LV RU EN

Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Sestdiena, 2017. gada 21. oktobris
Severīns, Urzula
Ludza
Mostly cloudy
0°C
 
A A A

Daļa Rolfa Simona sirds paliek Ludzā

10. augusta vakars bija vasarīgi kluss, silts un mierīgs. Ludzas Mazā ezera krastā uz gaišu skumju apvītu neparastu notikumu pulcējās Ludzas, Ciblas, Kārsavas un Zilupes novada cilvēki – Rolfa Simona draugi.

Rolfs Simons Ludzā pirmo reizi ieradās 2005. gadā, lai atrastu te sadarbības partnerus un draugus Vācijas pilsētiņai Bad Bodenteihai. Pateicoties viņa ieinteresētībai un entuziasmam, sadarbība starp divām pašvaldībām pārauga formālās robežas un kļuva par ciešu sadarbību starp ģimenēm, amatierkolektīviem, iestāžu kolektīviem. Vairāk nekā 10 gadus tilts starp divām valstīm un tautām kļuva aizvien stiprāks. Labdarības projekti, delegāciju apmaiņas, kopīgi svētki – tas bija jau ierasts.

Rolfs Simons bija vēsturnieks, “Badenteihas pils” biedrības vadītājs, savas zemes tikpat daudz arī Ludzas patriots.

Sadarbībā bija daudzi plāni, bet 2016. gada 9. decembrī 73 gadu vecumā pēkšņi apstājās Rolfa Simona sirds.

Simons bija vēlējies, lai pēc kremēšanas urna ar viņa pelniem tiktu atvesta uz viņa mīlestības pilsētu Ludzu.

Piemiņas pasākumu atklāja Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Aivars Meikšāns. Savā uzrunā Vācijas sadraudzības biedrības priekšsēdētājs Tomass Grams atcerējās Rolfa Simona mūža darbu, kur pēdējos gados tik liela vieta bija Ludzai.

Dziedāja viņa iemīļotie kolektīvi – folkloras kopa “Ilža” un koris “Austrumstīga”. Atmiņās kavējās Juris Dombrovskis, Ināra Silicka, Alīna Gendele, Līga Kondrāte. Dievvārdus teica mācītājs Reinis Kulbergs.

Uz plosta kāpa Rolfa Simona tuvākie draugi. “Pūt, vējiņiem” skanot, plosts aizslīdēja rāmajos ezera ūdeņos, kur Rolfa Simona pelni tika izkaisīti ezerā. Piemiņas svecītes vēl ilgi šūpojās ezera viļņos.

Vanda Žulina

Fotomirkļi no Rolfa Simona piemiņas pasākuma – galerijā