LV RU EN

Ludza - senākā Latvijas pilsēta
Sestdiena, 2019. gada 19. janvāris
Alnis, Andulis
Ludza
Mostly cloudy
-5°C
 
A A A

Būvniecības procesa regulējums

 
Ar 2014.gada 1.oktobri ir spēkā jaunais Būvniecības likums

Likumā tiek noteikts šāds būvniecības process:
  • būvatļauja tiek izsniegta pamatojoties uz būvniecības ieceres iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā, kas ir izstrādāts atbilstoši teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktajām prasībām, tādējādi būvvaldei nebūs jāizdod plānošanas un arhitektūras uzdevums, kas pēc būtības dublē apbūves noteikumus;
  • atkarībā no plānotās būves sarežģītības pakāpes un ietekmes uz vidi, būvatļauja tiks izdota ar nosacījumiem. Nosacījumi ietvers prasības būvprojektēšanai un nepieciešamos saskaņojumus, kā arī prasības būvdarbu uzsākšanai;
  • būvdarbus drīkstēs uzsākt pēc tam, kad būvvalde būs izdarījusi atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi un būvatļauja būs kļuvusi neapstrīdama.

Atkarībā no būvniecības ieceres būvvalde pieņem lēmumu šādos termiņos:
  • viena mēneša laikā – būvatļaujas izdošana vai atteikums izdod būvatļauju;
  • 15 darba dienu laikā – atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi (no dienas, kad būvvaldei iesniegti dokumenti, kas apliecina visu attiecīgo nosacījumu izpildi);
  • 14 dienu laikā – būvniecības ieceres akcepts, izdarot atzīmi apliecinājuma kartē, vai atteikums izdarīt atzīmi;
  • 7 dienu laikā  – būvniecības ieceres akcepts, izdarot atzīmi būvniecības ieceres paskaidrojuma rakstā vai atteikums izdarīt atzīmi;
  • 5 darba dienu laikā – atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi paskaidrojuma rakstā, apliecinājuma kartē vai būvatļaujā  (no dienas, kad būvvaldei iesniegti dokumenti, kas apliecina visu attiecīgo nosacījumu izpildi);
  • 14 dienu laikā – izmaiņas būvprojektā akcepts.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.529 “Ēku būvnoteikumi”  7.punktu  būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciesami:
  • ja ēkā vai telpu grupā tiek īstenots interjera projekts, kas neskar trešās personas, nesošās būvkonstrukcijas, slodzi nenesošās sienas, starpsienas un koplietošanas inženiertīklus;
  • pirmās grupas ēkas vai tās daļas (izņemot publiskas ēkas pilsētās un ciemos) atjaunošanai, nemainot ēkas nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, neskarot ēkas fasādi un koplietošanas inženiertīklus, veicot funkcionālus vai tehniskus uzlabojumus;
  • pirmās grupas ēkas fasādes apdares atjaunošanai, visu logu nomaiņai, fasādes siltināšanai, jumta siltināšanai, jumta ieseguma nomaiņai, pagraba siltināšanai, ja ēka nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis un atrodas ārpus pilsētām un ciemiem;
  • pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas logu atjaunošanai un nomaiņai, ja tiek ievēroti noteikumu Nr.529 39., 40. vai 41. punktā minētie nosacījumi;
  • otrās vai trešās grupas dzīvojamās ēkas lodžiju aizstiklošanai (izņemot valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus), nemainot ārsienu izvietojumu, ja tiek ievēroti  noteikumu Nr.529 42. punktā minētie nosacījumi;
  • pirmās vai otrās grupas vienstāva ēkas bez pamatiem (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons) jaunai būvniecībai vai novietošanai ārpus publiskās ārtelpas, kā arī nojaukšanai, ja tās ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un to nojauc līdz minētā termiņa beigām (ietverot nojaukšanas laiku);
  • pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas fasādes un (vai) jumta ieseguma krāsošanai, ja krāsu pase saskaņota pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā;
  • pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas lieveņa, ārējo kāpņu un ārējo jumtūdeņu novadsistēmu atjaunošanai, neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus un nodrošinot to atbilstību ēkas fasādes koptēlam (izņemot valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus);
  • pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas ārdurvju atjaunošanai un nomaiņai, neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus, ja tiek nodrošināta atbilstība ēkas fasādes koptēlam (ievērots apjoms, durvju proporcijas un dalījums, tā krāsojums) un izvēlētie būvizstrādājumi nodrošina vismaz līdzvērtīgas iepriekšējā būvizstrādājuma tehniskās ekspluatācijas īpašības (izņemot valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus);
  • pirmās grupas ēkas vai otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas, tās palīgēkas vai lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas jumta ieseguma atjaunošanai (izņemot valsts aizsargājamajiem kultūras pieminekļiem un ēkām pilsētās un ciemos), neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus, ja tiek nodrošināta atbilstība ēkas fasādes koptēlam, netiek mainīta jumta konfigurācija un krāsa un izvēlētie būvizstrādājumi nodrošina vismaz līdzvērtīgas iepriekšējā būvizstrādājuma tehniskās ekspluatācijas īpašības, ja pašvaldības apbūves noteikumos nav noteiktas citas prasības;
  • otrās vai trešās grupas vienstāva ēkas (piemēram, siltumnīcas, nojumes, paviljona, kafejnīcas), kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu (turpmāk – sezonas ēka)  nojaukšanai.

    Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” :
  • Ja vienkāršota fasādes atjaunošana paredzēta valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa teritorijā vai tā aizsardzības zonā esošajā ēkā (izņemot arheoloģijas pieminekļus), būvvaldē papildus šo noteikumu 35. vai 36. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja nav nepieciešama kultūras pieminekļu aizsardzības zonā esošu ēku būvdarbiem, ja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir noteikusi vēsturisko ēku fasāžu apdares atjaunošanas, logu nomaiņas, fasāžu un jumta siltināšanas, kā arī jumta ieseguma nomaiņas metodikas principus.
  • Ēkas fasādes apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts nav nepieciešams, ja ēkai, tai skaitā ēkai, kas atrodas valsts aizsargājama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā (izņemot arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļus), plānota tikai logu nomaiņa, neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus, un tiek nodrošināta atbilstība ēkas fasādes koptēlam (loga dalījums un proporcijas, rāmja un no ārtelpas redzamo loga elementu krāsojums un reljefs) (noteikumu Nr.529  39. punkts).
  • Ēkas fasādes apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts nav nepieciešams, ja ēkās, kuras atrodas arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļu aizsardzības zonās, plānota tikai logu nomaiņa, neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus, un tiek nodrošināta atbilstība ēkas stilam, arhitektūras risinājumam un koptēlam (loga izvietojuma dziļums fasādes plaknē, logailu arhitektoniskā apdare, loga forma, loga kompozicionālais dalījums un proporcijas, oriģinālam atbilstošs materiāls, loga konstruktīvo elementu no ārtelpas redzamās daļas dimensijas un profilējums, loga dekoratīvās detaļas, no ārtelpas redzamie loga aprīkojuma elementi un krāsojums) (noteikumu Nr.529  40. punkts).
  • Mainot ēku logus vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā, ēkas fasādes apliecinājuma karte nav nepieciešama, ja būvvaldē iesniegta informācija, kurai pievienota skice vai pase ar skaidrojošu aprakstu, ko parakstījis būvspeciālists arhitektūras jomā (sertificēts arhitekts), lai nodrošinātu atbilstību  noteikumu Nr.529 40. punktā minētajām prasībām. Būvvalde, ja tās rīcībā ir tehniskā dokumentācija par ēkā esošajiem logiem (piemēram, logu nomaiņas pase), 10 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas rakstiski paziņo būvniecības ierosinātājam par šādas dokumentācijas esību (noteikumu Nr.529  41. punkts).
  • Ēkas fasādes apliecinājuma karte nav nepieciešama,   ja otrās vai trešās grupas dzīvojamā ēkā (izņemot valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus) plānota lodžiju aizstiklošana, neveicot citus fasādes būvdarbus, un būvvaldē iesniegts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums par lodžiju aizstiklošanas pieļaujamību un saskaņota ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes lodžiju aizstiklojuma skice vai pase ar skaidrojošu aprakstu (noteikumu Nr.529  42. punkts).

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.500 ‘’Vispārīgie būvnoteikumi’’ 1.pielikumu:
  • būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama to atsevišķo labiekārtojuma elementu un sporta laukumu novietošanai vai būvniecībai, kas neatrodas publiskajā ārtelpā;
  • reklāmas un informācijas stends bez zemē izbūvētiem pamatiem vai pamatnes un ar augstumu līdz 6 m nav uzskatāms par būvi, un to novietošanu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē reklāmas objektu izvietošanu ar piesaisti zemei;
  • vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos noteiktais būvniecības process nav piemērojams gaisvada elektrības pieslēgumam līdz 5 m pie stacionārā reklāmas un informācijas stenda;
  • vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos noteiktais būvniecības process nav piemērojams stacionāro reklāmas un informācijas stendu novietošanai ar gaisvada elektrības pieslēgumu līdz 5 m vai bez tā, kur telpisko reklāmas objektu (apaļi vai trīsplakņu piloni, citi figurāli objekti) izmēri nepārsniedz 2 m šķērsgriezumā un 4,5 m augstumā, bet vienpusējo un divpusējo reklāmas objektu izmēri – 5 m platumā un 6 m augstumā, un to veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē reklāmas objekta izvietošanu ar piesaisti zemei. Vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos noteiktais būvniecības process nav piemērojams šādu objektu nojaukšanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.529 ‘’Ēku būvnoteikumi’’ 107.punktu Būvētājam būvdarbu veikšanai  nav nepieciešamas pastāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā, ja:
  •  būvētājs savām vajadzībām būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc pirmās grupas ēku vai tās daļu vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēku vai tās daļu un palīgēkas, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas, kas nav augstāks par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m2 un būvtilpums – par 2000 m3;
  • būvētājs savām vajadzībām veic vienkāršoto atjaunošanu, izņemot atjaunošanu publiskā ēkā vai publiskās ēkas daļā (telpu grupā);
  • būvētājs savai pirmās grupas ēkai vai tās daļai vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamai ēkai vai tās daļai un palīgēkām, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamai ēkai veic vienkāršotu fasādes atjaunošanu.
Ja būvdarbus veic būvētājs, viņš uzņemas būvdarbu veicēja vai atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus.

Ēku būvniecības process un pielikumi
Būvju iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam
Lietotie termini būvniecības procesā

Ēku būvniecības procesu shēmas:
  • shēma – Būvniecība 1.grupas ēkās  (izņemot restaurāciju ēkās, kas ir valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, un 1.grupas ēkas nojaukšanu)
  • shēma – Būvniecība  2. un 3. grupas ēkās
  • shēma – Vienkāršotā  ēkas atjaunošana (1.grupas ēkas pilsētās un ciemos, 2. un 3.grupas ēkas)
  • shēma – Ēkas fasādes vienkāršotā atjaunošana 2. un 3.grupas ēkām
  • shēma – Nojaukšana 1.grupas ēkām un 2.grupas ēkām, kas nav pieslēgtas inženiertīkliem
  • shēma – Nojaukšana 2. un 3. grupas ēkām

 

coloring.cool