LV RU EN

Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Sestdiena, 2017. gada 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs
Ludza
Cloudy
2°C
 
A A A

Visi ieinteresēti, lai skola Nirzā pastāvētu, bet trūkst bērnu

Otrdien, 7. novembrī, Nirzas pamatskolā notika Ludzas novada pašvaldības vadības un Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes organizēta tikšanās. Par to informē pārvaldes vadītāja Sarmīte GUTĀNE.

Uz tikšanos bija aicināti skolas pedagogi un tehniskie darbinieki, audzēkņu vecāki un aizbildņi. Ieradās 15 skolas pārstāvji un 12 vecāki, kā arī  SIA “Bērnu Oāze” vadītāji. Piedalījās Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs, priekšsēdētāja vietniece sociālajos, izglītības un kultūras jautājumos Jevgenija Kušča, domes deputāte Lolita Greitāne un Nirzas pagasta pārvaldes vadītājs Andris Valeinis.

Tikšanās laikā tika pārrunātas šīs skolas perspektīvas, Ludzas novada izglītības stratēģijas īstenošana un aktualizēšana. Mērķis bija informēt par esošo situāciju un motivēt domāt par nākotni, jo visi ir ieinteresēti, lai skola Nirzā pastāvētu.

Emocionālā līmenī itin visi esam par skolas pastāvēšanu. Bet jārunā arī par faktiem – bērnu un skolas audzēkņu daudzumu.

Pašreizējā situāciju raksturo šādi skaitļi: audzēkņu kopējais skaits – 34, no tiem 16 ir Nirzas pagasta, 5 Briģu pagasta, 1 Rundēnu pagasta iedzīvotājs un 12 SIA “Bērnu Oāze” audzēkņi.

Ļoti maz bērnu ir jaunākajās klasēs:

  1. kl. – 2,
  2. kl. – 0,
  3. kl. – 4,
  4. kl. – 0.

Savukārt

  1. kl. – 3,
  2. kl. – 3,
  3. kl. – 4 skolēni.

Visvairāk skolēnu ir vecākajās klasēs:

  1. kl. – 7,
  2. kl. – 11.

Pašreiz Nirzas pamatskolā skolēni mācās trīs apvienoto klašu komplektos.

Pozitīvi ir tas, ka skolā ir normāla mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamais pedagogu skaits. Ir nodrošināta laba materiāli tehniskā bāze.

Negatīvi ir tas, ka nākamajā mācību gadā skolēnu skaits būs mazs – pēc optimistiskākajām prognozēm, 23 skolēni, maksimāli – 26 skolēni. Tas būs iespējams, ja uz 1. klasi atnāks visi 3 bērni, kas reģistrēti kā 2011. gadā Nirzas pagastā dzimuši, un 4 bērni, ko sola SIA “Bērnu Oāze”. Protams, mēs nevaram ar pilnu pārliecību teikt, ka šie 3 Nirzas pagastā reģistrētie bērni vispār dzīvo te un mācīsies Nirzas skolā.

Pēc pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes aprēķiniem, ar tik nelielu skolēnu skaitu nākamajā mācību gadā pedagogiem būs tikai nepilnas 2,5 likmes. Vienā likmē – 30 mācību stundas.

Nākamajā gadā varētu būt tikai 2 apvienoto klašu komplekti. Ja skolēnu kopskaits būs vismaz 32, skolā varētu izveidot 3 apvienotās klases.

Pašreiz skolā pamatdarbā ir 7 pedagogi un direktors ar nepinām darba slodzēm. Bez tam Nirzas pamatskolā strādā vairāki pedagogi no citām izglītības iestādēm, kam ir 4 – 5 mācību stundas (mājturība zēniem, sports, vizuālā māksla, mūzika). Pedagogu atalgojums ir samazinājies līdz ar skolēnu skaita kritumu. Realitāte! Ir Nirzas skolā skolotājs, kas izvēlējies darboties kā karjeras pedagogs, ir skolotājs, kurš atradis darbu arī vakarskolā, – tā ir pozitīva prakse šajā situācijā.

Kopējais tehnisko darbinieku skaits skolā – 10 tehniskie darbinieki (5 no tiem ar nepilnām likmēm).

Esam papētījuši dzimstību Nirzas pagastā, kas varētu ietekmēt skolēnu skaitu. 2012. gadā reģistrēti 4, 2013. g. – 2, 2014. g. – 3, bet 2015. g. – 2 jaundzimušie. Jautājums – kur viņi ir tagad, iespējams, pierīgā, citos novados vai ārzemēs.

Jāatzīst, ka skolēnu kopskaitu ārkārtīgi ietekmē SIA “Bērnu Oāze”: ja kāds no šīs audzināšanas iestādes bērniem pārceļas uz citu novadu, viņš atstāj Nirzas pamatskolu. Un otrādi – ja nāk jauni audzēkņi, viņi mācības turpina Nirzas pamatskolā. Nākotnē šajā iestādē (SIA “Bērnu Oāze”) samazināsies audzēkņu skaits, jo Latvijā rit deinstitucionalizācijas (DI) process, kura mērķis ir maksimāli samazināt ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās mītošo personu skaitu, t.sk. bērnu skaitu bērnunamos.

Tikšanās laikā pārrunājām arī kopējās tendences valstī un jaunāko ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja pētījumu “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”. Tajā ir analizēta iedzīvotāju migrācija un prognozējamās pārmaiņas, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, pašvaldību nodokļu ieņēmumi, attālumi līdz skolām, eksāmenu rezultāti vidusskolās, pamatkritēriji skolu vērtēšanai u.c..

Skaitļi liecina par uztraucošu depopulāciju Latgalē. Kā to var apturēt? Kā uzlabot demogrāfisko situāciju? Nav pašvaldības spēkos šo depopulāciju novērst.

Skolas pedagogi un skolēnu vecāki informēti par situāciju. Ne pēc šis tikšanās, ne šogad pašvaldība vēl nevirza jautājumu par Nirzas pamatskolas slēgšanu. Bet perspektīva nav optimistiska. Parasti lēmumi par izglītības iestādes slēgšanu tiek pieņemti 6 mēnešus pirms likvidēšanas, lai pedagogi, bērnu vecāki un citas ieinteresētas personas varētu tam sagatavoties.

Tomēr galvenais – lai skolu saglabātu, jāaug skolēnu skaitam tajā.

Sagatavoja Ērika Bondarenko,

Ludzas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste