ņemšanas vietas aizmilzušas un apaugušas ar zāli un krūmiem. Kaupres gals pārrakts ar apmēram 20m platu un 5m dziļu ZR-DA virzienā ejošu grāvi. Precīzi nav nosakāms cik liela pieminekļa daļa ir nopostīta.
Jorzovas senkapi atrodas starp Jorzovas un Merževas ciemiem, 300m uz dienvidaustrumiem no vistālāk uz austrumiem atrodošās Jorzovas ciema mājas. Senkapu dienvidu daļa stipri sarakāta ar senām, tagad jau aizmilzušām kartupeļu bedrēm. Senkapu kalna centrā lielāka līdz 3m diametrā liela aizmilzusi bedre. Dabā senkapi izdalās kā ar priedēm apaudzis uzkalns.
Opuļu svētavots atrodas mežā ieskautā zilā mājiņā. Tas avots, kura ūdenim, pēc cilvēku nostāstiem, ir dziednieciskas īpašības. 21.septembrī – Dievmātes Dzimšanas svētkos svinīgā Svētceļojumā dodas ticīgie no dažādām Latvijas un Krievijas draudzēm.

Briģu pagastā atrodas trīs baznīcas:
– Briģu Romas katoļu baznīca;
– Jaunslobodas pareizticīgo baznīca;
– Reiku pareizticīgo baznīca.

Briģos Pasienes dominikāņi sāka apkalpot kā misijas punktu jau 17.gs. beigās, tā bija pirmā katoļu baznīca pagastā. 1698.gadā nelielas būdiņas vietā, tika uzcelta baznīca. Tā pastāvēja 102 gadus. Muižturis Riks 1800.gadā uzcēla otro, tagadējo, koka baznīcu, kuru veltīja Vissvētākās Trīsvienības godam. Tomēr jaunajai baznīcai pie ezera nebija lemts kalpot katoļticīgo vajadzībām, jo 1866.gadā pēc Vitebskas gubernatora pavēles dievnams tika slēgts un nodots pareizticīgo rīcībā. Tas bija darīts ar nolūku katoļus pievērst pareizticībai, jo tāds bija viens no toreiz valdošās rusifikācijas politikas mērķiem. To iesvētīja 1871.gada 14.martā.

Tikai 1920.gada 9.decembrī Latvijas valdība Briģu baznīcu un saimniecības ēkas nodeva atpakaļ likumīgajai īpašniecei – katoļu baznīcai. 1921.gada janvārī Ludzas dekāns Antonijs Urbšs to iesvētīja no jauna un nodeva Briģu katoļu draudzei.
Jaunslobodas pareizticīgo baznīca tika uzcelta 1834.gadā, 1857.gadā nodega, 1867.gada tika atjaunota un atsāka darbību.
Reiku pareizticīga baznīca uzcelta 1857.gadā.
Briģu pagasta teritorijā ir 2 brāļu kapu teritorijas:
– Ebreju – holokausta upuru brāļu kapi Zabolockos,
– Padomju armijas karavīru brāļu kapi Briģos;
un 6 darbojošās kapsētas ar konfesionālo dalījumu:
– Briģu katoļu baznīca,
– Briģu pareizticīgo kapsēta,
– Zabolocku pareizticīgo kapsēta,
– Reiku pareizticīgo kapsēta,
– Jaunslobodas pareizticīgo kapsēta,
– Puncuļu katoļu kapsēta.

Briģu pagastā ir vieta arī ar īpašu auru, īpašu spītu. Janovoles pagastā notika zemnieku sacelšanās. Zemnieki protestēja pret muižnieka Borga noteiktajiem sodiem un nodokļiem. Sacelšanos vadīja zemnieks Moisejs Matvejevs. Zemnieku nemieru apspiešanai no Vitebskas tika izsaukta soda ekspedīcija. Rezultāta nemiernieku vadītājs bija ar ķēdēm piesiets pie zirga un tā vilkts no Jauslobodas līdz Popsuiku sādžai. Viņa līķis tika iemests purvā un tur apglabāts. Šis purvs no tā laika tiek nosaukt par Moiseja purvu. 2002.gadā Brigu pagasta pašvaldība te iekārtoja piemiņas vietu, kā Moiseja akmens.
 
 
 
 
Pagasts lepojas ar Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Valēriju PETRUČENOKU, policijas darbinieku, kurš 1991. gadā augusta puča laikā aizstāvēja Latvijas brīvību un neatkarību. Plaši pazīstams audējas, dārzkopības-biškopības biedrības locekles Benediktas VALTES vārds un viņas bagātais rokdarbu pūrs.